Ko viens Šmits var izdaŕt sistēmai kura radīta pēdējo 20.g. laikā ar valdības piekrišanu un tautas atbalstu bet nu redz tagad vienam ministram viss jāsakārto , Šmits jau arī izmanto situāciju lai pazīmētos
Jautājuma saturiskā būtība ir ievērojami sarežģītāka problēma ,jo pats autors sāk ar piemēru par banku piederības dažādam valstīm uzskaitījumu . Un tad ,manuprāt , neveikls teikums par , "brīvo tirgu" ! Latvijas politiskās vides mazspēja kaut ko paveikt valsts uzplaukuma vārdā ir tieši šī mantra "brīvais tirgus " , kas pasaulē neeksistē , jo ir teorētisks dažādu iedomu vispārinājums. Vai var būt lielāka pretruna apgalvojumos ,ja pieminot "brīvu tirgu" .Latvijas valsts savā teritorijā nespēj neko ,bet visu šeit regulē "brīvais" skandināvu banku kapitāls ,un pat "brīvais" lietuviešu un dažu citu mazumtirdzniecības kapitāls . Interesanti , kā kāds jauns regulators varēs ietekmēt šos ārzemju kapitālus ?
Piemēri no pasaules valstu ekonomiskās attīstības vēstures. Lielbritānijas "iznāciens" valstu ekonomiskās attīstības pirmajā vietā pasaulē ,savulaik sākas ar likuma par "preču importa kravu ievešanu valstī tikai ar britu kuģiem" . " Zelta standarta" pamatvalūta ,vispirms bija franču franks ,tad britu mārciņa un tikai pēc I un II PK , amerikāņu dolārs ! Nomainot Bretonvudsas 1944.g. rudens lēmumus ar Jamaikas 1976.g. sistēmu , mūsdienās "zelta standarta " nav , ir biržu regulēts brīvi slīdošs valūtu kurss ,kur dominē 70 % gadījumu - dolārs , nelielas ir eiro , britu mārciņas ,japāņu jenas ,2,6% ķīniešu juaņa daļas . Latvijā nav valdoša finanšu grupējuma , tāpēc šeit "brīvi" izrīkojas citu valstu finanšu monopola iespēju turētāji . Ka regulēt cenas var noteikt LB kopā ar Saeimu izstrādājot attiecīgu likumu paketi kurai jāievēro mūsdienu Briseles nosacījumi .
Tieši tā - 'Iznāciens'! Un lai arī mūsdienās, viss tiek čakarēts ar globalizāciju, vienotiem tirgiem, kopējām valūtām...Valstis joprojām saglabā šo vēlmi.Šī vēlme ir visos, gan banķieros, gan valdībās, gan vienkāršos pilsoņos.Sauciet kā gribiet, patriotisms, nacionālais lepnums, vēsturisks mantojums vai kas cits, bet ļaudis cīnās par savu zemi...Nav jābūt ekspertam, pārskatiet ziņas, te zemnieki izgāž tonas dārzeņu vai piena pilsētas centrā, te saved kūcmēslus pie parlamenta, te nobloķē autostrādes.Jā arī tur ir regulas, arī tur ir Briseles noteikumi, bet pamēgini tur tā ienākt kā svešinieks un kko atvērt, daudzos gadījumos neiespējami, bet ja tiec, tad pēc noklusējuma pretī NE'regulātoriski, NE'Briseliski noteikumi.Mūsu valsts, kā 'lēta ielas meita' nevienam neatsaka-Kā kungs vēlas tā arī darīšu!Otra problēma, 3'desmit neatkarības gadu laikā, tā arī nav izveidojusies vietējā buržuāzija.Uzņēmēji, veikalnieki, tirgu īpšnieki.Visi kas 3'desmit gadus ir gozējas, glancēto žurnālu vākos un smalkās ballītes ir prasti 'prihvatizātori'.Mums ir pāris tukstoši Aivaru, Aināru, Andru...pēc Latvijas standartiem superbagāti cilvēki, ar villām Spānijā, briežu dārziem latgalē,Mercedesiem un namiem piekrastē.Bet neviem no viņiem nav bijusi vēlme izveidot savu Latvijas pārtikas veikalu tiklu, vai atjaunot kādu pamestu pili, uzturēt parku, nodibināt izglītības fondu, profesionālo koledžu, galu galā uzbūvēt bibliotēku vai tiltu dzimtajā pagastā.Viņi savu bāgātību veicina ar valsts fondu izsūkšanu, mantrausīgu politikānu sponsorēšanu, padomju rūpnīcu prihvatizēšanu... Kuru nolīdzīnot līdz ar zemi,izdevīgi pārtdot kādam ārzemniekam, kārtējā tirgus konkurences veicināšanas Bla,Bla,Bla Lielveikala būvniecībai.
Ir vel kāds valsts tautsaimniecības elements , ko Latvijas publikai nekādi neskaidro .Latvijas finanšu resursiem nosacīti ir 2 pārvaldnieki . Privātam kapitālam piederošas komercbankas un Valsts resursu turētājs un pārvaldnieks - Valsts kase !!! Ja nekļūdos ,tad Valsts kases resursa apjoms ir apmēram 1/3 finanšu resursu kuri apgrozās valstī.
Šmita kungs.Jus labāk vairāk domājiet par zemkopības darbu,bet par lielveikaliem Jums nav daļas.Ka neiznāk tāpat,ka ar krabju zvejniecību.Jum pārsvarā ir simtgadīgo domāšana.Ja jau uzskatāt ,ka lielveikali ir ārzemnieka oligarhiem,tad Jūs arī Šleseru uzskatāt par ārzemnieku oligarhu un Šķēli.Pasi savā laikā to ieviesat,ka nevajag no paša zemniekiem neko.Un tagad gribat izveidot jaunu ābeci.Iesledziet Šmita kungs savas smadzenes .Un beidziet nicināt ārā piensaimniecību.
Cenas regulēt var tikai pircējs. Nepērkam Jaunzēlandes sīpolus un Peru jāņogas pa kosmosu, bet par to ieekonomēto naudu braucam uz laukiem pēc vietējiem produktiem. Biezo villu īpašnieki, kam jums tie ar dārgu tehniku nolaizītie mauriņi un visās malās tūjas. Stādiet ogu krūmus un žogus no ābelēm, kas ir skaisti visos gadalaikos. Ne bez grēka ir mūsu ražotāji, kuri arī grib uzvārīties. Kā Ukrainas kviešu sāga var ietekmēt Latvijā audzētus rudzus, kad klaipiņš maizes maksā ~300% dārgāk kā pirms 2 gadiem.
Kautkur dzirdēts, bet vienam produkta veidam no sortimenta vajadzētu griestus uzlikt. 500g maizes kukulis, piemēram, 80 santīmi un nejau no pelavām, piens 2%, biezpiens 0,5% utt. Lielveikalu sociālismu nevajag. Miljards apgrozījums Latvijā silda, bet ja tās ķēdes vienoti aizies no LV, jeb tiesāsies, tad būs kolapss.
viss skaidrs musu turigiem neinterese neko ieguldit Latvijas laba un attistit tas nozares kas naktu pas labu Latvijai lai arzemju bankas un veikali vairo bagatibu savam valsrim
Politiķiem un žurnālistiem gan nevajadzētu traucēt biznesu un sniegt muļķīgus komentārus, bet atbalstīt. Valsti uztur uzņēmēji. Bet cenas regulē tirgus, un nav ko šmitiem te jaukties.
Tas viss ir ļoti sarežģīts un plašs jautājumu loks. Izteikšos tikai par īpašnieka aspektu. Savā laikā sanāca diskusija ar vienu jaunās paaudzes pārstāvi. Starp citu, pietiekoši izglītots un gudrs, taču, audzis brīvā tirgus un globalizācijas propagandas ietekmē, viņš skaidri un gaiši deklarēja, ka neesot nozīmes, kam pieder, piemēram, Latvijas zeme un meži, jo tos taču neviens ārzemnieks nekur nevar aizvest. It kā dzelžains arguments, ja neņem vērā to, ka tieši tāpat uzskatīja Amerikas indiāņi, kad baltie ieceļotāji pirka no viņiem zemi. Kur tagad atrodas Amerikas indiāņi, visi ļoti labi zina, bet neviens nedomā par to, ka viens no indiāņu likteņa cēloņiem ir tas, ka viņi pārdeva savu zemi svešiniekiem.......
Komentē 17
Tupais Šmits spēj regulēt tikai savu locekli
Didzis Smits ir no partijas KPL LV un suds, ne ministrs.
Ko viens Šmits var izdaŕt sistēmai kura radīta pēdējo 20.g. laikā ar valdības piekrišanu un tautas atbalstu bet nu redz tagad vienam ministram viss jāsakārto , Šmits jau arī izmanto situāciju lai pazīmētos
Nevis svešu vilkšanu, bet Sava radīšanu. Piemēram slēgta A/S, tikai pilsoņiem, diemžēl valsts uzņēmumu veidot nedrīkst...
Paliek skumji skatoties uz visu šo "teātri" ar cenām...
Pats vienkāršākais risinājums varētu būt atslepenot cenas un uzreiz kļūtu redzams kurš un cik daudz uzceno.
Bet nē, komercnoslēpums!
Tāpēc jau ir noslēpums, lai varētu kāst naudu no pircējiem.
Jautājuma saturiskā būtība ir ievērojami sarežģītāka problēma ,jo pats autors sāk ar piemēru par banku piederības dažādam valstīm uzskaitījumu . Un tad ,manuprāt , neveikls teikums par , "brīvo tirgu" ! Latvijas politiskās vides mazspēja kaut ko paveikt valsts uzplaukuma vārdā ir tieši šī mantra "brīvais tirgus " , kas pasaulē neeksistē , jo ir teorētisks dažādu iedomu vispārinājums. Vai var būt lielāka pretruna apgalvojumos ,ja pieminot "brīvu tirgu" .Latvijas valsts savā teritorijā nespēj neko ,bet visu šeit regulē "brīvais" skandināvu banku kapitāls ,un pat "brīvais" lietuviešu un dažu citu mazumtirdzniecības kapitāls . Interesanti , kā kāds jauns regulators varēs ietekmēt šos ārzemju kapitālus ?
Precīzi. Par to ir jārunā arvien vairāk, lai cilvēki saprastu, ka globalizācija un brīvais tirgus nelielām un nabadzīgām valstīm neko labu nespēj dot.
Piemēri no pasaules valstu ekonomiskās attīstības vēstures. Lielbritānijas "iznāciens" valstu ekonomiskās attīstības pirmajā vietā pasaulē ,savulaik sākas ar likuma par "preču importa kravu ievešanu valstī tikai ar britu kuģiem" . " Zelta standarta" pamatvalūta ,vispirms bija franču franks ,tad britu mārciņa un tikai pēc I un II PK , amerikāņu dolārs ! Nomainot Bretonvudsas 1944.g. rudens lēmumus ar Jamaikas 1976.g. sistēmu , mūsdienās "zelta standarta " nav , ir biržu regulēts brīvi slīdošs valūtu kurss ,kur dominē 70 % gadījumu - dolārs , nelielas ir eiro , britu mārciņas ,japāņu jenas ,2,6% ķīniešu juaņa daļas . Latvijā nav valdoša finanšu grupējuma , tāpēc šeit "brīvi" izrīkojas citu valstu finanšu monopola iespēju turētāji . Ka regulēt cenas var noteikt LB kopā ar Saeimu izstrādājot attiecīgu likumu paketi kurai jāievēro mūsdienu Briseles nosacījumi .
Tieši tā - 'Iznāciens'! Un lai arī mūsdienās, viss tiek čakarēts ar globalizāciju, vienotiem tirgiem, kopējām valūtām...Valstis joprojām saglabā šo vēlmi.Šī vēlme ir visos, gan banķieros, gan valdībās, gan vienkāršos pilsoņos.Sauciet kā gribiet, patriotisms, nacionālais lepnums, vēsturisks mantojums vai kas cits, bet ļaudis cīnās par savu zemi...Nav jābūt ekspertam, pārskatiet ziņas, te zemnieki izgāž tonas dārzeņu vai piena pilsētas centrā, te saved kūcmēslus pie parlamenta, te nobloķē autostrādes.Jā arī tur ir regulas, arī tur ir Briseles noteikumi, bet pamēgini tur tā ienākt kā svešinieks un kko atvērt, daudzos gadījumos neiespējami, bet ja tiec, tad pēc noklusējuma pretī NE'regulātoriski, NE'Briseliski noteikumi.Mūsu valsts, kā 'lēta ielas meita' nevienam neatsaka-Kā kungs vēlas tā arī darīšu!Otra problēma, 3'desmit neatkarības gadu laikā, tā arī nav izveidojusies vietējā buržuāzija.Uzņēmēji, veikalnieki, tirgu īpšnieki.Visi kas 3'desmit gadus ir gozējas, glancēto žurnālu vākos un smalkās ballītes ir prasti 'prihvatizātori'.Mums ir pāris tukstoši Aivaru, Aināru, Andru...pēc Latvijas standartiem superbagāti cilvēki, ar villām Spānijā, briežu dārziem latgalē,Mercedesiem un namiem piekrastē.Bet neviem no viņiem nav bijusi vēlme izveidot savu Latvijas pārtikas veikalu tiklu, vai atjaunot kādu pamestu pili, uzturēt parku, nodibināt izglītības fondu, profesionālo koledžu, galu galā uzbūvēt bibliotēku vai tiltu dzimtajā pagastā.Viņi savu bāgātību veicina ar valsts fondu izsūkšanu, mantrausīgu politikānu sponsorēšanu, padomju rūpnīcu prihvatizēšanu... Kuru nolīdzīnot līdz ar zemi,izdevīgi pārtdot kādam ārzemniekam, kārtējā tirgus konkurences veicināšanas Bla,Bla,Bla Lielveikala būvniecībai.
Cenas var regulet tikai komunisma,
Ir vel kāds valsts tautsaimniecības elements , ko Latvijas publikai nekādi neskaidro .Latvijas finanšu resursiem nosacīti ir 2 pārvaldnieki . Privātam kapitālam piederošas komercbankas un Valsts resursu turētājs un pārvaldnieks - Valsts kase !!! Ja nekļūdos ,tad Valsts kases resursa apjoms ir apmēram 1/3 finanšu resursu kuri apgrozās valstī.
Šmita kungs.Jus labāk vairāk domājiet par zemkopības darbu,bet par lielveikaliem Jums nav daļas.Ka neiznāk tāpat,ka ar krabju zvejniecību.Jum pārsvarā ir simtgadīgo domāšana.Ja jau uzskatāt ,ka lielveikali ir ārzemnieka oligarhiem,tad Jūs arī Šleseru uzskatāt par ārzemnieku oligarhu un Šķēli.Pasi savā laikā to ieviesat,ka nevajag no paša zemniekiem neko.Un tagad gribat izveidot jaunu ābeci.Iesledziet Šmita kungs savas smadzenes .Un beidziet nicināt ārā piensaimniecību.
Cenas regulēt var tikai pircējs. Nepērkam Jaunzēlandes sīpolus un Peru jāņogas pa kosmosu, bet par to ieekonomēto naudu braucam uz laukiem pēc vietējiem produktiem. Biezo villu īpašnieki, kam jums tie ar dārgu tehniku nolaizītie mauriņi un visās malās tūjas. Stādiet ogu krūmus un žogus no ābelēm, kas ir skaisti visos gadalaikos. Ne bez grēka ir mūsu ražotāji, kuri arī grib uzvārīties. Kā Ukrainas kviešu sāga var ietekmēt Latvijā audzētus rudzus, kad klaipiņš maizes maksā ~300% dārgāk kā pirms 2 gadiem.
Kautkur dzirdēts, bet vienam produkta veidam no sortimenta vajadzētu griestus uzlikt. 500g maizes kukulis, piemēram, 80 santīmi un nejau no pelavām, piens 2%, biezpiens 0,5% utt. Lielveikalu sociālismu nevajag. Miljards apgrozījums Latvijā silda, bet ja tās ķēdes vienoti aizies no LV, jeb tiesāsies, tad būs kolapss.
viss skaidrs musu turigiem neinterese neko ieguldit Latvijas laba un attistit tas nozares kas naktu pas labu Latvijai lai arzemju bankas un veikali vairo bagatibu savam valsrim
nika lasitajs33 koments un reali neta murgi vija, bankas nav vainigas par savu lielo pelnu, jo tam ir tikai sakars ar karu Ukraina.
Politiķiem un žurnālistiem gan nevajadzētu traucēt biznesu un sniegt muļķīgus komentārus, bet atbalstīt. Valsti uztur uzņēmēji. Bet cenas regulē tirgus, un nav ko šmitiem te jaukties.
Tas viss ir ļoti sarežģīts un plašs jautājumu loks. Izteikšos tikai par īpašnieka aspektu. Savā laikā sanāca diskusija ar vienu jaunās paaudzes pārstāvi. Starp citu, pietiekoši izglītots un gudrs, taču, audzis brīvā tirgus un globalizācijas propagandas ietekmē, viņš skaidri un gaiši deklarēja, ka neesot nozīmes, kam pieder, piemēram, Latvijas zeme un meži, jo tos taču neviens ārzemnieks nekur nevar aizvest. It kā dzelžains arguments, ja neņem vērā to, ka tieši tāpat uzskatīja Amerikas indiāņi, kad baltie ieceļotāji pirka no viņiem zemi. Kur tagad atrodas Amerikas indiāņi, visi ļoti labi zina, bet neviens nedomā par to, ka viens no indiāņu likteņa cēloņiem ir tas, ka viņi pārdeva savu zemi svešiniekiem.......