Andris Grafs uzmeties par kungu Liepājas universitātei

Tajā laikā, kad toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, pārstāvot JKP, sparīgi veica augstskolu reformu, ko var rakstīt arī pēdiņās kā “reformu”, “Neatkarīgā” jau paredzēja, ka nākamībai ir ieprogrammēti nikni konflikti starp augstāko mācību iestāžu darbiniekiem un politizētajām augstskolu padomēm.
©Neatkarīgā

Nu tad, lūk, skaistā nākamība ir tagad pienākusi, un šāds konflikts ir redzams visā tā spožumā. Nesaņemot nepieciešamo balsu skaitu, 7. novembrī Liepājas universitātes (LiepU) Satversmes sapulcei neizdevās ievēlēt jaunu rektoru. Uz amatu pretendēja augstākās izglītības sistēmā strādājošās Indra Dedze un Ineta Kristovska.

Indra Dedze ir strādājusi dažādos darbiņos, tostarp sadarbojusies ar Džordža Sorosa finansēto iestādījumu “Providus”, līdz visbeidzot ir iekārtojusies par eksperti Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā. Otra pretendente - Ineta Kristovska - esot strādājusi jo daudzās augstskolās, bet bieži vien ne visai ilgu laiku. Pašreizējā viņas piestātne ir darbs biznesa augstskolā RISEBA. Viņa esot bijusi arī Saeimas deputāta palīdze.

Abas šīs pretendentes uz amatu virzīja LiepU padome, kuras priekšsēdētājs ir Andris Grafs. Pastāv tāda kārtība, ka uz katru no augstāko mācību iestāžu padomēm vienu locekli virza Valsts prezidents Egils Levits. Augsto godu būt paša Valsts prezidenta sūtītam uz LiepU padomi ir izpelnījies Andris Grafs. Nav zināms, par ko, bet gan jau Egilam Levitam labāk redzams - viņš ir vieds un lemj, kam piešķirt medaļu, kam kādu amatu.

Andrim Grafam LiepU padomes vadīšana sekmējas viegli un nepiespiesti - viņš to vada attālināti, jo pašlaik ir jauno tehnoloģiju laikmets, tāpēc fiziska ierašanās Liepājā nav nepieciešama.

Bet tas saprotami. Grafam ir arī citi, svarīgāki pienākumi. Viņš ir partijas “Jaunā Vienotība” politiķis un vada Lietuvā reģistrētu biedrību “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI), kas sevī apvieno ļoti ietekmīgas privātās un dažādām valstīm piederošas biznesa struktūras. Rakstu lasiet šeit https://neatkariga.nra.lv/izpete/394166-grafa-kantora-vedera-ietekmigas-valsts-un-privata-biznesa-strukturas.

BKPI darbojas galvenokārt divos virzienos - iekasē no valsts uzņēmumiem un lielajiem uzņēmumiem biedru naudas un bīda amatos šajos uzņēmumos savus kadrus, kas saistīti ar valdošajām partijām - pārsvarā ar “Jauno Vienotību”. Šie kadri iekārtojas uzņēmumā, un pirmais viņu darbs ir pieprasīt sev lielāku atalgojumu, kā arī panākt, lai uzņēmums algo vēl citus kadrus - visādus konsultantus un menedžerus. Ar šo strādāšanu par politisku “jumtu” censonim vēl nepietiek, tāpēc viņš politiski “jumto” arī LiepU. Taču ar iecerēto savas ieliktenes iebīdīšanu par rektori šoreiz ir iznācis aplauzties - LiepU Satversmes sapulce ir izšūpojusi gan vienu, gan otru kandidāti.

Rektora meklēšana būs jāsāk no jauna, un šajā procesā uz skatuves kā strīda izšķīrēja uznāks Izglītības un zinātnes ministrija. Pēc tam valdība. Taču pašlaik vēl tikai notiek jaunas valdības veidošana, un vēl nav zināms, kas īsti ieņems izglītības un zinātnes ministra amatu. Ir dzirdēts, ka, iespējams, tā būs Anda Čakša no “Jaunās Vienotības”. Savulaik, kad Anda Čakša vēl bija ZZS sastāvā un bija veselības ministre, viņa jau izcili pierādīja savas reformistes spējas. Tik ļoti reformēja un reformēja, žonglējot ar diviem nesaprotamiem veselības apdrošināšanas groziem, ka aizreformējās līdz tam, ka lielā mērā tieši viņas dēļ ZZS vēlēšanās pazaudēja pusi mandātu.

Ar LiepU ir vēl viena problēma. Augstskolai priekšā ir reorganizācija, kas oficiāli skan tā, ka tai būs vadošais partneris, bet pēc būtības nozīmē to, ka LiepU tiks pievienota kādai no lielākām augstskolām. Universitātē viena no četrām fakultātēm ir Dabas un inženierzinātņu fakultāte, taču visā savā galvenajā būtībā šī augstskola ir humanitāra virziena - tātad tikai loģiski būtu, ja tās “vadošas partneris” būtu pēc profila līdzīgā Latvijas Universitāte (LU). Taču arī par šo jautājumu nav miera zem olīvkokiem.

Pēc 7. novembra LiepU Satversmes sapulces sēdes plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka LiepU par vadošo partneri izvēlējusies LU. Taču Andris Grafs par to neko negrib dzirdēt, Satversmes sapulces lēmumi LiepU padomei neesot saistoši. Iepriekš, 4. novembrī, LiepU padome pieņēma lēmumu par vadošo partneri izvēlēties RTU. Ar piebildi, ka tas ļautu zinātnes universitāšu ekosistēmā iesaistīt arī LU un RSU. Tātad LiepU diezgan neloģiski tiks pabāzta zem RTU, bet stāsti par LU un RSU iesaisti zinātnes ekosistēmā patiesībā ir priekš kaķiem. LiepU savā zinātnes ekosistēmā var censties iesaistīt kaut vai Hārvarda un Oksfordas universitāti.

Ilgas Šuplinskas iesētā “reformu” sēkla, kā redzams, ir Liepājas gadījumā izrādījusies svarīga puķe “Jaunajai Vienotībai”. Šīs partijas kadrs Andris Grafs cenšas visādi iznesties, lai uzmestos Liepājas universitātes vadītājiem un darbiniekiem par komandieri. Nekāda auglīgā šī sadarbība nav. Drīzāk tas jau ir saucams par kašķi. Kašķis nekādu attīstību neveicina, bet sarežģī un izstiepj laikā lēmumu pieņemšanu un diskreditē augstskolu. Arī studenti to redz. Pēdējo kursu studentus reorganizācija neskars, taču pirmie kursi sāk domāt, vai ir vērts turpināt studijas tādā augstskolā, par kuras nākotni nav skaidrības.

Teiksim jau nu, kā ir: mācībspēki, zinātnieki, augstskolas saimnieciskie darbinieki uz Ilgas Šuplinskas nodibināto “padomju varu” savā augstskolā raugās ar šausmām un uz padomju locekļiem kā uz politiski no augšas uzspiestiem partiju balamutēm. Partijas pēc “reformas” ir sev nodrošinājušas nelielus naudas pumpīšus - padomju locekļi saņem vairāk vai nedaudz mazāk par 2000 eiro mēnesī. Tā nav milzīga summa, taču tas ir tikpat kā par nekā nedarīšanu. Padomju locekļiem pat nav obligāti jāiet uz darbu, jo sēdes var noturēt kādā no interneta platformām.

Gara acīm var saredzēt, ka LiepU diezin vai būs vienīgais gadījums, kad kādā augstskolā uz āru iznāk skandaloza ņemšanās. Agrāk vai vēlāk līdzīga saķeršanās notiks arī kādā citā augstskolā, bet pēc tam vēl nākamajā.

Tādai pārvaldes formai, kurā darbojas arī padomes kā uzraudzības institūcijas, teorētiski nav ne vainas, taču praksē tas diemžēl ir diezgan graujoši. Jo augstskolām nākas pieciest arī tādus padomes locekļus, kurus tās nepazīst un neciena, kas uzradušies no sazin kurienes - kā, piemēram, Andri Grafu, kurš LiepU gāž galdus, turklāt dara to attālināti...