Eiropas Parlaments uzdzīvē par nodokļu maksātāju naudu rāda priekšzīmi Latvijas politiķiem
“Smagais un atbildīgais” EP darbs
Metsolas vizīte ir kā spirgts malks gaisa saspringtajā un iesmakušajā latvju zemes politividē, kur risinās pēcvēlēšanu stumdīšanās pie amatu krēsliem. Tas ir atgādinājums, ka tālajā Briselē ir Eiropas Parlaments - stiprā pils, uz kuras balstās kontinenta labklājība un nākamība. Arī latvieši ir pārstāvēti šajā tautu institūcijā - tie ir astoņi dižākie mūsu dzimtenes dēli un meitas - Andris Ameriks, Ivars Ījabs, Sandra Kalniete, Dace Melbārde, Nils Ušakovs, Inese Vaidere, Roberts Zīle un Tatjana Ždanoka. Par dažiem var rasties jautājums, kas viņi tādi, jo ir jau piemirsies viņu vārds un tēls, taču šāds jautājums ir pilnīgi nevietā - paši viņus esam ievēlējuši, tāpēc nevajag tagad brīnīties.
Pati čaklākā no šā astoņnieka ir deputāte Tatjana Ždanoka, kura pārstāv ne tikai viņu eirodarbam deleģējušos Latvijas vēlētājus, bet pie viena arī Krievijas Federāciju, Kremli un Putinu. Tas ir vienas deputātes darbs uzreiz divām valstīm! Ždanoka bija starp 13 deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā.
Vai nav jauki? Krievijas armija slepkavo, izvaro, aplaupa Ukrainas civiliedzīvotājus, bet 13 deputāti to nenosoda. Un starp viņiem ir arī mūsu Tatjana!
Eiropas Parlamenta deputāta darbs ir skarbs, smags un atbildīgs - viņi mostas jau pulksten 6.00. Pulksten 7.15 viņi apmeklē sporta zāli, kur vingro, lai būtu labā fiziskā formā. Astoņos viņi ierodas Eiropas Parlamentā. Aptuveni stundu notiek darbs birojā: gatavošanās sanāksmēm, iepazīšanās ar dokumentiem. No 9.30 līdz 12.00 notiek tikšanās komiteju sēdēs, darba grupās, intervijas žurnālistiem. No 12.00 līdz 13.30 darba kārtībā ir balsošana Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Pēc tam ir pusdienas, bet arī tad deputāti neatslābst, jo apvieno barības (un dažkārt kāda vīna malka) uzņemšanu un pārrunas ar kolēģiem par Eiropas nākotni.
Pēc tam atkal jāķeras klāt darbam, kas ir neskaitāmas darba grupas, politisko grupu un parlamentāro delegāciju sēdes. Vakarā ir preses konferences un darba vakariņas, kur deputāti ēd mīdijas, iemalko kviešu alu un spriež, un spriež. Tā pienāk vēls vakars, un pēc šādas darba dienas deputāts knapi velk kājas. Taču viņam jādomā par turpmāko Eiropas virzību uz enerģētisko neatkarību. Reizēm viņam atmiņā uzplaiksnī ainas no Latvijas - zaļie lauki, priežu meži pie jūras, pensionāri un skolotāji. Tad deputāts birdina asaras spilvenā, jo viņam trūkst dzimtās zemes māla un rupjmaizes. Tālās Briseles deputāti bieži vien nezina, kas notiek Latvijā, bet Latvijā vispār reti kad dzird, ar ko nodarbojas deputāti Briselē.
Naudas pumpju daudz, alga mazākais
Par tik smagu darbu, saprotams, pienākas taisnīgs atalgojums. EP deputāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 8611,31 eiro. Algu izmaksā no EP budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi un apdrošināšanas iemaksas, tā ir 6710,67 eiro. Te varētu sašutumā iesaukties, kāpēc tik maz?
Taču laime, ka tā ne tuvu nav visa nauda, ko saņem EP deputāts. Vēl ir piemaksa 4513 eiro mēnesī, paredzēta to izdevumu segšanai, kas deputātiem radušies, strādājot dalībvalstī, kur tie ievēlēti, piemēram, deputātu biroju uzturēšanas izmaksu, sakaru un pasta izdevumu, kā arī datortehnikas un telemātikas aprīkojuma iegādes, darbības nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu segšanai.
Deputātiem saistībā ar darba pienākumiem bieži jāceļo savā ievēlēšanas dalībvalstī un ārpus tās, piemēram, lai apmeklētu konferences vai dotos darba vizītēs. Tādēļ par darbu ārpus ievēlēšanas dalībvalsts deputāti var saņemt izdevumu kompensāciju par ceļa, uzturēšanās un citiem ar to saistītiem izdevumiem līdz 4454 eiro gadā.
Vēl ir dienas nauda 320 eiro dienā (!) EP sesiju laikā. Ja deputāts dodas darba braucienā, lai piedalītos oficiālās sanāksmēs ES teritorijā, EP viņam maksā vienotas likmes piemaksu 304 eiro apmērā par katru dienu. Dienas nauda paredzēta viesnīcas, maltīšu un citu izdevumu segšanai.
Vēl deputāti var algot sev atbalsta personālu par nepilniem 25 tūkstošiem gadā, bet tā ir nauda, ko saņem palīgi, nevis viņi paši. Tas gan netraucē šajos amatos pieņemt arī savus radus un draugus.
Tātad beigu beigās kaut kā galus savilkt var. Jācer, ka viņiem ar saviem ienākumiem pietiks, lai pārdzīvotu nākamo ziemu - nenosaltu un nenomirtu badā.
Latvijas politiķi strauji tiecas pielīdzināties
Tāpat jācer, ka viss būs labi arī tiem politiķiem, kuri ir palikuši šepat - šaizemē. Bija jau bažas, ka trūkums, pat nabadzība var novest viņus depresijā un rahītā, taču tagad izskatās, ka nebūs tik slikti.
No 2023. gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - par 75%.
Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro pirms nodokļu nomaksas. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro, Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro, parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro, ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro, bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro. Tas jau vairs nav nemaz tik slikti, un amatpersonas tagad varēs mīlēt savu algas dienu vairāk nekā Romeo Džuljetu vai vairāk nekā Laimdota un Spīdola Lāčplēsi abas kopā. Ja vēl valsts ekonomika arī pieaugtu tādā pašā procentuālā apmērā kā ministru un deputātu atalgojums, ja arī skolotāji, dakteri un policisti saņemtu kaut cik cilvēka cienīgu atalgojumu... Bet visu jau nevar gribēt. Tāpēc priecāsimies, ka vismaz kādas ļaužu grupas Latvijā var justies kaut cik nodrošinātas.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
