Sīva konkurence uz treknajiem "airBaltic" padomes locekļu krēsliem
25. aprīlī beidzās “airBaltic” valsts pārstāvju padomes locekļu pilnvaru termiņš, bet kandidātu pulku uz vakancēm tikai tagad sāk vētīt vērtētāji. Tādēļ 24. aprīlī Satiksmes ministrija ārkārtas akcionāru sapulcē ievēlēja a/s “Air Baltic Corporation” pagaidu padomi, kas savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursa noslēgumam, līdz jaunizvēlēto kandidātu apstiprināšanai, atsaucoties uz Satiksmes ministrijas amatpersonām, ziņo “delfi.lv”. Pagaidu padomē iecelti Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands un šīs ministrijas Attīstības un finanšu plānošanas departamenta direktore Baiba Vīlipa. Pagaidu padome savas funkcijas sāks pildīt 26. aprīlī.
Līdz 13. martam bija iespēja pieteikties Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā uz trijām vakantajām “Air Baltic Corporation” padomes locekļu vietām. Pieteikušies 68 pretendenti. Pašlaik pretendentu izvērtēšana ir sākumstadijā.
Pretendentu ir daudz, viņu kompetences līmenis, iespējams, dažāds, viņu vārdi netiek publiskoti. Ministrijas nominācijas komisijai atbalstu sniedz personāla atlases kompānija SIA “Fontes Executive Search”, un atbilstoši nolikumā noteiktajam padomes locekļu atlases process notiek trīs kārtās.
Tomēr kļuvis zināms, ka viens no iespējamiem pretendentiem uz nacionālās aviokompānijas padomes locekļa amatu ir akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš politikas un uzņēmējdarbības vidē pamanīts ļoti interesējamies par savām iespējām ieņemt “airBaltic” padomes locekļa amatu. Teorētiski viņam nebūtu problēmu savienot amatus, jo vienā vietā viņš ir vadītājs, bet otrā būs uzraudzītājs.
Pasažieru aviopārvadājumu biznesam ir sava specifika. Tas ir globāls starptautisks bizness. Tādēļ arī no pretendentiem tiek gaidītas specifiskas zināšanas dažādos līzinga veidos, finanšu plūsmu aprēķināšanas metodēs, aviācijas specifikā, arī ar civilo aviāciju saistītajās tehniskajās lietās, it īpaši saistībā ar lidmašīnu tehniskajiem parametriem, lidmašīnu dzinēju jaudām, to darbības ilgtspēju utt. Vienkāršākā valodā - valsts intereses pārstāvošajiem “airBaltic” padomes locekļiem jābūt spējīgiem saprast, ko “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir iecerējis darīt ar kompāniju un tās aktīviem, vai viņa atskaites par pārskata periodu ir adekvātas un nauda, kuru viņš, iespējams, nākotnē atkal vēlēsies no valsts budžeta, tiek prasīta reālām biznesa attīstības vajadzībām. Turklāt padomes locekļiem jābūt spējīgiem panākt Gausa solīto, ka valsts dotā nauda aviokompānijai reiz atkal nonāks atpakaļ Valsts kasē.
Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā redzamās valsts amatpersonu deklarācijas, līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Nikolajs Sigurds Bulmanis par Gausa pieskatīšanu 2020. gadā mēnesī vidēji saņēmis 4525,40 eiro, bet viņa vietnieks Kaspars Āboliņš tikai 3201,30 eiro.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
