Imigrācijas likumā var iezagties Latvijas ekonomiskajam potenciālam kaitīgas brāķa normas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pēdējos gados ir aktīvi nodarbojusies ar “start-up” jeb jaunuzņēmumu attīstību, lai piesaistītu Latvijai inovatīvus uzņēmējus. “Inovatīvs” nozīmē visas tādas darbības, ka nepieciešamas, lai tiktu radīts, ražots un realizēts tirgū jauns produkts. Inovācija ietver sevī izglītību, zinātniski pētniecisko darbu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, tirgus izpēti, ražošanas organizēšanu, pārdošanu u.c. ar biznesu saistītas lietas. Var teikt, ka inovācijas ir “ekonomikas dzinējspēks”.
©Neatkarīgā

Mūsdienās veiksmīgākā inovatīvā uzņēmējdarbība izdodas, ja uzņēmums strādā globālā tirgū un tajā strādā cilvēki, starp kuriem viens varbūt fiziski atrodas Brazīlijā, otrs Latvijā, trešais - Krievijā, ceturtais Singapūrā utt.

Latvija LIAA personā ir vilinājusi pie sevis dažādu valstu jaunuzņēmējus. LIAA ir diezgan labi pastrādājusi, un pašlaik valstī darbojas aptuveni 450-500 inovatīvu jaunuzņēmumu. Ar jaunuzņēmumu dibināšanu Latvijā nodarbojas vairāk nekā 200 Krievijas un vairāk nekā 50 Baltkrievijas pilsoņu, kuri savus jaunuzņēmumus pārcēla uz Latviju. Ir aptuveni 100 jaunuzņēmumu, kuru dibinātāji vieni paši vai kopā ar citiem ir krievi un baltkrievi. Liela daļa no viņiem ir bēguši no Putina un Lukašenko režīma - ne katrs ir politisks disidents, taču viņus apvieno doma, ka Krievijā un Baltkrievijā viņu biznesam nav perspektīvu. Viņi ir redzējuši, ka perspektīva ir Latvijā. Latvijas specdienesti ir viņus pārbaudījuši, un viņiem ir uzturēšanās atļaujas uz “startapa” vīzas pamata. Viņu uzņēmumos strādā vismaz 900 darbinieku.

Kad politiskajā vidē parādījās idejas par tūrisma vīzu neizsniegšanu un termiņuzturēšanās atļauju nepagarināšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, virkne Latvijas uzņēmēju asociāciju, kas ir atbildīgas par inovatīvas ekonomikas attīstību - jaunuzņēmumu biedrība “Startin.lv”, vadošo investoru apvienība “Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls” (LatBAN) un Latvijas Zinātņu akadēmijas ekonomikas institūts - sāka interesēties, kādus nosacījumus Latvijas valsts grasās attiecināt uz krievu un baltkrievu jaunuzņēmumiem. Gods kam gods, valdība ekspertus sadzirdēja un virzīja uz parlamentu adekvātus grozījumus Imigrācijas likumā, kurā diktatorisko kaimiņvalstu jaunuzņēmējiem nedraudēja termiņuzturēšanās atļauju nepagarināšana.

Taču Latvijas Saeima nebūtu Latvijas Saeima, ja nesabojātu visu, ko vien var sabojāt... Nacionālās apvienības (NA) un “Konservatīvo” politiķi rosina apturēt termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas to saņēmuši, iegādājoties nekustamo īpašumu, kā arī pamatojoties uz investīcijām Latvijā. Attiecīgus grozījumus Imigrācijas likumā iesnieguši Saeimas deputāti Jānis Dombrava (NA), Rihards Kols (NA), Juris Rancāns (K), Krišjānis Feldmans (K), Edvīns Šnore (NA) un Ainars Bašķis (K).

Pēc tam Saeimas Aizsardzības komisija nolēma noraidīt divus likumprojektus par grozījumiem Imigrācijas likumā un nolēma izstrādāt savu likumprojektu, kas acīmredzot būs “frankenšteins” - kaut kas salīmēts no valdības un sešu deputātu priekšlikumiem. Ārlietu ministrijas pārstāvji diskusijā Aizsardzības komisijā centās deputātiem iestāstīt, ka mums ir jāievēro Eiropas tiesību normas. Taču augstie tautas priekšstāvji neko dzirdēt negribēja.

Likuma grozījumi tiks pieņemti steidzamības kārtā - tātad tikai divos lasījumos, un, iespējams, tas notiks jau šonedēļ - ceturtdien. Šādā veidā NA un “K” sev nodrošina iespēju pēdējā plenārsēdē pirms vēlēšanām kārtīgi izvēdināt plaušas, lamājot Krieviju un krievus, un tādā veidā pievērst sev elektorāta uzmanību.

Nav jau runa par to, kas ir Putins. Arī bez Feldmana un Dombravas zināms, ka viņš ir kara noziedznieks, bet Krievija ir teroriste.

Taču, kā saka odesieši, “ir divas lielas atšķirības”.

Viena lieta ir, ja termiņuzturēšanās atļauja netiek pagarināta ar Kremli saistītam oligarham, kurš Jūrmalā nopircis nekustamo īpašumu. Cita lieta ir, ja termiņuzturēšanās tiks aprauta inovatīvajam jaunuzņēmējam, kurš no Krievijas šurp ir atbēdzis, noticot LIAA piedāvājumiem, un ir Latvijas drošības struktūru pārbaudīts.

Šādā veidā Latvija šo uzņēmēju “uzmet” un arī raida signālu pārējai pasaulei, ka investēt Latvijā nav droši.

Cerams tomēr, ka vismaz Saeimas kopums šo niansi pamanīs un draudošo likumdošanas brāķi novērsīs. Cerības uz to it kā ir - jo “izlēcējas” ir divas koalīcijas partijas NA un “K”, bet pārējā koalīcija un arī opozīcija diezin vai ir tendēta balsot par nejēdzību. Zināt gan nekad neko nevar...

Vidēji “startapa” investīciju čeks ir no diviem līdz pieciem miljoniem eiro, plus neiegūtā peļņa. Latvijai varētu draudēt rēķins no 1,6 līdz 3,2 miljoniem eiro par katru iznīcinātu jaunuzņēmumu. Atliek cerēt, ka Ārlietu ministrija un Ekonomikas ministrija atvēsinās deputātu likumdošanas degsmi un likumā ieviesīs precizējumus.

Un vēl daži fakti.

Vācijā ir ieviesta vienkāršota darba vīzu un uzturēšanās atļauju izskatīšanas procedūra IT speciālistiem un inovatīviem uzņēmējiem no Krievijas Federācijas. Tiek gatavotas izmaiņas likumdošanā, kas vēl vairāk vienkāršos speciālistu pārvietošanu. Maijā ASV ieviesa vienkāršotu procedūru vīzu saņemšanai Krievijas Federācijas IT speciālistiem, projektēšanas inženieriem, pusvadītāju speciālistiem un inženieriem. Apvienotā Karaliste šogad ieviesa atsevišķu programmu inovatīvu speciālistu piesaistei.

Kamēr citas valstis labprāt piesaista smadzenes, Latvija tās dzen projām. Jo Latvijā un tās Saeimā smadzeņu ir atliku likām - pat pārāk daudz...