"Jaunā Vienotība" pirms vēlēšanām pat neslēpj, ka iestājas par slēptu privatizāciju

Partijas “Jaunā Vienotība” 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmas sadaļā “Industriālais kapitāls” pausta šāda apņemšanās: “Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%.”
Valdība jau ir atņēmusi pašvaldībai Rīgas brīvostu. Tagad jāiet tālāk un jālaiž ostu uz privatizāciju ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Vispār jau varas partijas savās īsajās programmās mēdz izvairīties no konkrētiem apsolījumiem, bet partijas, kuru nokļūšana pie varas ir apšaubāma, sola debesu brīnumus. Taču “Jaunā Vienotība” ir varas partija un, spriežot pēc sociologu reitingiem, tāda grasās būt arī pēc vēlēšanām. Tāpēc ir mazliet interesanti, ka savā programmā tā ir nospraudusi ļoti konkrētu mērķi, par kādu citas partijas kautrējas priekšlaicīgi runāt. “Mēs privatizēsim valsts uzņēmumus!” tulkojumā no programmas Ēzopa valodas diezgan pat atklāti saka “Jaunā Vienotība”.

Nu labi, var to pārformulēt arī tā, ka valsts uzņēmumus ļaus privatizēt visam kam un visu uzņēmumu nevarēs prihvatizēt, bet tikai piekto daļu. Bet ar tiem 20% ir, kā ir. Laiks ies, un šie procenti var arī mainīties. Vispirms būs jātiek līdz tam, ka akcijas kotē biržā, un tad varēs rīkoties tālāk. Palielināt pamatkapitālu privāto investoru pusē, tā samazinot valsts daļu u.tml.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas pasts”, valsts akciju sabiedrību “Starptautiskā lidosta “Rīga””, valsts akciju sabiedrību “Latvijas dzelzceļš”, valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Bet neviens likums nav akmenī iecirsts uz mūžiem, un likumus var mainīt.

Taču diezin vai “Jaunā Vienotība” uzreiz ķersies pie, piemēram, “Latvijas valsts mežu” kotēšanas biržā. Ka tikai nav tā, ka partija veras vienā citā virzienā - uz Rīgas un Ventspils ostām? Izmantojot melīgus argumentus par it kā briesmīgo korupciju tajās, valsts būtībā atņēma ostas pašvaldībām un pievāca sev. Rīgā un Ventspilī agrāk bija brīvostu pārvaldes un labi kā pulkstenis strādājoša sistēma. Taču tā tika izjaukta. 27. aprīlī stājas spēkā grozījumi Likumā par ostām, kas paredz mainīt lielo ostu - Rīgas un Ventspils - pārvaldības modeli, nosakot, ka pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij. Akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāldaļu.

Izskatās, ka “Jaunā Vienotība” ir nolēmusi turpināt to, par ko bija bažas, par ko brīdināja, pret ko protestēja ne viens vien eksperts un pašvaldību politiķis. Pa vidu enerģētikas krīzei, karam Ukrainā, pārtikas cenām, inflācijai, ziemas pārdzīvošanai nenosalstot, iespējamiem vecās kovida sērgas jauniem viļņiem vai jaunām sērgām, kas būs ļoti aktuāli un jaunās valdības darba kārtības priekšplānā, jautājums par ostu privatizāciju aizies tālākā plānā, pat tā īsti netiks pamanīts. Nu kotēs ostu akcijas biržā - lai kotējas!

Liberālai partijai liberāla valoda. “Valsts vienmēr ir sliktāks īpašnieks nekā privātais” ir viens no liberāļu domāšanas pamatpostulātiem. Pret to visādā ziņā grūti iebilst, ja neskaita tos gadījumus, kad valstij un nācijai ir savas stratēģiski nacionālās intereses. Tāpēc nedrīkst izpārdot visus mežus, tāpēc nedrīkst prihvatizēt hidroelektrostacijas, kas būvētas uz iedzīvotāju sviedru un applūdinātā Staburaga rēķina. Ne velti savulaik tika iniciēts referendums par to, lai netiktu pieļauta “Latvenergo” privatizācija. Tā laika valdošais “politikums” nobijās, un Saeima pati nobalsoja pret privatizāciju.

Rīgas un Ventspils ostas tāpat ir stratēģiski objekti.

Taču “Jaunā Vienotība” uzskata, ka drusciņ tomēr jau var paprivatizēt. Nu labi, ne visu ostu, bet 20% var. Sākumam...