51 balss par Stambulas konvenciju signalizē riskus Siliņas valdības noturībai

Neko glāsmainu par Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) koalīcijas stabilitāti tas neliecina. Nākamībā var atgadīties, ka kāds no valdību balstošās koalīcijas pārstāvjiem salamājas ar kolēģiem, tiek pārpirkts vai pārvilināts uz opozīciju. Ja vēl kāds un vēl kāds, tad jau Siliņas valdība paliek mazākumā. Ir bijuši gadījumi, kad mazākuma valdības visnotaļ produktīvi darbojas - mazākuma valdība bija Valdim Birkavam, Mārim Gailim, Indulim Emsim. Taču tas bija sen, un tolaik bija cita situācija, citi politiķu tikumi - robežas starp koalīciju un opozīciju nebija tik asi izteiktas, valdība mēdza ņemt vērā arī opozīcijas deputātu priekšlikumus. Mūsu laikos politiskā cīņa žēluma nepazīst - gandrīz visi opozīcijas priekšlikumi, apmetuši gaisā slaidu loku, tiek ielidināti papīrgrozā.

Nav gan pazīmju, ka valdība varētu krist tuvākajā laikā - var redzēt, ka pašlaik koalīcija ir apņēmusies turēties kopā, un budžets otrajā lasījumā “aizies rūkdams”, un šis nebūs tas gadījums, kad budžeta dēļ gals reiz piemeklēja Emša valdību.

Jautājumi varētu rasties vēlāk. Var būt gadījumi, kad virkne tautas priekšstāvju saslimst, aizguļas, aizbrauc komandējumā vai sēž labierīcībās brīdī, kad jāspiež balsojuma poga. Un ja nu tas ir ļoti svarīgs jautājums, par kuru bija jābalso?

Protams, Latvijā ir simtiem citu problēmu, kas prasa risinājumu un kas var atstāt iespaidu uz valsts iedzīvotāju labbūtību, tomēr Stambulas konvencija bija svarīgs jautājums sabiedriskās rezonanses ziņā, kas nebija rimusi septiņus ar pusi gadus. Šā svarīgā jautājuma dēļ JV frakcija 22. novembrī no savām rindām izslēdza deputātu Andreju Ceļapīteru. Viņam ar savas partijas ģenerālo līniju nesaskan viedoklis arī par nodokli ogām, dārzeņiem un augļiem. Ceļapīters gribēja, lai paliek 5%, bet partija un valdība - lai ir 12%.

Lūk, viens potenciālais opozicionārs jau izzīmējies! Partijas vadība gan vēl cer, ka deputāts “nāks pie prāta” un nākotnē balsojumos atbalstīs valdības kursu.

Lai vai kā, balsojums ar rezultātu 51% ir teju vai labilitāte, nevis stabilitāte. Tāda, kā pa virvi balansējoša dejotāja, valdība turpinās iet uz priekšu, un nav paredzams, kurā brīdī kāda iemesla vai iegansta dēļ var uznākt kāds stipra vēja pūtiens.

Potenciālie strīda āboli var atripot, piemēram, brīžos, kad valdība sāks skarties klāt valsts uzņēmumu pārvaldībai un kotēšanai biržā vai arī ja

kāda politiķu daļa sāks urķēties valsts ekonomikas karteļu cauraudzī, bet otra daļa to negribēs pieļaut. Bet tikpat labi iemesls var būt arī kādas nesvarīgas blēņas.

“51 balss nav daudz, taču koalīciju pašlaik vieno “sile”,” saka opozīcijas deputāts Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”). “Saeimā ir komisijas un apakškomisijas, un to priekšsēdētājiem ir prāvas piemaksas pie algas. Lielākā daļa Saeimas saņem kaut kādas piemaksas. “Jaunā vienotība” tādā veidā satur koalīciju kopā. Daudziem deputātiem ir ļoti būtiski saņemt vairākus simtus, tūkstoti vai divus tūkstošus eiro vairāk klāt pie algas. Tādā veidā “Jaunā vienotība” peld pa straumi un plucina valsti. Pagaidām tikai Ceļapīters ir izrādījies godavīrs, kuram Madonā veikalā cilvēki iet klāt un spiež roku.”

Saeimas valdošās koalīcijas deputāts Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja, ka viens no “Progresīvo” frakcijas deputātiem balsošanas dienā bijis slims, ar to skaidrojot rezultātu 51. “Jau no paša sākuma ir skaidrs, ka šī valdība balstās uz minimāla vairākuma, tāpēc frakcijām rūpīgi jāskatās, lai svarīgos balsojumos nepietrūkst balsu. Tūlīt šonedēļ būs balsojums par budžetu, kas būs īpaši svarīgs,” sacīja Daudze. Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai koalīcija joprojām ir stabila, viņš atbildēja, ka nejūt kādu nestabilitāti vai nesaskaņas.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā