Igaunijas premjerministri Kallasu skarbi izpratina parlamenta komisijā

Kallasas vīrs taisījis biznesu Krievijā arī pēc kara sākuma

29. augustā premjerministre paziņoja, ka neieradīsies uz Rīgikogu komisiju kopsēdi, kas bija sasaukta, lai apspriestu jautājumu par uzņēmumu darbības turpināšanu Krievijā. K. Kallasa sacīja, ka neieradīsies parlamenta Valsts budžeta kontroles komisijas sēdē, jo ar Krieviju saistītās uzņēmējdarbības aktivitātes neietekmējot Igaunijas valsts budžetu.

Tomēr beigu galā viņai no parlamenta jautājumiem nav izdevies izbēgt - vakar viņai nācās ierasties Speciālās pretkorupcijas komisijas sēdē saistībā ar “Austrumu transporta skandālu”, kur viņa vairākas stundas tika izjautāta.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka 23. augustā nāca gaismā informācija, ka K. Kallasas vīram Arvo Hallikam daļēji piederošais transporta uzņēmums turpinājis uzņēmējdarbību Krievijā vēl arī pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Premjerministre neko neesot zinājusi par vīra biznesu

Lai gan A. Halliks teica, ka viņa firma “Stark Logistics” vienkārši palīdz citam Igaunijas uzņēmumam AS “Metaprint” pabeigt darbību Krievijā, drīz vien izrādījās, ka abiem uzņēmumiem ir viens un tas pats vairākuma akcionārs - A. Hallika biznesa partneris Marti Lemendiks. AS “Metaprint” laikā no kara sākuma līdz pagājušā gada novembrim Krievijai pārdevis preces 17 miljonu eiro vērtībā.

Kallasa kā sava vīra kreditore

Vēl viena no tēmām komisijas sēdē bija, piemēram, kur K. Kallasa ņēma 350 000 eiro, ko aizdeva sava vīra Arvo Hallika uzņēmumam “Novaria Consult”. Tagad zināms, ka šovasar A. Halliks šo naudu K. Kallasai atdevis, ziņo portāla “Delfi” Igaunijas redakcija (Delfi.ee). Komisijas loceklis Tenis Melders (Centra partija) uzskatīja, ka būtu lietderīgi apskatīt Kallasas 2010. gada ienākumu deklarācijas, lai redzētu ienākumu apjomu saistībā ar aizdevuma naudu.

Premjerministre uzsvēra, ka nostrādājusi 28 gadus, no tiem 17 privātajā sektorā, kur bijusi partnere divos advokātu birojos. "Es biju ļoti laba juriste un labi pelnīju," laikrakstam “Postimees” sacīja K. Kallasa.

Premjerministre piebilda, ka, protams, viņas ietaupījumi nav radušies pēdējos piecos gados, kad viņa strādāja politikā Igaunijā. Vienlaikus K. Kallasa apliecināja, ka, strādājot privātajā sektorā, nopelnījusi deviņas reizes vairāk nekā kā politiķe. Viņa apliecināja, ka politiķes karjeru nav izvēlējusies naudas dēļ, bet gan tāpēc, ka vēlējusies kaut darīt Igaunijas labā. Premjerministre pauda, ka savus ienākumus nav slēpusi un daudz uzkrājusi tāpēc, ka nav daudz tērējusi. Arī Speciālās pretkorupcijas komisijas locekle Irja Lutsara (partija “Eesti 200”) atklāja, ka “cilvēks ir liels darba zirgs”, kurai neatliek laika tērēt naudu. Jautājumi par K. Kallasas finansēm radās saistībā ar viņas aizdevumiem Arvo Hallika uzņēmumam “Novaria Consult”. Abu aizdevumu kopējā summa bija 370 000 eiro. Attiecībā uz vienu iepriekšējo aizdevumu, ko nesaņēma “Novaria Consult”, K. Kallasa atzīmēja, ka tas tika nodots paziņai. "Es esmu devusi aizdevumus saviem draugiem un ne vienmēr esmu tos saņēmusi atpakaļ," atzina K. Kallasa. Proti, viņas draudzene dabūjusi kredītu un atvērusi skaistumkopšanas salonu, bet vēlāk arī restorānu. Igaunijas sabiedriskā medija portāls “Err.ee” ir salīdzinājis K. Kallasas skandālu ar “krievu matrjošku”. Proti, jo vairāk to pēta, jo atveras aizvien jauni slāņi.

Kallasai zudis Baltijas spožākās līderes statuss

Politologs, Eiropas Parlamenta deputāts (“Attīstībai/Par!”) Ivars Ījabs sarunā ar “Neatkarīgo” pauda, ka par K. Kallasas skandālu vairākkārt runājis ar Igaunijas politiķiem. “Cemmīgi” esot pat arī K. Kallasas līdzgaitnieki Igaunijas Reformu partijā, kuri spriež, ka premjerministrei jau pašā sākumā vajadzēja atklāt visu un tad ķibele kļūtu mazāka. Taču viņa ir liegusies, stāstījusi, ka viss ir kārtībā, kā rezultātā skandāls eskalējies kā ripojoša sniega bumba - jo vairāk par to runā, jo sliktāk kļūst.

“Kā var noprast, K. Kallasa negrasās demisionēt, un arī viņas Igaunijas Reformu partijas partneri Sociāldemokrātiskā partija un liberālā partija “Eesti 200” nedomā jaukt ārā koalīciju, taču nav izslēgts, ka valdības galva - premjerministre - tomēr “lidos”,” saka I. Ījabs.

“Latvijā viens otrs tagad var apmierināti berzēt rokas, jo Kaja Kallasa vairs nebūs tik nopietna pretendente uz Baltijas pirmās politiķes statusu. Priekšā ir visādu interesantu amatu pārdale Eiropas Savienībā un NATO, bet tagad konkurence uz tiem būs samazinājusies. Protams, ka K. Kallasa bija visspilgtākā starp Baltijas valstu līderiem pēdējo gadu laikā - par to nav šaubu. Bija, bet tagad vairs nav,” vērtē I. Ījabs.

Konkurenti un plašsaziņas līdzekļi izmanto Kallasas klupienu saviem mērķiem

“Kamēr turpināsies Krievijas iebrukums Ukrainā, kamēr būs sankcijas un kamēr būs iespējas nopelnīt, apejot sankcijas, tikmēr šāda veida skandāli notiks,” paredz politologs Filips Rajevskis. “Protams, politiskie konkurenti izmanto šādu premjerministres vājuma izpausmi savās interesēs. Šajā gadījumā viņi noteikti centīsies to darīt, un es nedomāju, ka tas ir neētiski un nepareizi, jo tāda ir politika,” spriež F. Rajevskis.

“Neatkarīgā” ir pamanījusi, ka trīs lielāko Igaunijas laikrakstu redakcijas slejās K. Kallasai bija vienāds vēstījums: “Projām jāiet! Projām jāiet!” F. Rajevskis domā, ka līdztekus politiskajiem konkurentiem arī plašsaziņas līdzekļiem ir savas intereses. “Šis ir brīdis, kad plašsaziņas līdzekļiem ir iespēja demonstrēt, ka tiem ir ietekme, parādīt, ka tie patiesi ir ceturtā vara,” spriež F. Rajevskis.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā