Latvija uz Ameriku kā glābēju gāzes piegādēs var necerēt

Naftas un sašķidrinātās gāzes eksports no ASV šogad ir pieaudzis, lai izmantotu augstākas cenas Eiropas Savienībā, bet pašlaik piegādes ir tuvu maksimumam.
©Neatkarīgā/Kolāža

ASV gāzes tirgoņi saka, ka nevar laikus palielināt naftas un gāzes piegādes, lai apturētu briestošo enerģijas krīzi Eiropas Savienībā. Lai gan daži uzņēmumi paplašina urbšanas darbus, kopējais darbināmo iekārtu skaits pēdējo nedēļu laikā ir mazinājies un urbumu ražīgums ir krities.

Latvijas valdība ar premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”) priekšgalā par katru cenu cenšas līdz vēlēšanām rādīt tādu ainu, ka ziemā dabasgāzes pietiks, ka tā ir “rezervēta”, bet, ja nepietiks, tad valdība iedarbinās pret “Latvijas gāzi” kādus skarbus instrumentus, konfiscēs “pagājušās vasaras” jeb Krievijas gāzi Inčukalna krātuvē, atņems to kādiem komersantiem un nodrošinās, lai Latvijas mājsaimniecībām gāzes pietiek. Tiek murgots par Norvēģijas un Kataras gāzi un cerēts uz ASV sašķidrināto gāzi, ko amerikāņi ar kuģiem vedīs uz neesošo Skultes termināli, lai visiem latvjiem garajos ziemas vakaros, sēžot pie televizora, nesaltu sāni, dibeni un pēdas. Valdība cenšas radīt iespaidu, ka viss būs “čikiniekā” - gāze tiks pumpēta no Klaipēdas un vēl neuzbūvētā Paldisku termināļa, un vispār nav pamata satraukumam.

Taču neizskatās, ka tik skaisti būs un ka apkures sezonā varēs slābani izlaisties - būs problēmas, kas jārisina. Signāli, kas nāk no ārzemēm, nav pārāk iepriecinoši.

Šonedēļ Britu ietekmīgais laikraksts “ The Financial Times” publicēja rakstu “ASV dabasgāzes “bosi” saka Eiropai: “Negaidiet palīdzību!”” Gāzes tirgoņi saka, ka nevar laikus palielināt naftas un gāzes piegādes, lai apturētu enerģijas krīzi. Lai gan daži uzņēmumi paplašina urbšanas darbus, kopējais darbināmo iekārtu skaits pēdējo nedēļu laikā ir mazinājies un urbumu ražīgums ir krities. ASV slānekļa rūpniecība ir brīdinājusi, ka tā nevar glābt Eiropu ar palielinātām naftas un gāzes piegādēm šoziem, un atzīst, ka Krievijas eksporta krituma dēļ jēlnaftas cenas atkal pieaugs virs 100 USD par barelu. Lai gan naftas tirgus pēdējo nedēļu laikā ir kļuvis stabilāks, atelpa varētu beigties, kad stāsies spēkā Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas tirdzniecībai. ASV finanšu ministre Dženeta Jellena šonedēļ brīdināja, ka embargo “var izraisīt naftas cenu kāpumu”.

Tikmēr ASV dabasgāzes uzņēmumu vadītāji, kas strādā ar milzīgajām naftas un dabasgāzes rezervēm, kuras varētu izmantot, lai mazinātu Eiropas enerģētikas krīzi, apgalvo, ka nespēs pietiekami ātri palielināt piegādes, lai novērstu ziemas deficītu. “Tas nav tā, ka ASV varētu sūknēt daudz vairāk. Mūsu produkcija ir tāda, kāda tā ir,” sacīja Vils van Lohs, privātā kapitāla grupas “Quantum Energy Partners” vadītājs. “Glābšanas palīdzība ne ar naftu, ne ar gāzi nav gaidāma,” viņš piebilda.

Naftas un sašķidrinātās gāzes eksports no ASV ir pieaudzis, lai izmantotu augstākas cenas Eiropā, bet pašlaik piegādes ir tuvu maksimumam.

Līdzīgi uzskata arī “Pioneer Natural Resources” izpilddirektors Skots Šefīlds, kurš, jautāts par ASV slānekļa rūpniecības ievērojamā ražošanas pieauguma izredzēm, atbildēja: “Nē, es neredzu, ka tas varētu notikt. Mēs nepievienojam jaunas urbšanas iekārtas, un es neredzu, ka kāds cits tās pievienotu.” Šefīlds vada vienu no lielākajiem naftas ražotājiem ASV. Viņš piebilda, ka jēlnaftas cenas šoziem varētu pieaugt virs 120 USD par barelu, jo piegādes samazināsies.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra trešdien paziņoja, ka naftas pārdošanas apjomi no Krievijas, pasaulē lielākās naftas eksportētājas, varētu samazināties par gandrīz 20%, kad pilnībā stāsies spēkā ES embargo. Pēc šā ziņojuma naftas cenas pieauga par vienu procentu līdz 94 dolāriem par barelu.

Augošā slānekļa resursu ieguve pēdējā desmitgadē padarīja ASV par pasaulē lielāko naftas un gāzes ražotāju, un pirms vīrusa pandēmijas ASV sasniedza vairāk nekā 10% no pasaules piedāvājuma. ASV ražošanas pieaugums uzplaukuma gados apmierināja vispārējo globālā pieprasījuma pieaugumu, palīdzot noturēt jēlnaftas cenas. Taču tagad vairs tā nav - ASV izlaide pagājušajā nedēļā bija atguvusies līdz tikai 12,1 miljonam barelu dienā pēc liela krituma, kad pandēmijas laikā samazinājās naftas cenas. Pastāv jaunas bažas par slānekļa naftas un gāzes piedāvājuma gauso pieaugumu, un tirgotāji sāk satraukties par OPEC ražotāju grupas spēju to palielināt. Kamēr lielie uzņēmumi “Chevron” un “ExxonMobil” un vēl daži privāti uzņēmumi paplašina urbšanas darbus, kopējais ekspluatācijas iekārtu skaits pēdējo nedēļu laikā ir mazinājies un viena urbuma produktivitāte ir kritusies.

ASV iepriekš ir paziņojušas, ka šogad centīsies ES piegādāt 15 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes un turpmākajos gados apjoms tiks palielināts. Tās nenorādīja gāzes izcelsmi, sakot, ka "darbosies ar starptautiskajiem partneriem". Salīdzinājumam, Krievija pašlaik eksportē uz ES 155 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Tātad 10 reizes vairāk. No kurienes un kādā veidā ASV un Eiropai padarīt savu tirgu neatkarīgu no Krievijas - tas ir ļoti smags jautājums.

Situācija “rausta” arī ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju pirms vidusposma vēlēšanām novembrī. Baltais nams ir aicinājis slānekļa resursu ražotājus palielināt piegādi, bet enerģētikas sekretāre Dženifera Granholma ir raksturojusi valsti kā “kara stāvoklī”. Savukārt finanšu ministre Jellena ir sacījusi, ka ASV sadarbojas ar G7 sabiedrotajiem, lai panāktu iespējamos izņēmumus embargo pret Krieviju, “lai izvairītos no piegādes šoka”.

Dabiski, ka šāda mīkstpēdīga pozīcija neprātā priecē Krieviju, kura var tīksmināties, ka gāzes un naftas šantāža tai lieliski izdodas.

Šajos apstākļos ir liela bēda, ka arī Latvijā ir iegadījušās parlamenta vēlēšanas - virkne valdošo politiķu nezina, vai viņiem vairs būs vieta pie lemšanas galda pēc 1. oktobra. Pēdējos mēnešos viņi domā nevis par nopietni valstiskām lietām, bet - kā un kur varētu kaut ko nozagt. Tāpat valstiski nopietna lemšana tiek aizstāta ar muldēšanu, solīšanu un saukļošanu.

Protams, ir laiki, kad valdība vispār nav nepieciešama un bez tās var pat diezgan ilgi iztikt. Taču šis nav tāds laiks. No valdības tagad ir ļoti daudz kas atkarīgs. Latvijai ir vajadzīga valdība, kas spēj pieņemt lēmumus. Žēl, bet lemtspējīgas valdības var nebūt vēl pat mēnešiem ilgi. Par problēmām globālā līmenī ar naftu un gāzi Latvijas informatīvajā telpā nav dzirdams tikpat kā nekas. Rodas iespaids, ka pašreizējā valdība cer uz Ameriku, kas kā filmā ar labām beigām ieradīsies kā kavalērija zilos mundieros, skanot taurei un plīvojot zvaigžņoti svītrainajam karogam. Taču šī nav filma, bet pavisam reāla krīze.