Pārcentība krievu intelektuāļu un uzņēmēju padzīšanā diezin vai ir prāta darbs

Valdošās koalīcijas partneri 5. septembrī pēc ilgām diskusijām nespēja vienoties par labāko variantu grozījumiem Imigrācijas likumā, kas attiecas uz termiņuzturēšanās atļauju turētājiem ar Krievijas vai Baltkrievijas pasi.
©Depositphotos.com

Daļa koalīcijas uzskata Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus par pārāk mīkstiem, citi uzskata, ka pret Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja, jāizturas saudzīgāk nekā pret krieviem. Vēl bija deputāti, kuriem visi piedāvātie varianti ne visai patīk.

Tā kā nebija iespējams panākt kopsaucēju, valdošie politiķi nolēma Seimā virzīt uzreiz divus grozījumu variantus - no Iekšlietu ministrijas un no Saeimas deputātiem, kuri pārstāv Nacionālo apvienību un “Konservatīvos”. Otrais variants jau ir iekļauts šīs ceturtdienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Bet Iekšlietu ministrijas likumprojekts acīmredzot pēc izskatīšanas Ministru kabinetā parādīsies tajā pašā Saeimas darba kārtībā vai vēlāk.

NA un “Konservatīvo” doma ir vienkārša: radīt likumīgu pamatu, lai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ne tikai netiktu izsniegtas jaunas termiņuzturēšanās atļaujas, bet netiktu pagarinātas arī esošās. Turklāt ir plāns arī par pastāvīgās uzturēšanās atļauju turētājiem - no bijušajiem nepilsoņiem, kas ieguvuši Krievijas vai Baltkrievijas pilsonību, lai viņi varētu palikt Latvijā, tiks prasītas valsts valodas zināšanas.

Iekšlietu ministrijas skaidrojumā par savu projektu grozījumiem Imigrācijas likumā sacīts: “Izņēmumi paredzēti personām, kas uzturējušies Latvijā saistībā ar humāniem apsvērumiem vai valsts interesēm vai kam ir vai bijušas ciešas ģimenes saites ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, piemēram, bijuši laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, kurš miris un laulātajiem bijis kopīgs bērns - Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.”

Apmēram deviņiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu ir termiņuzturēšanās atļaujas, vēl 37 tūkstošiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Par ko vispār stāsts un kamdēļ tas? Ir tā, ka virkne valstu - Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Polija, Nīderlande - jau vairs neizsniedz tūrisma vīzas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kopējā Eiropas Savienības politika gan nav tik skarba, un pašlaik ir tikai apgrūtināta un sadārdzināta iespēja tūrisma vīzu iegūšanai.

No Latvijas puses te ir loģika. Nav pieņemami, ka kaut kāds derdzīgs putinists, kurš turklāt mēdz uzvesties kā lops, atpūtīsies un iepirksies Jūrmalā. Viņš Latvijā varbūt sastaps bēgļus no Ukrainas un par viņiem ņirgāsies... Tas ir pret jebkādu morāli, un arī drošībai rada draudus.

Te gan ir viena cita, abpusgriezīgi morāla problēma. Tūrisma vīzas mēdza izmantot arī krievu žurnālisti, pedagogi, uzņēmēji, zinātnieki vai jebkurš, kam situācijā dzimtenē ir kļuvusi nepanesama, kam nav brīvības un kam draud represijas. Ne katrs ir spējis saņemties drosmi un laisties projām jau pirmajā pusgadā kopš kara Ukrainā. Ne katram ir bijis pietiekami naudas. Ne katram ir bijusi iespēja tikt ātri galā ar savām ģimeniskajām, finansiālajām un citām problēmām. Tikmēr Putina režīma vajāšanas pieņemas spēkā - nupat pirms pāris dienām Krievijas žurnālists Ivans Safronovs tika notiesāts uz 22 gadiem cietumā par to, ka ir neatkarīgs žurnālists.

Vēl pastāv iespēja bēgt caur Gruziju, Kazahstānu vai citām zemēm, taču drīz arī tādu iespēju nebūs. Tūrisma vīza varēja būt lētāka iespēja mukt pa sauszemi uz Igauniju, Latviju, Somiju. Kurš nepaguva - pats vainīgs.

Bet ne par tūrisma vīzām un vīzām vispār vairs ir stāsts Latvijas iekšpolitikā. Latvijas politiķi pašlaik dzīvo priekšvēlēšanu tvana apstulbinājumā. 1. oktobrī būs 14. Saeimas vēlēšanas. Tas taču ir tik tuvu! Latvijas valdošajā koalīcijā katram tagad gribas iznesties par lielāko krievnemīli. Okupeklis nojaukts, bet var pagūt vēl pagrābstīt kaut ko.

Nacionālo apvienību nevarēs pārspēt, taču pieslieties visādiem NA krievnemīlības likumprojektiem var. Un ar to varbūt iegūt kādus punktus pie sava elektorāta.

Lieta it kā ir svēta: lai tā Krievija atšujas, negribam pie sevis ne “krievu pasauli”, ne krievu kultūru, ne krievu biznesu, ne krievu valodu! Krievijas armija bombardē Ukrainu, ir neskaitāmi kara noziegumi, un Krievija ir teroristu valsts!

Tā tas tiešām ir, taču, kamdēļ būtu jāatstumj tie krievi, kas bēg no Putina režīma un vēlas savu biznesu veidot Latvijā? Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā pagājušajā piektdienā notika diskusija par grozījumiem Imigrācijas likumā. Latvijā šobrīd “startup” jeb jaunuzņēmumu uzturēšanās atļaujas ir piešķirtas 207 Krievijas un 54 Baltkrievijas pilsoņiem. Šie cilvēki, kuri bēga no Putina un Lukašenko režīmiem, iegulda savu naudu un idejas Latvijas inovatīvās ekonomikas attīstībā. Šos krievus un baltkrievus, ja kas, pievilināja Latvijas instances, Latvijas Attīstības aģentūra un vēl citas. Tas bija nevis kaut kad senos Šķēles un Šlesera laikos, bet arī visnotaļ jau Kariņa laikmetā. Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija “Startin.LV” iesaka atlikt grozījumus Imigrācijas likumā: “Pēc mūsu aplēsēm kopumā jaunuzņēmumu nozarē, kurā aktīvi darbojas un attīstās līdz pat 450 jaunuzņēmumiem, šie grozījumi negatīvi ietekmēs līdz pat 25% no visiem Latvijā dibinātajiem jaunuzņēmumiem.” Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.LV” valdes locekle Olga Bareto-Gonsalvesa atzīmēja, ka viens jaunuzņēmums vidēji Latvijā 2021. gadā piesaistīja investīcijas 500 tūkstošu eiro apmērā, apgrozījums bijis 400 tūkstoši eiro un nodokļu maksājumi -115 tūkstoši eiro. Juridisku vērtējumu valdībā virzītajiem grozījumiem sniedza bijušais Satversmes tiesas vadītājs Gunārs Kūtris. Viņaprāt, ja skatās no likuma viedokļa, tad pret tiem investoriem, kuri ieguldījuši lielas summas Latvijā, notiks tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Jurists Aleksandrs Kazačkovs diskusijā sacīja, ka Latvija IT speciālistu un jaunuzņēmumu piesaistē būtiski zaudē Lietuvai un Igaunijai, kur aktīvi tiek piesaistīti investori no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas. Piemēram, “World of Tanks”, pasaules līderis datorspēļu industrijā no Baltkrievijas ar trīs miljardu dolāru kapitalizāciju, izvēloties starp Latviju un Lietuvu, pārcēlās uz kaimiņvalsti.

Valdošajai politikas līnijai gan ir tā, ka tā gudrākos cilvēkos nemēdz ieklausīties un vispār nekādus iebildumus nedzird. Ir acīmredzami, ka pašreizējā Latvijas politisko spēku priekšvēlēšanu runāšana un rīcība ved uz Latvijas konkurētspējas mazināšanos pat pret tuvākajām kaimiņvalstīm. Lietuvā un Igaunijā tāpat nav mīlas pret Krieviju un Baltkrieviju, taču savu finansiālu labumu tās gūt pamanās.

Latvijā pašlaik ir aptuveni 1000 jaunuzņēmumu. Varēja būt 3000 un vairāk. Varēja būt vairāk. Kādi varētu būt risinājumi?

Pasaulē citos laikos un arī pašlaik ir bijuši visādi gadījumi. Ir bijis tā, ka japāņi, kas dzīvoja ASV 2. pasaules kara laikā, tika slodzīti koncentrācijas nometnēs tuksnesī. Diezin vai tas tolaik bija labi un pareizi?

Bet ir arī civilizētas un humānas iespējas. Te var ņemt piemēru no tās pašas ASV vēlākās pieredzes. Var ieviest “Patriotisku aktu” investoriem - dokumentu, kurā katrs investors garantē savu lojalitāti Latvijas Republikai. Var prasīt no “toksisku” valstu investoriem lielākas nodevas. Visu ko var.

Taču pašlaik Latvijas valdošais “politikums” ir tendēts cirst. Cirst var visādi - var tā, lai tas ir racionāli un saprātīgi, lai tas nenodara ļaunumu pašiem. Var arī tā, ka tas kaitē Latvijas konkurētspējai.

Vai tas būs skaisti, ja tuvi un tāli kaimiņi būs paņēmuši sev krievu un baltkrievu smadzenes un aizskries tālu priekšā, bet latvieši atkal paliks maliņā?

Vai būs demokrātiski, civilizēti un tiesiski, ja viens krievs tiks deportēts? Uz kurieni?

Vai būs tiesiski un humāni, ja vienam krievam tiks sagrauts viņa bizness? Ko Latvija iegūs no tā?

Jūrmalā ir daudz nekustamo īpašumu, kuri, visticamāk, pieder ar Putina varas vertikāli saistītām personām. Lai vērstos pret šīm personām, Latvijas valdībai pietrūkst politiskas, administratīvas, krimināltiesiskas varas.

Vieglāk laikam ir sacerēt likumus, kas visus krievus un baltkrievus pasludina par projām dzenamiem - neņemot vērā, kas viņi ir, no kurienes un kāpēc nākuši.

Vai nav tā, ka Latvijas valdošais “politikums” mazliet pārcenšas?