Latvija atkal grasās iešaut sev kājā. Šoreiz ar sankcijām pret "Krievijas dzelzceļu"

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri esot kopīgi sagatavojuši un iesnieguši (vai vistuvākajā laikā iesniegs) priekšlikumu attiecīgās Eiropas Savienības institūcijās par uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” (KDz) iekļaušanu sankcionēto uzņēmumu sarakstā ne tikai finanšu jomā, bet liedzot jebkāda veida sadarbību ar šo uzņēmumu.
Var gadīties, ka Krievija pavisam izbeigs jebkādu preču transportēšanu pa dzelzceļu uz Eiropu, taču, kamēr tas nav noticis, diezin vai būtu prāta darbs nemaz vairs nesadarboties ar “Krievijas dzelzceļu” ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Šī ziņa ir iegūta no uzticamiem avotiem, bet vēl nav oficiāli amatpersonu apstiprināta. Taču nebūs brīnums, ja tā apstiprināsies. Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju tagad jau tradicionāli cenšas uzstāties ar daudz stingrāku nostāju pret Krieviju nekā Eiropas dienvidu un rietumu valstis - ir spēkā tūrisma vīzu neizsniegšana Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tiek gatavotas skarbas izmaiņas Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanu un anulēšanu. Iespējamā KDz sankcionēšana ticami iekļaujas šajā stāstā - jautājumā par sankcijām pret KDz Latvija un Lietuva un, iespējams, arī Igaunija grasās uzstāties skarbi.

Gaidāmas vairākas ārkārtīgi negatīvas sekas

Diemžēl papildus gaidītajiem rezultātiem katru lēmumu vienmēr pavada sekas. Lēmuma pieņemšanas brīdī ir jāparedz pasākumu sistēma seku minimizēšanai un to kompensēšanai. Krievija no šī lēmuma iegūs tādā veidā, ka kravas no trešajām valstīm dosies caur tās ostām. Trešās valstis kļūs vairāk atkarīgas no Krievijas. Baltija kā transporta “pussala” kļūs par “salu” dzelzceļa kontekstā. Ar šo lēmumu tiks ieviesta Kazahstānas, Uzbekistānas, Gruzijas un citu valstu tranzīta blokāde, kas tām radīs ekonomiskus zaudējumus, turklāt sagraus Latvijas uzņēmumu iespējas pārorientēties no Krievijas preču tranzīta uz sadarbību ar Vidusāzijas valstīm. Ekonomiskais kaitējums tiks nodarīts arī Ukrainai, jo preces no trešajām valstīm, kas tagad dodas uz Ukrainu ar pārkraušanu Baltijas valstīs, kļūs Ukrainai nepieejamas. Citi Eiropas transporta veidi būs pārslogoti. “Zaļās” izejvielas, kuru pārstrādes pievienotā vērtība paliek ES, kļūs arvien nepieejamākas un dārgākas.

Baltijas valstīm lēmuma rezultātā iespējams spējš bezdarba pieaugums un ekonomiski zaudējumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Uzņēmumu slēgšana un tūkstošiem bezdarbnieku var būt arī trieciens banku sektoram kredītu saistību nepildīšanas dēļ. Lielākā daļa Baltijas valstu ostu un dzelzceļa infrastruktūras zaudēs savu mērķi.

Protams, var notikt arī tā, ka Krievija un Baltkrievija pašas pārtrauc jebkādu sadarbību ar ES, neved uz Eiropu pat arī nesankcionētās preces, aizliedz jebkādu trešo valstu tranzītu pa savu teritoriju, kur sliedes pieder KDz. Taču pašlaik tas vēl nav noticis. Tāpēc diezin vai ir viedi skriet visai pasaulei pa priekšu un mazināt savu konkurētspēju, kamēr citas ES valstis turpina ar agresorvalstīm tirgoties. Varbūt nav ne vainas sankciju pastiprināšanai, taču tad par to būtu jāvienojas daudz plašākā lokā.

Iespējami citādi Krievijai nepatīkami risinājumi Lai novērstu vai mazinātu sankciju negatīvās sekas, transporta un loģistikas ekspertiem droši vien varētu būt arsenālā dažādi pasākumi. Piemēram, pārrobežu tehniskās sadarbības iespēju ar “Krievijas dzelzceļu” atstāt valstīm ar 1520 mm dzelzceļiem. Atļaut preču kustību no trešajām valstīm pa dzelzceļu. Pārvadājumus pa dzelzceļu atļaut, ja preču īpašnieks, kravas īpašnieki un vagonu īpašnieki nav pakļauti sankcijām. Atļaut Baltijā reģistrēto vagonu pārrobežu kustību ar nosacījumu, ka netiek pārvadātas sankcionētās preces vai sankcionētu preču īpašnieka preces u.tml.

ES sadarbībā ar ASV un citām civilizētām valstīm turpina ieviest aizvien nopietnākas sankcijas, vēršoties pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmējiem. Tās skar uzņēmumus, amatpersonas, politiķus, propagandistus, banku sistēmu. Tas notiek pakāpeniski, veicot aizvien lielāku spiedienu uz Kremļa režīmu. Nav ne vainas, ja ārlietu ministra Edgars Rinkēvičs (JV) piedalās sankciju pastiprināšanā vai izsaka iniciatīvas, kā tās pastiprināt, taču diezin vai būs labi, ja Rinkēvičs un viņa Baltijas kolēģi šaus pa Krieviju, bet trāpīs sev kājā.