Biķernieku blēdība - visticamāk koruptīva politiskā "dīla' rezultāts valdošajā koalīcijā

Gadi iet, un senas lietas ļaužu atmiņā pamazām izplēnē. Reti kurš vairs atminas, ka tālajā 2007. gadā LR Prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā saistībā ar nacionālās sporta bāzes, valsts akciju sabiedrības “Biķernieku kompleksā sporta bāze” privatizāciju maksātnespējas procesā.
©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Jau sākums blēdīgs

Process tika uzsākts, izvērtējot LR Valsts kontroles ziņojumu par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Sarežģītā un juridiskā valodā tas skanēja tā: “Ar tiesas lēmumu 1999. gadā BKSB atzīta par maksātnespējīgu. Uz maksātnespējas pasludināšanas brīdi BKSB saistības pret kreditoriem bija 103 tūkstoši latu, par 3344 latiem pārsniedzot aktīvu apjomu. 2001. gada 23. martā LR Satiksmes ministrija sabiedrības pamatkapitālu, ieguldot nekustamo īpašumu, palielināja līdz 904 970 latu. Uz 2001. gada 31. decembri parādsaistību apjoms bija 74 607 lati.

Neraugoties uz to, ka šāda LR Satiksmes ministrijas rīcība atļāva veikt efektīvus pasākumus BKSB saistību pilnīgai dzēšanai, un to, ka sabiedrības sastāvā ietilpa nekustamie īpašumi - būves un trīs zemesgabali vairāk nekā miljons (1 104 287) kvadrātmetru platībā, maksātnespējas procesā iesaistītās atbildīgās personas, tajā skaitā arī tās, kurām bija tiesības rīkoties ar valsts mantu un finanšu līdzekļiem, tīši vai aiz nolaidības neveica nekādus pasākumus maksātnespējas procesa izbeigšanai. Tā vietā 2006. gada janvārī, pārsniedzot pilnvaras, ignorējot likumos noteiktos aizliegumus, tās veica sabiedrības privatizāciju, piesaistot privāto kapitālu apmērā, kas vairāk nekā 50 reizes pārsniedza uz to brīdi atlikušo nedzēsto saistību apjomu, tādējādi prettiesiski samazinot valsts kapitāla daļu sabiedrībā no 100% uz 47,51% un līdz ar to nodarot būtisku kaitējumu valsts interesēm.

Bez tam arī parādnieka pārstāvis tīši vai aiz nolaidības neizmantoja ar likumu piešķirtās tiesības un neveica nekādus pasākumus, lai savlaicīgi ierosinātu izbeigt maksātnespējas procesu un apstrīdētu likumā noteiktajā kārtībā prettiesiski veikto sabiedrības privatizāciju.”

Tika nolemts uzdot virzīt kriminālprocesu Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldei.

Visu to pašu var pastāstīt arī īsāk un dažos teikumos. Viens blēžu grupējums izdomāja shēmu, kā apkrāpt valsti - “uzvārīties”, izmantojot “galus” valsts institūcijās. Par pārsimt tūkstošiem latu un veicot manipulācijas ar uzņēmuma pamatkapitālu, viņi izspieda no uzņēmuma valsti un pievāca zemes gabalu Biķerniekos sev. Prokuratūra to pamanīja un sāka kriminālprocesu, taču vēlāk aplauzās - izrādījās, ka aiz šīs blēdības stāv ļoti ietekmīgas personas. Prokurori un policisti ir vīri ar zobiņiem, taču mēdz būt tādas betona sienas, pret kurām nav variantu... Nav dzirdēts, ka šis kriminālprocess būtu rezultējies ar kādu blēžu sēdēšanu cietumā.

Prokuratūra vēlreiz pamodusies

Gods kam gods, Ģenerālprokuratūra tomēr nav vēl atlaidusi sakodienu, un Biķernieku shēmas atmaskošanai varbūt vēl būs turpinājums. Ģenerālprokuratūrā tiek veikta pārbaude par nu jau Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta lēmumu atļaut Satiksmes ministrijai no privātpersonām atpirkt nekustamos īpašumus Sergeja Eizenšteina ielā. MK lēmums paredz Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai piešķirt līdzekļus 8 192 004 eiro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Pārbaude tiek veikta, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas 1. punktu, proti, tās nepieciešamību atzinis ģenerālprokurors.

Arī šajā kontekstā šodien Saeima, iespējams, izskatīs jautājumu par satiksmes ministra Tāļa Linkaita (“Konservatīvie”) demisijas pieprasījumu, ko ierosinājusi parlamenta opozīcija. Linkaitam tiek pārmesta katastrofāli biežā starppilsētu autobusu reisu atcelšana un pie viena arī skandalozais astoņu miljonu darījums.

Atgādināsim, ka 18 hektāri Biķernieku trases zemes beigās nonāca uzņēmēju Igora Skoka, Gunta Rāvja un Andra Putāna rokās. Dažādām metodēm gadiem ilgi ir šantažēti trases apsaimniekotāji, ierobežojot tur būvniecību un sacensību norisi. Miljonāriem pieder zeme, kas stiepjas gar trasi. Uz tās atrodas arī daļa no tribīnēm, ko šo gadu laikā nav izdevies atjaunot. Trasei noteikts nacionālās sporta bāzes statuss, un tas paglābis no miljonāru plāniem tur būvēt mājas. Vairākas reizes viņi pieprasījuši sporta bāzes statusu atcelt, bet tas nav noticis. Trase ir nodota Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kurai vairākus gadus nav izdevies vienoties par zemes atgūšanu.

CSDD nolīgti vērtētāji aplēsa, ka īpašuma cena varētu būt ap 3,9 miljoniem eiro. Miljonāri tam nepiekrita. 2019. gadā valdība pieņēma plānu zemi atpirkt.

Pagājušā mēneša beigās Ministru kabinets vienojās, ka Biķernieku trases zemju atpirkšana valstij izmaksās pat vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā solīts iepriekš. Izvēlēta sarežģīta shēma, kā tas notiks. Sākumā naudu izmaksās no budžeta sadaļas, kas domāta neparedzētiem gadījumiem. Pēc tam budžetā šīs naudas vietā ieskaitīs CSDD pēdējos divos gados ieņemtās dividendes.

Jau nākamajā dienā pēc lēmuma Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka rakstīja Saeimas budžeta komisijai un finanšu ministram vēstuli, kurā apšaubīja steigu un veidu, kā tas noticis. Kāpēc miljonāriem agrāk jau tā dāsni solīto 3,9 miljonu vietā valsts gatavojas maksāt vairāk nekā astoņus miljonus? Satiksmes ministrs to pateikt nevarot, jo lēmumu pieņēmuši ierēdņi.

Ēna pār visu Kariņa valdību

Skandāls ir ieguvis jaunus apgriezienus, un to vairs nevar paslēpt zem deķa. Tā ir neparasti klaja blēdība, ka gaišā dienas laikā valdība uzdāvina trim bezkauņām vismaz četrus miljonus, ja ne vairāk. Iespējams, ja zemes gabals tiktu godīgi izsolīts, valsts neiegūtu daudz vairāk par tā kadastrālo vērtību. Nu labi - kādus trīs miljonus varbūt iegūtu. Bet ne jau astoņus.

Šajā mulsajā brīdī raustīts tiek satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Tas pareizi, jo viņš ir laikam tā kā pirmais atbildīgais. Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) izliekas, ka vispār neko nesaprot un nezina. Vakardienas LTV “Rīta panorāma” viņš sacīja, ka neko nezina, nesaprot un nav iedziļinājies šajā jautājumā. Viņam var ticēt, jo skaidrs, ka neba nu viņš ir tas, kurš kaut ko lemj. Skaudri jāatzīst, ka Kariņš četru gadu gaitā ir bijis Ministru kabineta “preses sekretārs”, kuram svarīgos brīžos īstie puikas palūdz atnest ūdeni. Taču “īlens no maisa” dur arī viņam dibenā.

Izskatās, ka nešķīstā astoņu miljonu dāvināšana ir bijusi citā līmenī, kurā ne Kariņam, ne arī pat Linkaitam nav bijusi liela teikšana. Aizkulisēs stāsta, ka “Attīstībai/Par!” (AP) un “Konservatīvie” ar tās līderi Jāni Bordānu priekšgalā ir visādi diņģējušies - “jūs mums to, bet jūs par to mums to”. AP nebija sajūsmā par Bordānam vajadzīgo valstisko atbalstu sašķidrinātās gāzes terminālim Skultē. AP bija neitrāla vai pat kritiska pret to. “Konservatīvajiem” savukārt bija svarīgi izpalīdzēt saviem draugiem - latgaliešu izcelsmes amerikānim Ragaušam vai tamlīdzīgiem. Tad AP ierosināja “dīlu” - jūsu ministrs palīdz mūsu draugiem, bet mēs tad palīdzam jūsējiem. Un brīnums ir noticis! Valdība augusta beigās vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim. Tajā pašā 30. augusta valdības sēdē tika panākta arī vienošanās par astoņu miljonu piešķiršanu Biķernieku censoņiem.

Šīs lietas ir diezgan derdzīgā veidā noslepenotas - daudz kas par tām nav publiski zināms. Taču nebūs jau tā, ka tās paliks slepenas mūžīgi. Diezgan drīz par tām uzzināsim! “Neatkarīgā” par tām pavēstīs!