Tieši tā- arī lauksaimniecība ir tāds pats bizness kā pārējie. Un zemnieki brauc ar jauniem, ekskluzīviem džipiem, ceļ lepnas mājas, kūtis un par to saņem subsīdijas. Pazīstamam zemniekam ir 700 ha zeme,aprites sezonas beigās bankas kontā tīrais atlikums euro 300.000. Kuram vēl tik labi?
Aizbrauc uz laukiem pastrādā pats, tad redzēsi, cik tai maizītei garoziņa salda. Lauki tev nav pilsēta kur tu 8/5 savas bikses ar pildspalvu rokās deldē, tas ir reāls, smags darbs.
Un tagad salīdzināšanai ar citu biznesu, ar rūpniecibu. Komersants uzbūvējis, atvēris lielu ražotni, ņēmis kredītus celtniecībai.iekārtām(dārgām, mūsdienīgām, no ASV ievestām), sākas ražošana , bet pēkšņi direktīva, ka 20% no uzbūvētā izmantot nedrīkst, jo prasība turēt dīkstāvē(apkārtējās vides uzlabošanai, demogrāfiskā sitjueišena uzlabošanai). Piektdaļa ražotnes stāv, nodokļi gan jāmaksā, kredīti jāatmaksā, kredītprocenti arī. Produkcijas pašizmaksa aug, jo dīkstāves dēļ, vidējās izmaksas rēķina arī uz neiegūto , cerēto ieguvumu. Papildus vēl , vai nu jāatlaiž darbinieki, vai jāmaksā par nedarīšanu. Varbūt tu, "tautsaimniek, no savas kabatas tēriņus segsi? Salīdzinājums taču godīgs, ar piebildi, ka arī pilsētas komersants nedzīvo salmu būdā, nebrauc ar trīsdesmitgadīgu opelīti. Domā, ieslēdz smadzenes, salīdzinu un domā!!! Vai tā ir ka starp rūpniecisko ražošanu un lauksaimniecību var vienlīdzības zīmi likt? Vēl salīdzināšanai- ja zemnieks bankrotē, tad viņam paliek tikai tas, kas mugurā , bērnu bariņš ar plikām pakaļām, bet baņķierim pēc bankrota paliek visa viņa bagātība. pat garantijas fonda simts tūkstoši netiek piemēroti, visus zaudējumus sedz valsts. Vai ar PAREXU tā nebija?
Kas ir PVN? Sākotnēji viņš bija kā apgrozāmais nodoklis, kas negāja Valsts budžetā, bet veicināja ražošanu un tirdzniecību!
Cik daudzi ir jāmaksā graudiem Ja iegādājas kombainu par 500 000 ERU par bankas kredītu 10% gadā? Atgādinu, ka kombains vidēji strādā 1 mēnesi gadā, bet kredīts jāmaksā par visiem 12 mēnešiem!
Zemi vajadzīgs atdot saimniekiem, nevis oligarhiem!
Neatkarīgā Latvijas valstī bija 273 642 saimnieki, no kuriem lielākā daļa tika izvesti uz Sibīriju, bet daļa izbrauca uz Rietumiem.
Valsts jāpārvalda ķēkšām, tā teica dzīvākais no visiem dzīvajiem Leiņu Voldiņš!
Latvijā kur iedzīvotāju pamatmasa ikdienā dzīvo no lielveikala pirktā , kopumā ir visai neskaidrs priekštats par lauksaimniecību , zemkopību ,lopkopību ,kā tādām . Vispirms jau pat žurnālistu līmenī tiek jaukti lauki un zemniecība , domāju ,ka pusei Saeimas deputātu arī ir šāda rakstura grūtības . Visa niknā ziemas mēnešu diskusija par pārtikas cenām veikalos , raksturojas ar nezināšanu ,ka zemnieks lielveikala nepārdod gandrīz neko . No zemnieka uzpērk produkciju dažādi starpnieki un pārstrādes rūpniecība. Niecīgu produktu daļu zemnieki parasti arī ar starpnieku palīdzību iztirgo tirgiem . Tie kuri dzīvo laukos nodarbojas parasti ar visu ko ,tikai ne ar zemnieka darbiem ārpus savas piemājas dobes. Statistika uzrāda ,ka Latvijā ir pat 27552 reģistrētas saimniecības ,kuras tirgum neražo . Savukārt algotu darbinieku pērnā gada 3 ceturksnī laukos bijis tikai 10461 cilvēks . Īpašnieku skaits no 246,3 tūkstošiem 2001.gadā ir samazinājies līdz 133,8 tūkstošiem 2020.gadā . Lauki ir pilnīgi citādāki jo ,piemēram , slaucamo govju skaits ir 7,3 REIZES mazāks nekā 1935.gadā ,liellopu ir 3,1 reizi mazāk . Tie lielie traktori apstrādā graudaugu laukus un te nu ir rekordi ,jo izaudzējam līdz 3 miljoniem tonnu visu tipu graudu gadā ,1726 kg uz 1 iedzīvotāju , vismaz 3 reizes vairāk nekā cilvēkam gadā nepieciešams .Nezinu tieši kā Latvijā ,bet Vācijas statistika atsevišķā rindiņā raksta ,ka mūsdienu 1 zemnieks pabaro 137 cilvēkus . Tātad protestu prasības ir organizatoriski aizliedzoši jautājumi , ko sagudro pilsētu karstās galvas .
Uzņēmējiem visās nozarēs ir patsāvīgi jāpiedalas tautsaimniecību ietekmējošu lēmumu pieņemsanā nevis katrs par sevi un kad ūdens mutē smeļas tad uz ielām
Un budži (vienalga zemju vai Rīgas centra ēkas mantojušie), būs tie, kuri diktēs noteikumus Saeimai, tātad tautai? Es pirmais pagulšos zem augstprātīgā miljonāra stūrētā "džondīra" riteņiem, bet vecā labā T-40 stūrētājam izrādīšu godu, notupis uz ceļgaliem. Navaļnija liktenis nav tas sliktākais piemērs....
Komentē 8
Tieši tā- arī lauksaimniecība ir tāds pats bizness kā pārējie. Un zemnieki brauc ar jauniem, ekskluzīviem džipiem, ceļ lepnas mājas, kūtis un par to saņem subsīdijas. Pazīstamam zemniekam ir 700 ha zeme,aprites sezonas beigās bankas kontā tīrais atlikums euro 300.000. Kuram vēl tik labi?
Aizbrauc uz laukiem pastrādā pats, tad redzēsi, cik tai maizītei garoziņa salda. Lauki tev nav pilsēta kur tu 8/5 savas bikses ar pildspalvu rokās deldē, tas ir reāls, smags darbs.
Un tagad salīdzināšanai ar citu biznesu, ar rūpniecibu. Komersants uzbūvējis, atvēris lielu ražotni, ņēmis kredītus celtniecībai.iekārtām(dārgām, mūsdienīgām, no ASV ievestām), sākas ražošana , bet pēkšņi direktīva, ka 20% no uzbūvētā izmantot nedrīkst, jo prasība turēt dīkstāvē(apkārtējās vides uzlabošanai, demogrāfiskā sitjueišena uzlabošanai). Piektdaļa ražotnes stāv, nodokļi gan jāmaksā, kredīti jāatmaksā, kredītprocenti arī. Produkcijas pašizmaksa aug, jo dīkstāves dēļ, vidējās izmaksas rēķina arī uz neiegūto , cerēto ieguvumu. Papildus vēl , vai nu jāatlaiž darbinieki, vai jāmaksā par nedarīšanu. Varbūt tu, "tautsaimniek, no savas kabatas tēriņus segsi? Salīdzinājums taču godīgs, ar piebildi, ka arī pilsētas komersants nedzīvo salmu būdā, nebrauc ar trīsdesmitgadīgu opelīti. Domā, ieslēdz smadzenes, salīdzinu un domā!!! Vai tā ir ka starp rūpniecisko ražošanu un lauksaimniecību var vienlīdzības zīmi likt? Vēl salīdzināšanai- ja zemnieks bankrotē, tad viņam paliek tikai tas, kas mugurā , bērnu bariņš ar plikām pakaļām, bet baņķierim pēc bankrota paliek visa viņa bagātība. pat garantijas fonda simts tūkstoši netiek piemēroti, visus zaudējumus sedz valsts. Vai ar PAREXU tā nebija?
Kas ir PVN? Sākotnēji viņš bija kā apgrozāmais nodoklis, kas negāja Valsts budžetā, bet veicināja ražošanu un tirdzniecību!
Cik daudzi ir jāmaksā graudiem Ja iegādājas kombainu par 500 000 ERU par bankas kredītu 10% gadā? Atgādinu, ka kombains vidēji strādā 1 mēnesi gadā, bet kredīts jāmaksā par visiem 12 mēnešiem!
Zemi vajadzīgs atdot saimniekiem, nevis oligarhiem!
Neatkarīgā Latvijas valstī bija 273 642 saimnieki, no kuriem lielākā daļa tika izvesti uz Sibīriju, bet daļa izbrauca uz Rietumiem.
Valsts jāpārvalda ķēkšām, tā teica dzīvākais no visiem dzīvajiem Leiņu Voldiņš!
Latvijā kur iedzīvotāju pamatmasa ikdienā dzīvo no lielveikala pirktā , kopumā ir visai neskaidrs priekštats par lauksaimniecību , zemkopību ,lopkopību ,kā tādām . Vispirms jau pat žurnālistu līmenī tiek jaukti lauki un zemniecība , domāju ,ka pusei Saeimas deputātu arī ir šāda rakstura grūtības . Visa niknā ziemas mēnešu diskusija par pārtikas cenām veikalos , raksturojas ar nezināšanu ,ka zemnieks lielveikala nepārdod gandrīz neko . No zemnieka uzpērk produkciju dažādi starpnieki un pārstrādes rūpniecība. Niecīgu produktu daļu zemnieki parasti arī ar starpnieku palīdzību iztirgo tirgiem . Tie kuri dzīvo laukos nodarbojas parasti ar visu ko ,tikai ne ar zemnieka darbiem ārpus savas piemājas dobes. Statistika uzrāda ,ka Latvijā ir pat 27552 reģistrētas saimniecības ,kuras tirgum neražo . Savukārt algotu darbinieku pērnā gada 3 ceturksnī laukos bijis tikai 10461 cilvēks . Īpašnieku skaits no 246,3 tūkstošiem 2001.gadā ir samazinājies līdz 133,8 tūkstošiem 2020.gadā . Lauki ir pilnīgi citādāki jo ,piemēram , slaucamo govju skaits ir 7,3 REIZES mazāks nekā 1935.gadā ,liellopu ir 3,1 reizi mazāk . Tie lielie traktori apstrādā graudaugu laukus un te nu ir rekordi ,jo izaudzējam līdz 3 miljoniem tonnu visu tipu graudu gadā ,1726 kg uz 1 iedzīvotāju , vismaz 3 reizes vairāk nekā cilvēkam gadā nepieciešams .Nezinu tieši kā Latvijā ,bet Vācijas statistika atsevišķā rindiņā raksta ,ka mūsdienu 1 zemnieks pabaro 137 cilvēkus . Tātad protestu prasības ir organizatoriski aizliedzoši jautājumi , ko sagudro pilsētu karstās galvas .
ES tērē trešdaļu savā budžeta lauksaimniecībai. Eiropā ir pārtikas produktu pārprodukcija. Varbūt varētu ES naudu tērēt lietderīgāk?
Uzņēmējiem visās nozarēs ir patsāvīgi jāpiedalas tautsaimniecību ietekmējošu lēmumu pieņemsanā nevis katrs par sevi un kad ūdens mutē smeļas tad uz ielām
Un budži (vienalga zemju vai Rīgas centra ēkas mantojušie), būs tie, kuri diktēs noteikumus Saeimai, tātad tautai? Es pirmais pagulšos zem augstprātīgā miljonāra stūrētā "džondīra" riteņiem, bet vecā labā T-40 stūrētājam izrādīšu godu, notupis uz ceļgaliem. Navaļnija liktenis nav tas sliktākais piemērs....