Madara Botmane Belševicas šausmu stāstā

«Teātris savā būtībā ir dzīves atspoguļojums un, tā kā mūsu dzīve šodien lielā mērā notiek «gadžetos», šī izrāde gan vizuāli, gan stilistiski, gan formas ziņā tiek veidota kā «snapčata» izrāde. Lai arī es pati šajā e-pasaulē neesmu super advancēta, man ir divtik interesanti līst tajā visā iekšā, mēģināt to izprast un pievienot tam arī saturu un jēgu,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktrise Madara Botmane.
13.06.2020. Santa Raita
 
PIRMĀS DIVAS MINŪTES. «Teātrī skatītāja uzmanība jāpaņem pirmajās divdesmit minūtēs, bet e-teātrī, ja tu sačakarē pirmās divas minūtes, tu vari skatītāju līdz beigām arī nenoturēt...» uzskata aktrise Madara Botmane ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ceturtdien, 18. jūnijā, pulksten 19 viņai pirmizrāde Latvijas Nacionālā teātra jaunās platformas «Baltais kubs» tiešsaistes projektā - izcilās latviešu rakstnieces Vizmas Belševicas šausmu stāstā «Baltā sieva», ko iestudē režisors Valters Sīlis. Videomākslinieks - Toms Zeļģis.

Baltā sieva ir greizsirdības lēkmē sev galu padarījusi aktiera laulātā draudzene, bet, kāda nemiera dzīta, viņa klīst par Rīgu. Ko viņa sadara, iekļuvusi slēgtā teātrī, paliek intriga. Vizmas Belševicas stāstā «slēgts» teātris gan nozīmē izrādes mēģinājuma procesu, kurā, būdama neredzama, proti, pēc nāves ieguvusi plazmas matrices formu, ielavās Baltā sieva. Bet arī bez Covid-19 un ārkārtas situācijas izrādes mēģinājumi ierindas skatītājam ir «slēgtā zona».

Belševicas valoda pret blogu kultūru

«Tas, kā mēs strādājam, savā ziņā ir kaut kas jauns, un tajā pašā laikā ir mums saprotams, jo - tas ir kaut kas starp teātri un kino, bet nav gluži kino un nav arī teātris,» atklāj Madara Botmane. Aktrise stāsta: izskatot vairākus variantus, pie kura literārā varianta strādāt šai laikā, viņa pavisam skaidri zināja, ka negrib drūmi filozofēt par to, kas mums atņemts, bet priecāties par to, kas ir, un tādējādi arī skatītājus pandēmijas laikā uzlādēt ar kādu optimisma devu. «Bija dažādi varianti, bet beigās palikām pie spoku stāsta. Ja nu kāds žanrs mani neinteresē un galīgi nav mans, tad tas ir šausmu žanrs, un, nedod dievs, ja aiz loga vēl ir tumšs... Bet šis stāsts, ko Vizma Belševica uzrakstījusi septiņdesmitajos gados, literāri un valodas ziņā ir ļoti augstvērtīgs. Tajā izmantota 20. gadsimta sākuma latviešu valoda, un tā ir ļoti, ļoti «garšīga» un vienlaikus pietiekami sarežģīta, lai to varētu nodot vienkāršā sarunvalodas līmenī. Tāpēc mēs šai jocīgi senatnīgajai valodas stilizācijai pretnostatījām mūsdienu blogu kultūru,» par savu jauno lomu stāsta Madara Botmane. Viņa ir pārliecināta, ka «normālos apstākļos» viņa neko tādu nebūtu darījusi, jo gan nebūtu tam laika, gan teātrim nebūtu tādas iespējas, un tā tālāk. Tāpēc viņa ar lielu prieku izmantoja šo pandēmijas radīto «robu», kurā tiek ļauts dulloties.

«Ir vesela e-pasaule, kas teātrī kādreiz varbūt arī ienāks, bet šobrīd tā ir vēl diezgan nodalīta. Nav tā, ka esmu super advancēta e-pasaulē, man ar to ir pat zināmas problēmas, jo es nejūtu sevī vēlmi pēc šādas komunikācijas. Es nenoniecinu tos, kuriem ir šāda vēlme un kuri to dara, es pat zināmā mērā viņus apskaužu, ka viņi to var, jo - es tāda neesmu. Un tomēr - tas, ko es šajā e-pasaulē ieraugu, man šķiet diezgan briesmīgi un vulgāri. Tas ir stulbi, ka cilvēki tā pavada savu laiku,» aktrise uzskata.

Šoks par e-pasauli

Madara Botmane neslēpj: kad ieraudzījusi un mazliet iepazinusi e-pasauli - protams, viņa apzinās, ka tas ir ļoti virspusēji -, bijis zināms šoks. Un tad arī viņa saprata, ka to var izmantot, lai iestudētu spoku stāstu. «Un nevis tāpēc, ka stāsts ir stulbs. Stāsts ir par nelaimīgu mīlestību, pat diezgan drūms, bet «snapčata» un «tiktoka» kultūra dod iespēju gan vizuāli, gan stilistiski spēlēties ar šo tēmu. Un man pašai tas ir divtik interesanti, jo, pirmkārt, es nonāku tādā kā blogera pozīcijā - zonā, kas man kā Madarai nav pieņemama. Otrkārt, es mēģinu to pētīt, izprast un piešķirt tai zināmu literāru vērtību,» stāsta jauniestudējuma titullomas atveidotāja.

«Tas būs pietiekami dulli, un es ceru, ka skatītājiem nevis patiks, bet viņi gribēs un spēs nolasīt to, ko mēs tur mēģināsim dabūt cauri,» piebilst Madara Botmane.

«Šajā darbā saplūst iedvesma no Vizmas Belševicas asprātīgā teksta, «youtube» «drag» performancēm, «snapchat» un «messenger» sejas filtriem, kā arī, protams, «comedy dell’arte». Tas viss kopā tad arī ir mēģinājums radīt teatrālu monologu laikmetam, kad liela daļa teātra notiek internetā, kurā jau vairāku desmitu gadu laikā ir izveidojusies sava kultūra, folklora, un video veidošanas valoda,» piebilst jauniestudējuma režisors Valters Sīlis.

Pateicīga par šo laiku

Par darba trūkumu «Covid pasaulē» aktrise galīgi nesūdzas. Salīdzinoši pabrīvs viņai bija tikai aptuveni mēnesis, un viņa to pilnībā izbaudīja. «Ar galvu situāciju aptvēru diezgan ātri, bet organisms šīm izmaiņām nespēja tik ātri tikt līdzi. Pirmās divas nedēļas jau pulksten astoņos acis bija vaļā un pagāja zināms laiks, kamēr sāku mierīgi gulēt un celties,» atklāj Madara Botmane. Bet nevienu dienu viņai nav bijusi sajūta, ka nezinātu, ko darīt, kur iet. «Būtībā - es nonācu mājās, kur nebiju bijusi. Es biju kopā ar vīru, kuru nebiju satikusi. Mēs sēdāmies mašīnā un braucām pa Latviju katru mīļu dienu. Mēs kopā gatavojām ēst, nodarbojāmies ar dārza darbiem, lasījām grāmatas, šrubējām māju. Būtībā - mēs dzīvojām normālu cilvēku dzīvi,» aktrise smaidot nosaka un uz jautājumu, kā bija dzīvot normālu cilvēku dzīvi, atteic: «Skaisti! Tāpēc es esmu ļoti pateicīga par šo laiku, jo es biju to pelnījusi.»

BALTĀ SIEVA ir greizsirdības lēkmē sev galu padarījusi aktiera laulātā draudzene, bet, kāda nemiera dzīta, viņa klīst par Rīgu. Ko viņa sadara, iekļuvusi slēgtā teātrī, paliks intriga līdz 18. jūnijam, kad Latvijas Nacionālā teātra jaunās platformas «Baltais kubs» tiešsaistes projektā pirmizrādi piedzīvos Vizmas Belševicas šausmu stāsts «Baltā sieva», ko iemiesos aktrise Madara Botmane / Kaspars ANIŅŠ

Pieci stāsti, pieci aktieri

Piecas ceturtdienas, sākot no 28. maija, Latvijas Nacionālais teātris skatītājiem piedāvā jaunu e-teātra tiešsaistes projektu «Baltais kubs», kurā režisori Ināra Slucka un Valters Sīlis kopā ar aktieriem - Kasparu Zvīguli, Līgu Zeļģi, Jāni Āmani, Arturu Krūzkopu, Madaru Botmani - piedāvās piecus stāstus, kurus vienos šim ciklam īpaši veidota, baltā kuba principu iemiesojoša telpa un katram projektam individuāli radīta papildinātā realitāte.

Trīs projekta «Baltais kubs» stāsti - «Endrjū stāsts par Dagu», «Klēra - par savu dīvaino ģimenīti», «Endrjū - beidzot par sevi pašu» - veidoti pēc Duglasa Koplenda romāna «X paaudze» motīviem, sadarbojoties režisorei Inārai Sluckai, aktieriem Kasparam Zvīgulim, Līgai Zeļģei, Jānim Āmanim un video māksliniekam Mārtiņam Dāboliņam.

Projektā «Baltais kubs» ir arī divi režisora Valtera Sīļa veidoti stāsti - Artūra Dīča jaundarbs «Mīlestība pandēmijas laikā», kurā spēlē Arturs Krūzkops, un Vizmas Belševicas «Baltā sieva», ko iemieso Madara Botmane.

Biļetes pieejamas teātra e-platformā.