Mārtiņš Vilsons: Dzīve baigi ātri paiet

«Ir vienlīdz stulbi dzīvot Amerikā, Padomju Savienībā vai Latvijā, ja tu nevari darīt to, ko tu gribi,» saka skatītāju mīlētais teātra un kino aktieris Mārtiņš Vilsons. Pirmdien, 3. augustā, pulksten 19 viņam pirmizrāde «Willa Teātrī» (Rīgā, K. K. fon Stricka villas zālē) – krievu disidenta Venedikta Jerofejeva loma krievu dramaturga Igora Gatina lugā «Petuški» («Петушки»), ko iestudējis režisors Dž. Dž. Džilindžers.
02.08.2020. Santa Raita
 
VĒL IEKŠĀ IR. «Dzīve baigi ātri paiet, mēs visi paliekam vecāki, bet – es jūtu, ka man vēl iekšā ir! Tāpēc visu laiku kaut ko daru,» saka teātra un kino aktieris Mārtiņš Vilsons. Viņam jauna loma uz teātra skatuves – krievu disidents Venedikts Jerofejevs traģikomēdijā «Petuški», ko «Willa Teātrī» iestudējis Dž. Dž. Džilindžers ©Ģirts Ozoliņš/F64

Alkohols. Daudz alkohola

Tukšā vilciena vagonā satiekas leģendāras personības - amerikāņu skandalozais rakstnieks Čārlzs Bukovskis (1920‒1994), krievu disidents Venedikts Jerofejevs (1938‒1990) un krievu izcelsmes franču aktrise Marina Vladi (1938). Vilcienā uz Petuškiem sievietes līdz šim nav manītas, bet šī reize ir citādāka. Marina Vladi ir nolēmusi veikt šo ceļu, lai censtos saprast, kāpēc inteliģenti, gudri vīrieši turp dodas un ir gatavi iemainīt sievieti un mīlestību pret Petuškiem. Neviens no viņiem vēl nezina, kādu vietu atstās pasaules kultūras vēsturē. Paciest nožēlojamās dzīves bezcerību palīdz alkohols. Daudz alkohola. Turklāt ģēniju sarunām pa vidu rosās tāds kā Mefistofeļa līdzinieks - kaitinot, mulsinot un provocējot. Ceļā uz šo noslēpumaino vietu personāži cenšas rast atbildes jautājumiem, uz kuriem atbildēt tik īsā laika posmā nav iespējams, bieži pat viss dzīves laiks ir par īsu.

Ceļā uz Petuškiem Dž. Dž. Džilindžera vadībā dodas skatītāju mīlētie aktieri Mārtiņš Vilsons, Varis Vētra, Aigars Vilims un viņu daiļā pavadone - Dailes teātra aktrise Lelde Dreimane.

CEĻĀ UZ PETUŠKIEM režisora Dž. Dž. Džilindžera vadībā dodas aktieri Mārtiņš Vilsons, Varis Vētra, Aigars Vilims un Lelde Dreimane / Publicitātes foto: Māris LOČMELIS

Telpa - Inga Alsiņa-Lasmane, kostīmu māksliniece - Ramona Lazda, režisora asistente - Linda Kalniņa, dziesmu teksti - Igors Gatins, oriģinālmūzikas autori - Varis Vētra un Mārtiņš Vilsons.

«Petuški» tiks rādīta arī 10., 23. un 24. augusta vakaros.

Sekot līdzi teātra jaunumiem iespējams «Willa Teātris» «Facebook» lapā.

Lai meklētu un pazaudētu sevi

Kas ir Igors Gatins? Dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs. Dzimis 1966. gadā Penzā, Krievijā. Pabeidzis Maskavas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, bet pēc dienesta armijā sācis nodarboties ar biznesu. Šodien Igors Gatins ir biznesmenis, kurš uzņēmējdarbību veiksmīgi apvieno ar radošumu. Viņš ir divkārtējs Krievijas Nacionālās teātra prēmijas «Zelta maska» laureāts, romānu «Reiz PSRS» («Однажды в СССР», 2018) un dzejoļu krājuma «Es visu nosapņoju» («Мне всё приснилось», 2019) autors. Viņam ir arī savs «YouTube» kanāls - «Несовременная поэзия».

Kas ir Petuški? «Tā ir vieta, kur ne dienu, ne nakti neapklust putni, kur nenozied jasmīns - ne ziemā, ne vasarā, kur pirmatnējais grēks, ja arī tāds ir, nevienu netraucē. Un pat tiem, kuri nedēļām ilgi ir «pālī», tur acis ir dzidras un skaidras. Tie ir Petuški,» atklāj Venedikta Jerofejeva lomas atveidotājs Mārtiņš Vilsons, piebilstot, ka tā ir vieta, kur neviens nav nokļuvis, bet daudzi turp dodas, to nožēlo, bet atkal dodas - lai meklētu un reizē pazaudētu sevi.

Dzīvojuši Padomju Savienībā

«Tā ir traģikomēdija, kuru labāk sapratīs tie, kuri ir dzīvojuši Padomju Savienībā,» domā Mārtiņš Vilsons, piebilstot, ka viņa atveidojamais varonis Veņička taču dzīvoja un rakstīja padomju laikā [viņa slavenākais darbs ir «Maskava - Petuški»], un izrādē tas drusku ieskanas. «Tie ir jautājumi, kas paceļas pāri ikdienišķajam, pāri personiskajam, pāri varai. Jo ir vienlīdz stulbi dzīvot Amerikā, Padomju Savienībā vai Latvijā, ja tu nevari darīt to, ko tu gribi. Par to ir stāsts,» atklāj Mārtiņš Vilsons.

Loma izrādē «Petuški» viņam ir jau trešā sadarbībā ar režisoru Dž. Dž. Džilindžeru. Pirmā bija 2005. gadā - tā bija Kēreja loma Albēra Kamī postmodernajā drāmā «Kaligula» Dailes teātrī, un pēc diviem gadiem tai sekoja Humberta Humberta loma Vladimira Nabokova skumjajā komēdijā «Lolita» - arī Dailes teātrī.

Atteicies no «seksa gabala»

Mārtiņš Vilsons izstāsta, kā pandēmija skārusi viņa radošos plānus. «Mums ar Zani bija iecerēti koncerti par godu dzejnieka Māra Čaklā 80. jubilejai, kas bija 16. jūnijā. Jau bijām sākuši strādāt, taču nu viss ir apstājies, pārcelts uz nākamo gadu. Bet - kas būs nākamgad, to jau neviens nezina... Arī mūsu [kopā ar sievu, režisori Zani Vilsoni 2018. gadā nodibinātā izrāžu veidošanas un producēšanas uzņēmuma «Vilsons Production»] izrāde «Kļov» karājas gaisā, tostarp divas izpārdotas izrādes Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Kad tur laidīs spēlēt, kas to lai zina...» saka Mārtiņš Vilsons. Te jāatgādina, ka asprātīgā komēdija «Kļov» ir dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces luga «Bļitka», ko Mārtiņš Vilsons pārtulkojis krieviski un ko viņš spēlē kopā ar aktieri Arni Līcīti.

KĀ VĒJŠ. «Uz izrādes mēģinājumiem braucu ar riteni - visiem garām kā vējš! Tikai pamāju ar roku, pasmaidu un - visi esam laimīgi!» uzsmaidījis arī «Neatkarīgās» lasītājiem, saka skatītāju mīlētais aktieris Mārtiņš Vilsons / Ģirts Ozoliņš/F64

Aktieris atklāj, ka atteicies no vienas kino lomas. «Režisors Andrejs Ēķis piedāvāja spēlēt savā «seksa gabalā», bet - negribēja maksāt. Gribēja paņemt mani «pa lēto». Atteicos. Parunājām, viņš interesējās par maniem bērniem, izprašņāja, domāju: sapratīs, ka ne jau man vajag, bet bērniem. Nesaprata. Nu, nekas,» Mārtiņš Vilsons nosaka un atklāj, ka piecas dienas filmējies Mālpilī - jaunajā pašmāju oriģinālseriālā, psiholoģiskajā trillerī «Bezvēsts pazudušās», kas ir Leldes Kovaļovas tāda paša nosaukuma debijas romāna ekranizācija un ko veido režisors Vlads Kovaļovs.

Neko sliktu dzīvē nedara

«Dzīve baigi ātri paiet, mēs visi paliekam arvien vecāki, bet - es jūtu, ka man vēl iekšā ir! Tāpēc visu laiku kaut ko daru. Uz mēģinājumiem braucu ar riteni - visiem garām kā vējš! Baidos tikai, ka tās «tantiņas manā vecumā» nenobīstas, kad drāžos viņām garām. Bet es tikai pamāju ar roku, pasmaidu un - visi esam laimīgi! Nu, tā man iet,» smaidot nosaka skatītāju mīlētais aktieris.

Viņš atklāj arī savus tuvākās nākotnes plānus. «Esmu apņēmies uzrakstīt autobiogrāfiju par sevi, jo neviens cits par mani neko nezina. Un vēl es gribētu pilnveidot savas ģitārspēles prasmes. Es jau protu spēlēt, bet gribu to darīt perfekti, jo esmu pedants. Iešu pie labiem skolotājiem, ja vajadzēs, tērēšu tam desmit stundas dienā un - es to izdarīšu! Ne tikai savam priekam - man, kā izrādās, ir diezgan laba balss, es varēšu dziedāt un pats sevi pavadīt. Un tā pelnīt naudiņu - bērniem un sev,» stāsta Mārtiņš Vilsons, uzsverot, ka viņa bērni ir baigi foršie. «Visi ir brīnišķīgi! Es esmu laimīgs! Lai tikai aug, mācās un kopē tēvu, jo tēvs neko sliktu dzīvē nedara.»