Daļai Latvijas politiķu ir bīstami doties uz dažām valstīm. Kurām?

Neatkarīgais krievu izdevums “Mediazona” nesen nokopēja un publicēja Krievijas Iekšlietu ministrijas datu bāzi, atklājot, ka Krievija izmeklē krimināllietas par desmitiem politiķu un amatpersonu no Eiropas, tajā skaitā meklējamo sarakstā ir Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Latvijas politiķi, kas balsojumos atbalstījuši padomju okupācijas pieminekļu nojaukšanu.

Jāuzmanās no Putina draugu valstīm

Saeimas deputāts, bijušais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) atgādināja gadījumu, kad bijušo Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski Kirgizstānā “gandrīz paņēma ciet”.

“Es pieņemu, ka šī un citas Centrālāzijas valstis ir tās, kurp nav vēlams braukt. Vēl jāskatās, kur ir “Putina draugi”. Nav izslēgta arī Vjetnama, nav izslēgta arī Taizeme. Es nezinu, vai brauktu arī uz Ēģipti vai Turciju. Lai gan Turcija varbūt nav tik bīstama, jo ir NATO dalībvalsts. No presē rakstītā es saprotu, ka Interpols nereaģē uz šiem “krievu sarakstiem”, kur meklēšanā izsludinātas citu valstu amatpersonas,” sacīja Kučinskis.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka kāds Latvijas pilsonis, uzņēmējs pirms pusotra gada tika aizturēts Itālijā. Izrādījās, ka Krievija viņu, izmantojot Interpolu, bija izsludinājusi meklēšanā it kā par krāpšanu. Pēc divām dienām viņš tika atbrīvots, taču piedzīvoja ļoti nepatīkamus brīžus. Un tas bija ES valstī, nevis kādā Centrālāzijā vai Āfrikā.

Kučinskis atzina, ka šāda aizturēšana ir bijusi dīvaina. “Arī Latvija izsludina, izmantojot Interpolu, meklēšanā savus pilsoņus. Piemēram,

Jēkabpils iedzīvotāju, kurš tiek turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Taču Latvija to dara tad, kad ir runa par reāliem kriminālnoziegumiem. Krievija mēģina Interpolu izmantot, lai vajātu Putina režīma oponentus, taču vairs nav tā, ka Interpols automātiski Krievijas sarakstus pieņemtu, un tiek filtrēts, vai lieta ir tiešām krimināla vai arī tā ir politiska.

Uzturoties trešās pasaules valstīs, vajag piesargāties jebkurā gadījumā.

Par to, ka vairāki Latvijas politiķi ir Krievijas meklējamo sarakstā, bija zināms jau agrā rudenī, bet nezinu, kā tā dokumentu aprite tajā valstī notiek - iespējams, saraksts bija, bet vēl nebija noformēts, ka jāizsludina meklēšana. Tam gan nekādas lielās nozīmes nav. Virkne Latvijas politiķu, cik zināms, ir Krievijas meklēšanā jau daudz senāk - jau vismaz desmit gadus. Jau neilgi pēc okupantu pieminekļa gāšanas Pārdaugavā bija zināms, ka tie, kas par to balsoja, ir Krievijas Iekšlietu ministrijas sarakstā, pret viņiem ir ierosinātas lietas. Lietas ir bijušas ierosinātas agrāk, bet meklēšanā mēs esam izsludināti tagad,” domā Kučinskis.

Pīšanās ar Krieviju nozīmē lielu risku

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), runājot par gadījumu, kad Latvijas pilsonis tika aizturēts Itālijā, sacīja, ka tas tikai apstiprina domu, ka no darīšanām ar Krieviju jāizvairās kā vien var.

Rihards Kols ir Krievijas “melnajā sarakstā” jau kopš 2016. gada. “Ne tikai tiem, kas ir iekļauti Krievijas meklējamo personu sarakstā, ir jābūt piesardzīgiem. Ja cilvēks aktīvi darbojas pret Krievijas režīmu dažādos veidos un starptautiskos formātos, tad viņš vienmēr var būt Krievijas varas iestāžu mērķis. Tas taču ir skaidrs un pats par sevi saprotams. Mēs taču redzam, kādos dažādos veidos ar Krievijas pilsoņiem izrīkojas Krievijas dienesti. Uzturoties ārzemēs, kādās trešās pasaules valstīs, ir jāvērtē, kādās vietās atrasties, ko runāt - tā ir nepieciešamā piesardzība pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Kamēr Krievija ir agresorvalsts, es domāju, ka citādai pieejai pret šīs valsts likumdevējiem nevajadzētu būt.

Pirms braukšanas uz ārvalstīm ir jāizvērtē risks, jāvēršas Latvijas konsulārajā dienestā, ja rodas kādas problēmas. Jālasa drošības risku brīdinājumi Ārlietu ministrijas interneta mājaslapā. Ja pastāv mazākais risks Latvijas valstspiederīgajiem, es domāju, ka ministrija pozitīvu rekomendāciju nedod. Katram pašam jāvērtē, vai tiešām pašreizējos, tieši šajos apstākļos ir akūta nepieciešamība doties uz Kirgizstānu vai Uzbekistānu. Problēmas var rasties jebkurā valstī, kurā ir liela Krievijas drošības iestāžu klātbūtne. Augsta riska valstis ir tās, kas ietilpst tā saucamajā Neatkarīgo valstu savienībā. Bet jāskatās plašāk - arī tās, kas, pieņemot ANO rezolūciju par Krievijas agresijas nosodījumu, balsoja pret vai atturējās, ir augsta riska valstis.

Nupat Krievijā ir aizturēts atkal žurnālists no ASV, kurš it kā izplatījis Krievijai naidīgus materiālus. Kādi vēl pierādījumi vajadzīgi, lai būtu skaidrs, ar ko ir darīšana Krievijas personā? Jebkurš ES vai NATO dalībvalsts pilsonis, uzturoties Krievijas teritorijā, ir potenciāls mērķis. Un ne tikai lēmumu pieņēmēji,” brīdina politiķis.

Dombrovska Kirgizstānas gadījums uztverams kā mājiens

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Jaunā vienotība”) sacīja, ka tāpēc, ka iekļauts meklējamo personu sarakstā, viņš savā darbībā negrasās neko mainīt.

“Es gan neesmu braucis ārpus ES un NATO valstīm jau daudzus gadus. Cilvēki, kas strādā ar drošības jautājumiem, to apzinās jau sen.

Daudz netrūka, ka bijušais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu apcietināts Kirgizstānā. Es uzskatu to par tādu kā brīdinājumu citiem nākotnē. Ja kāds ir pieņēmis lēmumu nobalsot par okupantu pieminekļa nojaukšanu, tad jāapzinās, ka braukāt pa NVS valstīm vai uz Taizemi, Indonēziju vai kādām valstīm, kurām ar Krieviju ir labas attiecības, kas Krievijai piegādā ieročus, var būt diezgan bīstami,” pauda Latkovskis.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā