Latvju "bāleliņi" blēdīgā enerģētikas biznesā Ukrainā

24. februārī Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā. No cerētā triju dienu kara nekas nesanāca. Ukrainas valsts ir parādījusi, ka prot sadot pa zobiem agresoram. Latvija jūt līdzi un visiem spēkiem atbalsta Ukrainu. Slava, slava varoņiem!
©Neatkarīgā

Bet mazliet parunāsim arī par dērgļiem!

Kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu, un arī pašlaik ir personāži, kuri uz šā kara un posta rēķina iedzīvojas. Ir, piemēram, tāds Aleksandrs Babakovs, ar Ukrainas enerģētikas biznesa privatizāciju pirms gadiem 14 saistīts pašreizējās Krievijas Valsts domes ietekmīgs deputāts, kurš arī Latvijā atstājis visai spilgtas pēdas - “Latvijas Krājbankas” privatizācijas procesā un ne tikai. Pret A. Babakovu šobrīd vērstas starptautiskās sankcijas Krimas aneksijas sakarā.

Krievijas žurnālisti atraduši, ka viņš caur Britu Virdžīnu salās reģistrētu kompāniju, iespējams, kontrolē lielu enerģētikas grupu Ukrainā, kura cita starpā piegādā elektrību Krimai. Kā divi no kompānijas īpašniekiem norādīti Latvijas eksbaņķieri Vilis Dambiņš un Valts Vīgants.

Kā šāda informācija vispār parādījās? 2016. gadā nāca gaismā milzīgs apjoms dokumentu - tā saucamie Panamas papīri, kuru dēļ daudzās valstīs sacēlās skandāli. Kāda daļa dokumentu attiecas arī uz Latviju. Ir latvju bāleliņi, kuri ir stājušies diezgan šmucīgos biznesa sakaros ar tumšām Krievijas un citu valstu personām. Panamas dokumentu šķirošanā aktīvi iesaistījās Latvijas caurspīdīguma un neticamā godīguma organizācija “Re: Baltica”. Bet nevis tādēļ, lai atmaskotu tādus censoņus kā Dambiņš un Vīgants. Drīzāk otrādi - lai viņus piesegtu, samaisītu visu kājām gaisā un propagandētu, ka no Panamas papīriem “sliktie” iznāk citi uzņēmēji un politiķi, kuri šai organizācijai nav tīkami.

Kas ir Vilis Dambiņš un Valts Vīgants? Trīs puiši no Jūrmalas - klasesbiedri Vilis Dambiņš, Valts Vīgants un Dzintars Pelcbergs - nodibināja “Lainbanku”. 1995. gada sākumā “Lainbankai” sākās finansiālās problēmas, un tūlīt pat bankas kreditori gaismā sāka celt dažādus fiktīvus darījumus, par ko Vilis Dambiņš uz dažām dienām pat nonāca cietumā. “Lainbankas” problēmas bija postošās 1995. gada banku krīzes priekšvēstnesis. Tas gan nav traucējis šiem personāžiem turpināt vibrācijas.

Ir vēl tāds Arnolds Laksa - pirms 20 gadiem “Neatkarīgā” atmaskoja vairākus darījumus, kuri veikti citu A. Babakova firmu labā un kuri tolaik vēl tikai “izskatījās” pēc naudas atmazgāšanas. Šodienas Latvijā par tādiem darījumiem būtu uzsāktas krimināllietas un par tiem “Latvijas Krājbanka” zibenīgi tiktu slēgta, bet 2001.-2002. gadā varas iestādes uz šiem darījumiem faktiski piemiedza acis, jo A. Laksam bija ļoti ietekmīgi krusttēvi valdošajā elitē. Tad 2002. gada rudenī A. Laksa Latvijas Pirmās partijas rindās startēja 8. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts. Latvijas Pirmā partija kļuva par valdošās koalīcijas stūrakmeni, un A. Laksa ieguva… Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītāja amatu.

Vai nav šausmīgi? Krievijas ACSK direktoru padomes priekšsēdētāja A. Babakova biznesa partneris vada Latvijas parlamenta Aizsardzības komisiju? “Neatkarīgā” vairākkārt norādīja uz šo absurdo situāciju, bet Latvijas valdošā koalīcija un varas iestādes kādu laiku izlikās to neredzam. Vēl vairāk - A. Laksa pret šo rindiņu autoriem un vēl četriem “Neatkarīgās” žurnālistiem vērsās ar iesniegumu tiesībsargājošajās iestādēs, lai tiktu ierosināta krimināllieta. Neviens neteica paldies “Neatkarīgās” žurnālistiem par atklāto valsts drošībai svarīgo informāciju - tā vietā žurnālistiem bija vairākkārt jāsniedz liecības toreizējam Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas priekšniekam majoram Intam Ulmanim.

Sākās ārkārtīgi nogurdinošs tiesas process vairāku gadu garumā ar bezjēdzīgu iznākumu. Proti, “Neatkarīgās” izdevējs SIA “Mediju nams” šo procesu spīdoši uzvarēja, un A. Laksa bija spiests samaksāt tiesas piespriestos tiesas izdevumus, bet “Neatkarīgās” izdevējs AS “Preses nams” to daļēji zaudēja - viens teikums tika atzīts kā godu un cieņu aizskarošs. Šo tiesas lēmumu vairs nebija kam pārsūdzēt.

2003. gada beigās A. Laksa nolika Saeimas deputāta mandātu, un diezin vai jebkad būs iespējams noskaidrot, vai tas notika tāpēc, ka viņam tomēr sākās problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam.

“Latvijas Krājbanku” neieguva krievu oligarhs A. Babakovs, bet to ieguva cits krievu miljonārs Vladimirs Antonovs. Viņa veikto darījumu dēļ 2011. gada novembrī tika apturēt “Krājbankas” darbība - ieguldījumus zaudēja Latvijas iedzīvotāji, pašvaldības, uzņēmumi. Tika ierosināta krimināllieta.

Vairākām personām Latvijā tika noteikti naudas sodi. Taču vēlāk kaut kā ir sanācis tā, ka tie ir neticami mīkstināti. “Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību pret fiziskām personām Andreju Surmaču, Dzintaru Pelcbergu, Svetlanu Ovčiņņikovu, Ivaru Priedīti, Ilzi Bagatsku, Mārtiņu Zalānu un Mārtiņu Bondaru EUR 15 337 111,18 apmērā (uz 03.06.2021.), kas izriet no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma civillietā Nr. C30601515, piespiedu pārdošanas vērtība ir EUR 128 500.”

Tas nozīmē, ka, piemēram, Mārtiņš Bondars, kuram būtu bijis jārēķinās ar visu oficiālo īpašumu zaudēšanu par savu lomu “Krājbankas” izputināšanā tās faktiskā saimnieka Vladimira Antonova vajadzību vārdā, būs izsprucis faktiski sveikā, - ja sadalīt kopējo summu “uz galviņām”, katram no spriedumā minētajiem cilvēkiem būs jāsamaksā nepilni 18,4 tūkstoši eiro.

Tā ir ne tikai vēsture. Arī mūsdienās ir pamanāma “Ukrainas tēma” latvju biznesmeņu un politiķu darba kārtībā. “Sadarbība ar Ukrainu” izpaužas kā diezgan bezkaunīga svētā Ukrainas kara tēmas izmantošana savtīgi. Ir, piemēram, tāds Juris Jurašs - bijušais Saeimas deputāts (“Konservatīvie”), kurš aizspērās uz Ukrainu, lai sava elektorāta acīs iznestos kā milzu varonis. Diezin vai viņš tur dikti karoja, drīzāk padzīvoja kādu laiku kā aizmugures štāba žurka. Kādu brīdi pabija tur, bet tad atgriezās, lai “Konservatīvie” var izlikties par visdrosmīgākajiem Ukrainas atbalstītājiem. Nav arī īsti skaidrs, kādi bija Juraša pragmatiskie mērķi Ukrainā - kādus naudas mazgāšanas mehānismus viņš “jumto”?

Nav svarīgi, kas ir blēdis - krievs, latvis vai citas zemes pārstāvis, Ja blēdis ir blēdis, tad tāds viņš ir.