Izcils darījums vai afēra? Ko nozīmē Lietuvas vēlme iegādāties "airBaltic" akcijas?

Gadījumā, ja Lietuva nopirktu "airBaltic" akcijas, daļai aviokompānijas lidmašīnu būtu jābāzējas Lietuvā. Viņš izteica cerību, ka "airBaltic" nākotnē varētu kļūt par visu trīs Baltijas valstu aviokompāniju.

Lietuvai vairs nav savas nacionālās aviokompānijas, lai gan ir bijuši mēģinājumi to atjaunot.

Lidsabiedrībā "airBaltic" pagaidām nekomentē Lietuvas pausto vēlmi, ziņo LTV. Tāpat arī Satiksmes ministrija un satiksmes ministrs Karpars Briškens (“Progresīvie”) vēl nav nākuši klajā ar iespējamā darījuma vērtējumu. Briškens ir prognozējis, ka "airBaltic" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) varētu notikt 2024. gada otrajā pusē vai gada beigās. Ar piebildi, “ja process virzīsies sekmīgi”. Ar Lietuvas satiksmes ministru par “airBaltic” tēmu viņam ir bijušas divas tikšanās.

Tēma ir interesanta, un pagaidām nevar zināt, ko tas nozīmē. Rodas daudz papildjautājumu. Piemēram, vai šādam darījumam ir biznesa loģika? Vai nav tā, ka Latvijas un Lietuvas aviācija konkurētu savā starpā? Un varbūt tāpēc Lietuvai pašlaik nav savas aviokompānijas? Bet varbūt tieši otrādi - Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jāapvieno spēki un jārada kopīga aviokompānija, kā to cer Lietuvas satiksmes ministrs?

Bijušie satiksmes ministri Uldis Augulis un Kaspars Gerhards no komentāriem atturējās. Viņi atminas, ka ar dažādu valstu valdībām un privātām kompānijām agrākos laikos ir bijis daudz pārrunu un ideju, taču vienīgais gadījums, kad kaut kas reāli ir noticis, ir fakts, ka finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" pieder 2,03% “airBaltic” akciju.

Satiksmes eksperts Aivars Strakšas “Neatkarīgajai” sacīja, ka pagaidām nav saprotams, kas te kuram “aiz ādas”. “Redzams, ka “airBaltic” nespēj ģenerēt pozitīvu finanšu plūsmu, tāpēc no Lietuvas puses it kā nebūtu biznesa loģikas pirkt grimstoša uzņēmuma akcijas. Taču loģika parādīsies, ja Lietuva redzēs, ka ir iespēja lēti iegūt kaut ko daudz vairāk nekā akcijās iztērēto naudu. Lietuvieši izceļas ar to, ka prot gudri spēlēt,” sacīja Strakšas.

“Pagaidām nav pieejami jaunākie “airBaltic” finanšu pārskati, lai varētu spriest, kas šajā kompānijā patiesībā notiek. Tāpēc var izteikt tikai pieņēmumus.

Nav, piemēram, saprotams arī par iepriekšējo laiku, kāpēc valsts pēc pirmā pieprasījuma uzreiz atver naudas maku un iedod? Vairāk nekā 300 miljonus iedeva satiksmes ministra Tāļa Linkaita laikā. Nevienam nedod, “Latvijas dzelzceļam” pat ar likumu noteikts, ka jādod, taču dzelzceļam naudiņu nedeva, bet aviokompānijai deva!

Kopumā valsts jau iedevusi “airBaltic” tuvu pie 600 miljoniem eiro. Un vēl ir negatīvais kapitāls - vairāk nekā 50 miljonu. 200 miljonus eiro jūlijā vajadzēs nomaksāt... Tāpēc tagad kompānija dara visu iespējamo, jo citādi tai ir problēmas - tad nevar izpirkt obligācijas un ir ļoti švaki. Es domāju, ka tādi manevri kā ar lietuviešiem ir saistīti ar to, ka “airBaltic” ir izmisums un viņi meklē, kā 200 miljonus piesaistīt, jebkādā veidā. Drīzāk ar to ir saistītas runas par akcijām Lietuvai.

Nedomāju, ka šajā reizē lietuvieši paši to izdomāja, bet drīzāk, ka kāds viņus ir uzrunājis, vai viņi negrib šādu darījumu - ar savu valsts budžetu piedalīties “airBaltic” stutēšanā.

Mēdz jau gan būt tādi pasākumi, kuriem nauda vienmēr atrodas. Skolām vai vēža slimniekiem naudas nav, bet gultām kovida laikā, vakcīnām un “airBaltic” nauda allaž ir bijusi. Var jau aizņemties. Kāda atšķirība, ja aizņemsies divus miljardus vai 2,2 miljardus?

Tomēr izskatās, ka pagaidām šajā posmā valdība vēl nav gatava jaunam “pabalstam”, tāpēc aviokompānija pati mēģina kaut kā izgrozīties,” analizē Strakšas.

Ģeogrāfijas zinātņu doktors Juris Paiders atgādina, ka līdzīgā veidā pirms 77 gadiem Dānija, Zviedrija un Norvēģija izveidoja kopīgu aviokompāniju “SAS”.

“Lietuvas un Latvijas sadarbības modelis ir normāls un iespējams. Vēl vajadzētu Igauniju pievilkt klāt,” sacīja Paiders.

Par to, ka vēsturiski Latvija un Lietuva aviācijas nozarē ir asi konkurējusi savā starpā, viņš sacīja, ka tas bija kādreiz, taču pašlaik, reaģējot uz ģeopolitiskiem izaicinājumiem, ir jāiet uz sadarbību. J. Paiders uzskata, ka no nacionālo interešu viedokļa iespējamais darījums ir strīdīgs jautājums, taču no biznesa loģikas viedokļa tas ir izcils - aviokompānijai būs jauna bāze Viļņā un pavērsies plašas biznesa iespējas.

Saeimas deputāts (LPV) Vilis Krištopans sacīja, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad viņš bija satiksmes ministrs un premjers, Rīgā tika izveidota lielākā lidosta Baltijā. “Tad izveidojām “airBaltic”. Sākām ar burtiski vienu lidmašīnu. Bijām līderi. Bet tagad atnāks lietuvieši ar igauņiem un visu izpirks!

Ja man kā Vilim Krištopanam kāds piedāvātu biržā pirkt “airBaltic” akcijas, es kategoriski atteiktos. Jo zinu, ka kompānijai vasarā ir par 200 miljoniem jāizpērk obligācijas un tā ir parādā valdībai.

Bet, ja šāda iespēja ir Lietuvas valdībai, kura domā par savu valsti un tālākām perspektīvām, tad var kaut vai miljardu nolikt, lai aviokompāniju pievāktu sev. Es lietuviešu vietā pievāktu “airBaltic” par jebkuru naudu,” sacīja Krištopans.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā