Izskatās, zem Skultes termināļa projekta perina kārtējo tautas "slaukšanu"

Pazīmes rāda, ka zem Skultes termināļa projekta apsviedīgi vīri perina kārtējo pamatīgo tautas “slaukšanu”. Lai arī nav precīzu datu par projekta izpildījumu un izpildītājiem, jau publiski runā par šī projekta sadārdzināšanos par “nieka” 28 miljoniem eiro.
©Neatkarīgā

Pagājušā gada septembrī Skultes termināļa projekta attīstītājs, “Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons savās publikācijās plašsaziņas līdzekļos pauda apgalvojumu, ka “"Skulte LNG Terminal" būs lētākais un efektīvākais iespējamais terminālis pasaulē”. Pats uzņēmums gāzi nepirkšot un nepārdošot, bet piedāvāšot infrastruktūras pakalpojumus. Uz vidi un apkārtējiem iedzīvotājiem būšot minimāla ietekme.

Taču izskatās, ka tik ļoti “čikiniekā” ar “pasaulē lētāko termināli” tās lietas nemaz nav. Nupat šonedēļ tas pats Renārs Miķelsons intervijā Latvijas Radio pauda, ka Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts sadārdzinājies par 28 miljoniem eiro. Tātad pie tiem 120 miljoniem, kas iepriekš tika lēsti kā projekta kopējās izmaksas, klāt nāk vēl 28. Kopā sanāk 148 miljoni.

Bēda slēpjas apstāklī, ka augstākas ir kļuvušas būvniecības izmaksas. Tas ir pārsteidzoši, jo kurš gan varēja iedomāties, ka laikā, kad Latvijas inflācija ir aptuveni 20%, bet Eiropas Savienības vidējā inflācija ir 9%, būvniecības izmaksas var tā pieaugt!?

Lai vai kā, sašķidrinātās gāzes termināļa attīstītājs tagad meklē ceļus, kā izlobēt, izspiest no valdības sev pēc iespējas vairāk izdevīgu labumu. Un acīmredzot tāpēc žēlojas arī par milzīgo izmaksu pieaugumu.

Nodibinoties jaunajai Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdībai, ir izveidota jauna Klimata un enerģētikas ministrija, kurai ministrs ir Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība"). Ministrs ir paudis, ka, attīstoties Baltijas gāzes tīklam, arī gāzes pieejamība ir palielinājusies, tāpēc no attīstītāja patlaban gaida detalizētu ekonomisko pamatojumu termināļa izveidei Latvijā.

Kāds gan varētu būt šis pamatojums? Baltijas un Baltijas jūras reģionā jau darbojas energoresursu un sašķidrinātās gāzes termināļi. Igaunijas Paldisku terminālis jau darbojas kopš pagājušā gada novembra vidus. Pēc tam, kad Krievija uzsāka agresīvo karu Ukrainā, visas valstis ir sasparojušās atbrīvoties no Krievijas “gāzes adatas”, un var gadīties, ka sašķidrinātā gāze tūlīt būs tik ļoti pieejama, ka paliks pāri. Var gadīties, ka Skultes terminālis kā “tīrs bizness” nebūs rentabls ne tuvākā, ne arī tālākā laikā. Un varbūt pat ļoti ilgu laiku, lai neteiktu “nekad”.

Lūk, tāpēc ir tādas ziņas, ka “attīstītājs gaida sarunas ar valdību par iespējamām sadarbības formām. Attīstītājs vēlas vienoties par terminētu valsts atbalstu garantiju veidā...”

Doma ir vienkārša un tagad jau neslēpti klaja: panākt, lai valdība garantē, ka, piemēram, valstij piederošā akciju sabiedrība “Latvenergo” obligāti maksās “Skulte LNG Terminal” “par infrastruktūras izmantošanu” miljonus un miljonus - vienu gadu, divus gadus, desmit gadus, 20 gadus vai ilgāk. Varbūt 40 gadus?

Te būs grūti atrast divas atšķirības no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), kas līdz pat pēdējam laikam grāva Latvijas tautsaimniecību un rāva ārā naudu no patērētāju maciņiem. Vai tiek plānots Skultes terminālis kā OIK 2?

Skultes termināļa lietas ir aizgājušas jau ļoti tālu: projektam ir piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, un noteikts, ka terminālis jāpabeidz līdz nākamā gada rudenim, taču, kā var noprast un redzēt, informācijas par to trūkst gan valdības amatpersonām, gan ministram Čudaram, gan arī, piemēram, Limbažu novada pašvaldībai, kurai it kā vajadzēja būt labi informētai, kas notiks tās teritorijā. Objekta ietekmes uz vidi novērtējums joprojām nav veikts, un tas prasīšot vismaz sešus mēnešus. Daļa iedzīvotāju joprojām iebilst pret termināļa izveidi Skultē.

Taču visas norises notiek, kaut ko “mudžinot zem deķa”. Iespējams, pastāv kāda šaura uzņēmēju un politiķu grupa, kura jau zina nākamību, taču publiski nav nekādas skaidrības. Cik ekonomiski skaitļos ir aprēķināts ekonomiskais ieguvums Latvijai? Uz cik gadiem un kādas būs “terminētās garantijas” attīstītājam? Kurš un cik nopelnīs uz šā projekta rēķina? Kāpēc nacionālo interešu objekta attīstītājs pats izvēlas būvniekus, un kāpēc nenotiek kāds konkurss būvnieku izvēlē? Un cik Latvijas iedzīvotājiem būs jāpārmaksā savos siltuma un elektrības rēķinos par šīm izpriecām?

Sašķidrinātās gāzes ražošana un transportēšana ir daudz dārgāka nekā lētā Krievijas gāze pa caurulēm. Taču šī pārmaksa Latvijas, Baltijas, Polijas un citu valstu patērētājiem jāpacieš tāpēc, ka krievu gāze ož pēc Ukrainas iedzīvotāju asinīm - ir amorāli pirkt gāzi no Krievijas, lai atbalstītu argesorvalsts ekonomiku. Taču ar Skultes termināli Latvijas iedzīvotāji var pārmaksāt dubulti - vēl arī par to, lai daži slīpi vīriņi varētu “uzvārīties”, uzspiežot valdībai par valsts naudu stutēt nerentablu projektu. Ap šo projektu ir spietojuši tādi kungi kā bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, trimdas latgalietis Pēteris Ragaušs, kurš pats nav īsti investors, bet investoru pārstāvis.

Vai nav lieliski pastāstīt ārzemju investoriem, kuriem ir nauda, ka tālā Eiropas nomalē jūras krastā dzīvo rāma, neprotestējoša tauta latvieši, kurus var “uzlikt uz ausīm” un slaukt? Katrs ieguldītais dolārs Latvijā atmaksāsies ar milzu uzviju, ja investoriem nebūs ne ar ko jāriskē un valdība viņiem piešķirs garantētu un terminētu peļņu. Lai pie tādiem “bezriska griezieniem” tiktu, ir vērts pacensties palobēt, pakorumpēt politiķus, amatpersonas un partijas.