Algu reforma ar premjera svētību uzņēmusi kursu uz eirokrātu labumu virsotnēm

Eiropas struktūrās atkarībā no amata hierarhijā alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir no 9800 līdz pat 27 436 eiro mēnesī. Uz šī fona mūsu Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna, Valsts prezidenta Egila Levita un premjera Krišjāņa Kariņa atalgojums 7962 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas tāds nieks vien ir.
©Neatkarīgā

Tomēr algu reforma ar mūsu premjera svētību turpinās, un censoņi, kuri mēģina to apturēt ar parakstu vākšanu, acīmredzami var pastāvēt pie ratiem. Notiks tas, kam jānotiek - Latvijai lemts būt Eiropā, un tā būs Eiropā, vadoties no atalgojuma līmeņa vismaz “svarīgām” valsts amatpersonām.

“Mums ir šī atalgojuma reforma jāveic,” uz jautājumu, vai būtu atbalstāma iniciatīva, kurā rosināts iesaldēt algas valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem, TV3 paziņoja mūsu premjers.

Lai arī algu griesti Kariņa atbalstītajai politiķu un amatpersonu algu reformai netiek izpausti, atalgojums un dažādie labumi Eiropas Parlamentā (EP) un Eiropas Komisijā (EK) rāda, ka mūsējiem vēl ir kur tiekties.

Deputāti “sitas kā var”

Šā gada 16. janvārī “Neatkarīgā” visiem astoņiem EP deputātiem no Latvijas nosūtīja vienādus jautājumus ar lūgumu pastāstīt, cik lielas ir viņu algas, cik viņi tērē lidojumiem, vai viņi lido biznesa klasē, cik tērē dzīvoklim, cik palīgiem, cik konsultācijām, cik biroju uzturēšanai, cik viesu uzņemšanai, cik no savas algas viņi tērē savai partijai.

Līdz 22. janvārim atbildes sniedza tikai divi no astoņiem EP deputātiem - politologs Ivars Ījabs (“Attīstībai/Par!”) un bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (“Jaunā Vienotība”).

Ījabs bez aplinkiem un godīgi atklāja, ka alga visiem deputātiem ir vienāda - no 2022. gada 1. jūlija tā ir 9808 eiro un 67 eirocenti. Pēc nodokļiem pāri paliek 7646 eiro.

Runājot par pārējiem labumiem, Ījabs zināja teikt, ka biļetes deputātu lidojumiem uz darbu Eiropas Parlaments pērk no ceļojumu aģentūras, ar kuru ir noslēgts ilgtermiņa līgums. Aģentūra nodrošinot iespējami zemākās cenas. Viņš gan nevarēja pateikt, cik tieši maksā lidojumi, jo norēķini notiekot tieši starp EP un šo aģentūru. Ījabs lidojot uz Briseli un Strasbūru, lai veiktu darba pienākumus, piedalītos sanāksmēs, apspriestu likumprojektus, uzstātos un balsotu komitejās un plenārsēdēs. Visbiežāk lidojumi esot biznesa klasē - tādēļ, ka tas ļaujot nepieciešamības gadījumā elastīgi mainīt lidojumu laikus un maršrutus.

Deputātam neesot pastāvīga dzīvokļa Briselē vai Strasbūrā, viņš īrējot istabas vai viesnīcu dienās, kad tur strādā. “Biroja darbinieku algām, dzīvošanas izdevumiem Briselē, komandējumiem, stažieru uzņemšanai, konsultāciju un pakalpojumu līgumiem, pētījumiem utt. Eiropas Parlaments katram deputātam atvēl 26 734 eiro mēnesī (ieskaitot visus nodokļus). Man ir četri palīgi, no kuriem divi dzīvo un strādā Briselē un divi - Rīgā. Turklāt parasti mūsu birojā pieredzi gūst kāds stažieris, kas saņem stipendiju,” paskaidroja Ījabs. Eiropas Parlaments sedzot četru līdz piecu grupu, aptuveni 100 cilvēku uzņemšanu Briselē vai Strasbūrā katram deputātam katru gadu. Partijai no savas darba algas Ījabs esot ziedojis ik gadu likumā noteikto maksimālo summu.

D. Melbārde skaidroja, ka “Eiropas Parlamenta deputāta darba algu, ceļa izdevumus, tostarp dienas naudas komandējumos, biroja uzturēšanas izmaksas ES dalībvalstī, no kuras deputāts ir ievēlēts, noteic EP Deputātu nolikums, kas ir spēkā kopš 2009. gada jūlija”.

Atbilstoši vienotajam Deputātu nolikumam viņas alga esot 7646 eiro pēc nodokļu nomaksas. Viņa uzsver, ka šo algu viņai izmaksājot no EP budžeta pēc tam, kad tiekot atskaitīti ES nodokļi un apdrošināšanas iemaksas. Pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša pamatalgas.

“Ir noteiktas arī EP deputāta administratīvās izmaksas, ar mērķi segt izdevumus strādājot savā dalībvalstī - tiek segta biroja telpu īre Rīgas centrā, kā arī tiek apmaksātas manas darba aktivitātes Latvijā, kas saistās ar pasākumiem jauniešiem, pedagogiem, kultūras darbiniekiem. Piemēram, tiek finansēti medijpratības kursi Latvijas senioriem,” saka Melbārde.

EP Deputātu nolikums noteic arī ceļa izdevumus un dienas naudas, kas ir saistošs visiem EP deputātiem. Lidojumu biežums, piemēram, starp Rīgu un Briseli esot atkarīgs no EP darba sesiju grafika, salāgojot ar darba aktivitātēm Latvijā. Arī EP deputāta palīgi (reģistrētie un lokālie palīgi) tiekot atalgoti saskaņā ar EP noteikto budžeta finansējumu un ievērojot Deputātu nolikumā paredzētos nosacījumus. Reģistrēto palīgu atalgojumu nosaka Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, pamatojoties uz 19 pakāpju tabulu, kas katru gadu tiek indeksēta un publicēta “Oficiālajā Vēstnesī”.

Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem Melbārde veicot partijai ziedojumus no saviem personīgajiem ieņēmumiem.

No sešiem EP deputātiem atbildes vēl nav. “Neatkarīgā” par viņu naudu jautā nevis tāpēc, ka gribētu skaitīt naudu svešā kabatā, bet tādēļ, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kur tiek tērēta tās nauda - EP deputātu algas nav kaut kāda atsvešināta “Eiropas nauda”, bet Eiropas Savienības un tajā skaitā Latvijas nodokļu maksātāju nauda. Vēlētāji var salīdzināt to ar ieguvumu, kādu dod katrs EP deputāts ES likumdošanas uzlabošanai un jo īpaši - ar to, kāds labums no EP deputātu darba ir Latvijai. Lai gan jau tāpat ir redzams, ka piemēram, deputāte Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) drīzāk uzskatāma nevis par Latvijas Republikas, bet gan par Krievijas Federācijas pārstāvi EP, kura kopā ar vēl pāris desmitiem dažādu valstu EP deputātu strādā pretēji ES un Latvijas interesēm.

Salīdzinot ar augstākajiem ierēdņiem, EP deputāti ir nabagi

Fakti rāda, ka EP deputāts atalgojuma ziņā nebūt nav sapņu amats. Lielākais materiālais nodrošinājums ir EK ierēdņu armijai, sevišķi jau visaugstākajiem ierēdņiem. Avotos https://euemployment.eu/how-much-do-eu-officials-earn/; http://en.euabc.com/word/814; https://www.glassdoor.com/Salary/European-Parliament-Brussels-Salaries u.c. rodamas ziņas, ka EK ir izveidota sarežģīta ierēdņu atalgojuma un dažādu piemaksu, atlaižu, pensiju apmēra un atlaišanas “izpletņu” sistēma.

EK ierēdņi iedalās administratoros, asistentos, sekretāros un līgumdarbiniekos. Augstākā kasta ir administratori, kuru algām tiek piemērots korekcijas koeficients, kas atkarīgs no iepriekšējas pieredzes, izglītības, stāža u.c. Pastāv 16 administratoru un asistentu gradācijas pakāpes, un visaugstākā no tām saņem vairāk nekā 20 tūkstošus eiro mēnesī tikai kā pamatalgu vien. Viszemākā līmeņa asistents saņem “nieka” 3000 eiro, bet pat šāds atalgojums divkārt pārsniedz vidējo algu tādās nabadzīgās zemēs kā Latvija. Te runa ir par galīgu iesācēju, kura pirmajā darba gadā svarīgākais uzdevums ir pārnēsāt mapītes ar papīriem no kabineta uz kabinetu.

Gandrīz neticami augstas algas ir EK vadībai. Eiropas komisāra mēneša pamatalga ir noteikta 112,5 % apmērā no augstākās civildienesta pakāpes algas. Tas ir 22 367,04 eiro mēnesī. EK prezidentam alga ir 138% (27 436,90 eiro mēnesī), viceprezidentiem - 125% (24 852,26 eiro mēnesī), bet augstajam pārstāvim - 130% (25 846,35 eiro mēnesī) no augstākās civildienesta pakāpes algas.

Latvijas politiķi steidz neatpalikt

Sākot ar 1. janvāri, Latvijas augstākās amatpersonas ir sākušas saņemt ievērojami lielākas algas: Valsts prezidents - no 6260 uz 7962 (+27%), Saeimas priekšsēdētājs - no 4565 uz 7962 (+74%), Ministru prezidents - no 5216 uz 7962 (+53%), Saeimas deputāts - no 2963 uz 3981 (+34%), ministrs - no 4952 uz 7052 (+42%), parlamentārais sekretārs - no 3841 uz 6256 (+63%).

Līdz ES institūciju lielākajām algām latvju amatvīriem vēl tālu, taču ministru un Saeimas priekšsēdētāja atalgojums jau pietuvinās EP deputāta ienākumiem. Tādējādi varbūt jau gaidāmajās EP vēlēšanās daudzi nemaz vairs tik ļoti necentīsies par katru cenu kļūt par vienu no astoņiem EP deputātiem un paliks tepat Latvijā. Cita lieta - kļūt par eirokomisāru vai eirokrātu. Izskatās, ka drošāk tomēr ir neiesaistīties skarbajā konkurencē uz eirodeputātu un eiroierēdņu vietām, jo pastāv brīnišķa iespēja atbalstīt algu reformu, kaunināt algu iesaldētgribētājus un parakstu vācējus un turpināt celt pašiem sev algas, lai tās tuvākajā nākotnē vairs tik ļoti neatpaliktu no eiroalgām.