"Kabatas ekspertu" darbošanās "Winergy" lietā atklāj sistēmisku problēmu
Latvijas likumos pašlaik nav skaidri definēti nosacījumi, kas būtu saistoši visu līmeņu tiesām, lemjot par tā vai cita vērtēšanas eksperta iecelšanu. Lai gan Ministru kabineta noteikumi nr. 559 it kā nosaka profesionāla vērtētāja sertifikāta iegūšanas kārtību, tiesu praksē nereti par “ekspertiem” kļūst personas, kurām šāda sertifikāta nemaz nav. Turklāt daudzos gadījumos šāds konkrētais “eksperts” tiek apstiprināts tikai pēc vienas puses lūguma, kas rada pamatotas šaubas par viņa slēdziena objektivitāti.
Šis valsts pieļautais tiesiskā regulējuma trūkums bieži var “atspēlēties” pašai valstij, turklāt ļoti taustāmā formā - pēc šādā veidā ieceltu “ekspertu” slēdzieniem valsts budžetam var iet secen daudzi miljoni eiro.
Tieslietu ministrija, kuras pārziņā ir valsts likumdošanas bāzes sakārtošana un pilnveidošana, uz “Neatkarīgās” jautājumiem par šo acīmredzamo tiesiskā regulējuma trūkumu tā arī nespēja sniegt kaut cik jēdzīgu skaidrojumu. Tā vietā saņēmām atbildes uz jautājumiem, kas nemaz netika uzdoti.
Pieci miljoni vai viens eiro?
Iepriekš minēto situāciju vislabāk raksturo nu jau vairākus gadus notiekošā tiesvedība lietā par kāda Igaunijā reģistrēta uzņēmuma prasību pret likvidējamās “PNB bankas” meitasuzņēmumu “PNB Assets” par piedziņas vēršanu uz savulaik plašā skandālā ierautās SIA “Winergy” kapitāla daļām. Prasības summa ir visai ievērojama - vairāk nekā pieci miljoni eiro. Nesen pirmās instances tiesa lēma par labu Igaunijas firmai, tomēr tiesvedība šajā lietā vēl turpināsies.
Neiedziļinoties šīs konkrētās apjomīgās lietas niansēs, jāmin divi galvenie strīdīgie jautājumi. Pirmais - vai Igaunijas uzņēmumam vispār ir tiesības uz SIA “Winergy” kapitāla daļām? Otrais - kāda ir šo kapitālu daļu patiesā vērtība? Šoreiz vairāk tieši par otro, jo tikai gadījumā, ja daļas tiek novērtētas par vairāk nekā pieciem miljoniem eiro (kā to vēlas prasītājs), prasījumam vispār ir kāda taustāma jēga.
Par SIA “Winergy” vērtību pašlaik galdā likti divi visnotaļ atšķirīgi vērtējumi. Vienu no tiem veica uzņēmums “Ernst&Young”, bet otru Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas sertificētais vērtētājs Artūrs Žuromskis. “Ernst&Young” ieskatā SIA “Winergy” vērtība ievērojami pat pārsniedza piecus miljonus eiro, bet A. Žuromska slēdziens bija absolūti pretējs - viņa iesniegtajā vērtējumā šo pašu daļu vērtība tika noteikta... viena eiro apmērā. Kā varēja rasties tik radikāli atšķirīgi rezultāti?
To savā paskaidrojumā tiesai jau šogad izklāstīja A. Žuromskis. (Viņa iesniegumā sīki analizētas gan izmantotās metodes, gan katra vērtējuma patiesie mērķi, kopumā viedoklis aizņem vairāk nekā 30 lappušu.) Pēc viņa rakstītā, “Ernst&Young” vērtējums veikts uzņēmuma stratēģiskās attīstības modeļa veidošanai un, kas pats būtiskākais, tajā nav ņemtas vērā ne SIA “Winergy” ārpusbilances finanšu saistības, ne esošie apgrūtinājumi, ne papildu riski. Visus šos aspektus savukārt ņēmis vērā A. Žuromskis. Tādēļ pastāv tik būtiska vērtējumu atšķirība. Realitātei tuvākais, pēc paša Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) sertificētā vērtētāja pārliecības, ir viņa veiktais novērtējums.
Interesanti, ka šo visnotaļ izvērsto skaidrojumu spriedumu taisījusī tiesa pat nepievienoja lietas materiāliem.
Lai gan tiesas rīcībā bija LĪVA sertificēta vērtētāja slēdziens, pēc prasītāja lūguma tiesa lēma par jauna eksperta nozīmēšanu - turklāt apstiprinot par to tieši prasītāja nosaukto kandidatūru - zvērinātu revidenti Sandru Dzereli. Iecelšanas process esot bija visnotaļ dīvains. “PNB Assets” faktiski netika dota iespēja izvirzīt alternatīvu piedāvājumu eksperta nozīmēšanai. Parasti gan tā nenotiek - par kandidātu puses mēģina vienoties iepriekš, un tikai tad, kad tas neizdodas, tiesa pati pieņem lēmumu. Šajā gadījumā nekas tamlīdzīgs nenotika. Turklāt vēl kāda nianse - Dzereles kundze nemaz nav sertificēta vērtētāja, viņa ir tikai zvērināta revidente. Lai gan tiesa formāli drīkstēja šādu lēmumu pieņemt, tās steiga, nerēķināšanās ar otras puses iebildumiem un tikai prasītāja puses ieteikta kandidāta nekritiska iecelšana jau tajā brīdī radīja šaubas gan par gaidāmā vērtējuma, gan visas tiesas objektivitāti kopumā.
Saskaņā ar ierastu praksi S. Dzereles kā ekspertes darbu apmaksāja prasītāja puse, kas vēl vairāk palielina iespēju, ka viņas slēdziens varētu nebūt gluži objektīvs.
“PNB Assets” pusi mulsina arī vairāki S. Dzereles slēdziena aspekti. Pirmkārt, it kā neatkarīgās ekspertes S. Dzereles iesniegtais vērtējums faktiski esot pārkopēts no savulaik veiktā “Ernst&Young” vērtējuma - saliekot abus dokumentus kopā, atšķirības ir nebūtiskas. Turklāt viņas dotais SIA “Winergy” daļu novērtējums tikpat kā cents centā saskan ar prasījuma summu. “PNB Assets” kā atbildētājam ir saprotams, ka katrs eksperts var izmantot tādas metodes, kādas pats vēlas, ir pat pieļautas dažādas “maģiskas” skaitļu sakritības, tomēr “PNB Assets” visgrūtāk esot saprast, ka šādas kvalitātes vērtējumu tiesa nekavējoties atzina par “tīru mantu” un balstījās uz šo acīmredzami tendenciozo vērtējumu savā spriedumā, bet sertificētā vērtētāja A. Žuromska tiesai speciāli sagatavotais un izvērstais skaidrojums gan par viņa, gan “Ernst&Young”, gan Dzereles veikto vērtējumu no tiesas puses faktiski tika ignorēts.
Uz visiem šiem aspektiem jau minētajā iesniegumā tiesai norādījis arī LĪVA sertificētais vērtētājs Artūrs Žuromskis.
Sandras Dzereles biroja partneris jau bijis saistīts ar “Winergy” un pat saņēmis sodu
S. Dzerele pirms sava vērtējuma iesniegšanas tiesai ar plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem runāt nevēlējās. (To viņa nevēlas darīt arī tagad, kad pirmās instances tiesa savu lēmumu ir pieņēmusi.)
Savukārt viņas partneris un biroja līdzīpašnieks Māris Biernis savulaik tieši saistībā ar SIA “Winergy” uz gadu pat zaudēja savu zvērināta revidenta darbības licenci. Tolaik viņš piekrita akceptēt atsevišķus ne līdz galam korektus slēdzienus, kā rezultātā tika saukts pie atbildības no savas profesionālās asociācijas puses. Savā atbildē “Neatkarīgajai” Māris Biernis kategoriski norobežojās no jebkādas saistības ar S. Dzereles pašreizējām darbībām SIA “Winergy” vērtējumā. Viņš rakstiskā formā skaidroja, ka par S. Dzereles uzņemšanos veikt ekspertes pienākumus uzzinājis jau pēc notikušā fakta. Šo jautājumu viņš esot pārrunājis ar pašu S. Dzereli, kura norādījusi, ka prasītāji SIA “Winergy” lietā esot tikai viņas klienti un citiem birojā strādājošiem revidentiem šajā sakarā nekādu saistību neesot. Kopš tā brīža M. Biernis pat neesot interesējies par šo lietu. Arī nekādu atalgojumu kā biroja partneris viņš šajā lietā nav saņēmis. Viņš raksta: “Par šī vērtējuma objektivitāti nevaru sniegt savu viedokli, jo neesmu tā tapšanā piedalījies, neesmu ar to iepazinies, jo nav bijusi tāda vajadzība un man tas nav pieejams, neesmu LĪVA sertificēts vērtētājs, ētisku apsvērumu pēc neesmu pat centies ar to iepazīties. Personīgi norobežojos no šiem jautājumiem pilnā apjomā, jo aptuveni pirms 10 gadiem sadarbība ar SIA “Winergy” negatīvi ietekmēja manu profesionālo karjeru, tika iedragāts veselības stāvoklis, tāpēc man nav nekādas personīgās intereses šos jautājumus atcerēties un izdzīvot vēlreiz.”
Valsts kasei var iet garām miljoniem eiro
Ir kāds apstāklis, kas visu šo lietu padara sabiedriski nozīmīgu. Proti, ja no “PNB bankas” meitasuzņēmuma tomēr tiks piedzīti ekspertes S. Dzereles savērtētie miljoni, cietīs nevis tikai kaut kāda abstrakta iestāde - šie zaudējumi faktiski tiks segti no valsts budžeta līdzekļiem. “PNB bankas” administrators Vigo Krastiņš “Neatkarīgajai” skaidroja: “Šobrīd bankas lielākais kreditors ir Latvijas valsts, precīzāk, Noguldījumu garantiju fonds. Tādējādi jebkura summa, ko mums izdodas atgūt bankas likvidācijas procesā, faktiski ir no Noguldījumu garantiju fonda savulaik izmaksātā nauda. Tādējādi, ja no atgūtās naudas jāsedz šādi vai līdzīgi prasījumi, kaitējums tiek nodarīts nevis vairs kādam konkrētam uzņēmumam vai bankai, bet gan tieši bankas lielākajam kreditoram - valstij Noguldījumu garantiju fonda personā.”
Tieslietu ministrija nesaprot uzdotos jautājumus
Tā kā visa iepriekš aprakstītā situācija kļuva iespējama tikai neskaidrā regulējuma dēļ ekspertu nozīmēšanā, “Neatkarīgā” vērsās pie Tieslietu ministrijas ar šādiem jautājumiem (neminot konkrētu tiesas procesu un nekādā veidā nelūdzot komentēt konkrētu spriedumu):
- Vai pastāv likumiski noteikta kārtība vērtēšanas eksperta iecelšanai?
- Vai šāda kārtība ir saistoša Latvijas Republikas tiesām?
- Vai gadījumos, kad tiesa lemj citādi (ieceļot par ekspertu vērtētāju bez attiecīga sertifikāta), var runāt par noteiktu likuma prasību pārkāpumu, vai arī tiesu praksē šis jautājums ir atstāts tiesneša subjektīvai lemšanai?
- Vai tiesai būtu jāņem vērā tā dēvētais sacensības princips, proti, ja viena puse izvirza noteiktu speciālistu kā potenciālo vērtējuma ekspertu, tad jādod arī otrai pusei izvirzīt savu kandidatūru, vēlāk pusēm cenšoties panākt vienošanos?
- Vai tikai gadījumos, kad šo vienošanos neizdodas panākt, tiesai ir tiesības pēc saviem ieskatiem lemt par eksperta nozīmēšanu?
- Vai situācija, kad tiesa bez iepriekšminētā sacensības principa ievērošanas lemj par eksperta nozīmēšanu (pēc vienas puses ieteikuma un faktiski vienas puses interesēs), nerada nevienlīdzīgus nosacījumus strīdā iesaistītajām pusēm?
- Vai gadījumos, kad lietas ietvaros jau ir veikts LR likumdošanas kārtībā iecelta sertificēta vērtētāja vērtējums, tiesai nebūtu saistošs arī šis vērtējums? Vai tiesa, subjektīvi lemjot, var šādu vērtējumu tikai “pieņemt zināšanai”, atsakoties pat uzklausīt sertificētā vērtētāja viedokli (pat tad, ja to pieprasījusi viena no pusēm)?
- Vai šauri subjektīva lēmuma pieņemšana no tiesneša puses par vienas puses intereses acīmredzami aizstāvoša eksperta iecelšanu nerada pamatotus koruptīvos riskus?
- Vai Tieslietu ministrija ir plānojusi veikt darbības (likumu labojumus utt.), lai tiesiski korekti sakārtotu vērtēšanas ekspertu iecelšanas kārtību Latvijā, kas būtu saistoša arī visu līmeņu tiesām?
Uz jautājumiem Tieslietu ministrija sākotnēji sniedza šādu atbildi, ko parakstījusi Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Leimane:
“Esam saņēmuši Jūsu jautājumus, bet, lai sagatavotu atbildes, kolēģi lūdz konkretizēt jautājumu tēmu, lai saprastu, kas šajā kontekstā ir domāts ar mantas vērtēšanu, kāda tiesas procesa ietvaros (vai tas ir civilprocesā vai kriminālprocesā?), vai tiešām tiesa šai gadījumā ir tā, kas nosaka mantas vērtēšanas kārtību - izvēlas vērtētāju?”
Kā redzams no atbildēm, Tieslietu ministrijai nav ne jausmas, kāda prakse tiek izmantota neskaitāmos tiesvedības procesos, kuros tiek lemti jautājumi par vērtēšanas ekspertu iecelšanu. Lai kliedētu neziņu, “Neatkarīgā” nosūtīja ministrijai papildu skaidrojumu, šoreiz pēc Tieslietu ministrijas lūguma pieminot arī konkrēto piemēru, tomēr nelūdzot īpaši komentēt šo lietu, bet gan situāciju kopumā.
Uz to tika saņemta šāda atbilde:
“Izvērtējot Jūsu saņemtos jautājumus, norādām, ka Tieslietu ministrija nevar komentēt tiesas rīcību kāda konkrēta tiesvedības procesa ietvaros, respektējot tiesas neatkarību un neiejaucoties tiesas spriešanas procesā.”
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
