Bordānam nozagtā Skultes termināļa ideja nav zudusi – tagad to īstenošot uz "komerciāliem pamatiem"

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstībai šobrīd tiek runāts ar jaunu investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem, 8. maijā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Viņš norādīja, ka, ņemot vērā valdības lēmumu nesniegt atbalstu Skultes LNG termināļa izveidei, kompānijai nākas piesaistīt investoru, kurš būtu gatavs to attīstīt uz komerciāliem pamatiem. Jaunā potenciālā investora nosaukumu "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors neatklāja.

"Esam spiesti piesaistīt cita veida investoru, kas nav ar tik lētu kapitāla atdevi kā šajā brīdī ir iespējams, bet tādu, kurš ir gatavs šo termināli attīstīt uz komerciāliem pamatiem," sacīja Miķelsons, piebilstot, ka ar valdības atbalstu termināļa projektu būtu bijis iespējams realizēt nesalīdzināmi vienkāršāk.

Šos Miķelsona vārdus var tulkot tā, ka iepriekšējie investori ir bijuši blefotāji, kam savas naudas nav un kas ir cerējuši uz valsts garantijām, lai uz tām “uzvārītos” vai varbūt pārdotu projektu ar visām garantijām kādam tālāk. Tagad sameklēts pareizs, īsts investors, kam laikam ir nauda. Miķelsons pauda cerību, ka ar jauno investoru vienošanos varētu panākt maijā. “Ja projektam tiks piešķirts kāds valsts atbalsts, tas būs kā bonuss,” savu sapni neslēpj Skultes LNG termināļa ģenerāldirektors.

Tad jau viss ir brīnišķīgi! Jaunais investors nāks ar savu, lielu naudu, uzņemoties riskus, uz komerciāliem pamatiem... Ir tikai palikuši daži tādi “sīkumi”, ka Skultes, Zvejniekciema, Saulkrastu iedzīvotāji nav tā īsti mierā, ka viņu vidē un ainavā ielauzīsies aktīva industrija. Arī vietējās pašvaldības uz projektu skatās ar lielu skepsi. Viņi varbūt to pieciestu, ja redzētu kādu labumu sev - ja šis labums pārsvērtu kaitējumus un neērtības.

Vēl ir iedzīvotāju un vides aizstāvju biedrības, kas protestē. Tas, ka terminālim piešķirts nacionālo interešu objekta statuss, nenozīmē, ka var darīt skādi tādai nacionālai interesei kā vide. Varbūt iedzīvotāji, pašvaldības un biedrības ir nesaprašas un viņu argumenti balstās uz emocijām? Bet tad vajadzētu, lai vērtējumu sniedz eksperti uz zinātniskiem pamatiem. Taču ietekmes uz vidi novērtējuma līdz pat šai dienai nav. Varbūt kaut kad nākamībā būs.

Par komerciālo aspektu runājot, potenciālais investors, protams, vērtēs, vai ieguldījumi atmaksāsies, cik drīz tie atmaksāsies. Varbūt viņam naudas ir kā spaļu un viņš var pieciest projekta nerentēšanos īsā termiņā, cerot uz atdevi nākotnē. Taču tagadnes situācija ir visnotaļ nelabvēlīga. 2022. gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022. gada nogalē darbu uzsāka terminālis Somijā, 2022. gada laikā tika izbūvēta sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos Igaunijā. Izskatās, ka Baltijas jūras reģionā šķidrās gāzes pietiek un vēl pāri paliek. Skultes terminālis diezin vai rentējas. Latvija ir nokavējusi.

Agrākos laikos, kad pa caurulēm vēl plūda nafta un gāze no Krievijas, šāds sašķidrinātās gāzes terminālis būtu bijis bezjēdzīgs - tas būtu priekšlaicīgi. Bet tagad ir par vēlu. Terminālim vajadzēja tapt savlaicīgi - īstā laikā un vietā. Īstā vieta varēja būt Ventspils vai Rīgas osta, kur jau bija terminālim pielāgojama infrastruktūra, taču dažādu iekšpolitisku skaudību dēļ nekas nav uzbūvēts.

Varbūt vēl nebija nokavēts arī vēlāk, par Skulti tiek murgots jau kopš 2016. gada, taču reālu darbību nav bijis. Tas projekts, kuru bīdīja bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar Amerikas latgalieti Pīteru Ragaušu, izrādījās ar tukšu vidu un pārmēru alkatīgs. Necik citāds nav bijis arī nākamais investors un viņa plāni. Valdība šogad aprīlī noraidīja finanšu garantiju sniegšanu Skultes LNG termināļa

attīstītājiem, uzskatot, ka piedāvātie sadarbības nosacījumi būs pārmēru apgrūtinoši valstij.

Doma par Skultes termināli nevaid mirusi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) televīzijā paudis, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG terminālis, taču bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītājam.

Drošības arguments gan ne visai iztur kritiku, jo, ja sāksies atomkarš, tad tīsimies baltos palagos un iesim uz kapiem. Ja būs karš parastais, tad, lai iznīcinātu Skultes termināli, pietiks ar vienu drona granātu.

Par spīti visam, Klimata un enerģētikas ministrijai ir uzdots turpināt darbu pie termināļa izveides, tostarp izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošināt tām nepieciešamo finansējumu...

Te tad ir diezgan grūti atrast daudz atšķirību no tiem projektiem, kas bija iepriekš.

Tātad saskaņā ar jauno ieceri valsts gan neko neuzņemsies valdības personā, bet uzgrūdīs atbildību valsts akciju sabiedrībām, kurām būs jāslēdz ar privātuzņēmējiem līgumi. Un valsts šajā pasākumā piedalīsies ar naudu, kas ir nodokļu maksātāju nauda.

Tā vietā, lai izbeigtu ņemšanos ar Skultes termināli un atceltu tam nacionālas nozīmes statusu, valdība turpina signalizēt attīstītājiem un potenciālajiem investoriem, barot viņus ar cerībām, ka viss būs “čikiniekā” - nesanāca tik brutālā veidā, kā bija iecerēts iepriekš, bet tagad tas veids ir pamainīts un tiks nosaukts “uz komerciāliem pamatiem”. Tagad tas izklausīsies glītāk.

Vai te nesanāk tā, ka “Jaunā Vienotība” ir “atsavinājusi” veco Bordāna ideju, jo pati neko sakarīgu nespēj izdomāt? Ir paņemts Bordāna&Ragauša plāns, mazliet pārkrāsots un stumts uz priekšu jau kā jauna un smaržīga manta. Taču pēc lielas blēdības tas ož šā vai tā.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā