Grieķija atvērusi durvis tūristiem

Grieķiju līdzīgi kā Latviju koronavīruss līdz šim ir saudzējis. Grieķijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits pārsniedzis 5000, bet, pārrēķinot uz 10,5 miljoniem iedzīvotāju, Grieķijā ar Covid-19 saslimušo īpatsvars ir pat mazāks nekā Latvijā.
08.08.2020. Ilze Šteinfelde
 
BEZ BURZMAS. Krētā, tāpat kā jebkurā salā, tūristu pieplūdums lielā mērā ir atkarīgs no pasažieru pārvadājumiem. Kamēr tie nav atjaunojušies pirmskrīzes līmenī, Krētā tūristu burzma vēl nav jūtama ©Ilze Šteinfelde

“Tas, kas marta sākumā notika kaimiņvalstī Itālijā, mūs visus šokēja. Tas pamudināja valdību nekavējoties rīkoties, lai nepieļautu Covid-19 izplatību Grieķijā,” Neatkarīgajai atklāj “OTS Globe” komercmenedžeris Mihalis Kontopirakis.

"OTS Globe"komercmenedžeris Mihalis Kontopirakis

Grieķijas valdības rīcība bija vēl daudz stingrāka nekā Latvijā, proti, marta sākumā tika slēgtas skolas un visas mācības notika attālināti; tika ierobežota cilvēku pārvietošanās, proti, doties ārpus mājas drīkstēja tikai strādājošie, kuru nodarbošanās nepieļāva attālinātu darbu. Visi pārējie no mājas drīkstēja iziet tikai noteiktā attālumā, piemēram, uz veikalu, aptieku, banku. Drīkstēja vest pastaigā mājdzīvniekus vai arī nodarboties ar sportu svaigā gaisā. Taču, pirms iziešanas no mājām, vajadzēja aizsūtīt īsziņu uzraugošām iestādēm, un sagaidīt no tām atļauju. Ballītes bija aizliegtas, bērēs un kāzās drīkstēja piedalīties tikai paši tuvākie. Grieķijā šie stingrie nosacījumi bija spēkā 51 dienu - laiku, ko lielākā daļa dzīvi priecīgi baudošo grieķu negrib atcerēties un noteikti negrib pārdzīvot otrreiz.

Arī šobrīd Grieķijā ir spēkā virkne nosacījumu, kas ir jāievēro gan vietējiem, gan tūristiem, piemēram, sejas masku valkāšana sabiedriskās vietās. Veikalos, muzejos un citās ļaužu pulcēšanās vietās tiek regulēts apmeklētāju skaits, dažviet tiek mērīta temperatūra. Tāpēc pat šobrīd joprojām tūristu nenomāktajā Grieķijā atsevišķās vietās nākas pagaidīt rindā vai nu pie veikaliem, vai muzejiem, turklāt līdzīgi kā Latvijā ievērojot distanci.

KRĪZES LAIKA LIECĪBA. Ārkārtējā stāvokļa laikā Grieķijā bija aizliegta pārvietošanās, izņemot noteiktus gadījumus. Viens no tādiem bija sporta aktivitātes svaigā gaisā. Līdz ar šādu nosacījumu ieviešanu, izrādījās, ka Heraklijā ir ļoti daudzi sportotkāri iedzīvotāji, kuri devās skrējienā pa molu. Tā kā skrējēju uz mola saradās tik daudz, ka vairs nevarēja nodrošināt distancēšanās prasības, varas iestādes bija spiestas to slēgt. Kamēr es viesojos Krētā, mols pastaigām joprojām nebija atvērts / Ilze Šteinfelde

Brīdī, kad Latvijā drošības pasākumiem palaida grožus vaļīgāk, Grieķijā, gluži otrādi - tos pievilka ciešāk, piemēram, paplašinot prasību valkāt maskas. Tās tagad ir jālieto arī bankās, iestādēs un citās publiski pieejamās vietās. Tas viss tiek darīts ar vienu mērķi - pasargāt iedzīvotājus un tūristus no Covid-19. Grieķiju jūlijā, tas ir pirmajā mēnesī pēc robežas atvēršanas, apmeklēja aptuveni viens miljons pēc saules, jūras, vēstures un vienkārši ceļošanas izslāpušu tūristu.

Dievu mīlētā un pasargātā sala

Krētā, kurā pastāvīgo iedzīvotāju skaits tikai nedaudz pārsniedz pusmiljonu, ārkārtējā stāvokļa laikā tika reģistrēti vien pāris Covid-19 gadījumi. Pirmais Krētā ar Covid-19 saslimušais līdzīgi kā Latvijā ar koronavīrusu bija inficējies Itālijā un to konstatēja, tikai ierodoties mājās. Sākoties izolācijai, Krētā stāvoklis bija salīdzinoši drošs. Tā kā uz salas var nokļūt tikai vai nu pa gaisu, vai pa ūdeni, tad laikā, kad šie transporta veidi nekursē, sala bija pasargāta no vīrusa ievešanas. Šobrīd Krētā, kad ir atsākusies tūristu plūsma, protams, ir vairāk nekā trīs Covid-19 gadījumi, un daļu no tiem atveduši iebraucēji.

“Tieši šī iemesla dēļ visiem ceļotājiem pirms iebraukšanas Grieķijā ir jāizpilda anketa. Tajā ietvertie dati ļauj vajadzības gadījumā sazināties ar ieceļotāju, kā arī noteikt, vai ir nepieciešams veikt Covid-19 testu. Ja datorprogramma izskaitļo, ka tests drošības apsvērumu dēļ ir jāveic, to bez maksas uzreiz izdara jau lidostā. Tāpat valdība seko līdzi situācijai citās valstīs. Un, ja nepieciešams, ievieš speciālus drošības pasākumus. Piemēram, ceļotājiem no Bulgārijas un Rumānijas jau iebraukšanas brīdī ir jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas ir veikts savā mītnes zemē ne agrāk kā 72 stundas pirms iebraukšanas,” skaidro Mihalis Kontopirakis.

Viena no visvairāk krīzē cietušajām nozarēm Grieķijā, tāpat kā Latvijā, ir tūrisms. Grieķijā situācija ir pat smagāka, jo tūrisms nodrošina vairāk nekā desmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Piemēram, Krētā ik gadu (neskaitot šo gadu) ierodas 3‒4 miljoni tūristu. No vienas puses, tas, ka Covid-19 vilnis Eiropu sasniedza ziemas beigās, bija laime nelaimē, jo tobrīd Grieķijā tūrisma sezona vēl nebija sākusies. Un tomēr trīs mēnešus nācās zaudēt. Grieķija tūristus atsāka uzņemt tikai 1. jūlijā.

Mihalis Kontopirakis atklāj, ka visi tūrisma industrijā iesaistītie līdz pēdējam brīdim nebija pārliecināti, ka tūrisma sezona tiešām sāksies. “Novatours” bija viena no pirmajām tūrisma kompānijām, kas sāka vest tūristus uz Krētu.

GAIDA ATPŪTNIEKUS. “Sea Side Resort & Spa” Krētā atvērās līdz ar pirmo dienu, kad Grieķija atsāka starptautisko avioreisu pieņemšanu / Ilze Šteinfelde

“Kad “Novatours” jūnijā apstiprināja, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, ir interese par ceļošanu uz Krētu, un “Novatours” sāka organizēt ceļotāju grupas, mēs atviegloti ievilkām elpu. Pārējās kompānijas sekoja “Novatours”, un šobrīd Krētā ik dienu ierodas jauni tūristi,” teic Mihalis Kontopirakis.

Risks attaisnojās

"Sea Side REsort & Spa" galvenais menedžeris Jannis Lionakis

“Tūrisma biznesā esmu vairāk nekā 40 gadus. Pieredzēju, kādu ietekmi uz pasaules ekonomiku un tūrisma industriju atstāja 1991. gada notikumi pasaulē, teroraktā sagrautie Ņujorkas Dvīņu torņi, 2009. gada finanšu krīze. Bet nekad nevarēju iedomāties, ka teju visās pasaules valstīs dzīve kādreiz var vienlaikus apstāties, ciemi, pilsētas un pat valstis izolēsies, slēdzot robežas,” Neatkarīgajai atklāj viesnīcas “Sea Side Resort & Spa” galvenais menedžeris Jannis Lionakis. Viņa karjeras laikā šis ir pirmais gadījums, kad viņa vadītā viesnīca atveras tikai jūlijā, nevis aprīlī kā parasti. Turklāt kā viena no retajām. Vairākas apkārtnē esošās viesnīcas joprojām nav atvērtas, bet dažas atvērās tikai pirms pāris nedēļām.

“Mēs varam būt lepni un laimīgi, ka mums izdevās atvērt viesnīcu jau 1. jūlijā un saglabāt visus savus darbiniekus,” uzsver Jannis Lionakis.

Vairākām viesnīcām Krētā tas nebija izdevies.

"Sea Side Resort & Spa" menedžeris Andreas Kriaras

Viesnīcas menedžeris Andreas Kriaras joprojām atceras saspringto laiku pirms viesnīcas atvēršanas 1. jūlijā, jo visu pavasari valdīja neziņa, kā situācija attīstīsies pasaulē un Grieķijā. “Kad tika nolemts tomēr riskēt un atvērt viesnīcu līdz ar starptautisko lidojumu atsākšanu, laika bija palicis maz. Mēs ļoti īsā un saspringtā laikā izdarījām visu, ko uzraugošās iestādes prasīja, lai viesnīca varētu atvērties, un tas nebija viegli. Šeit nebija nekāda kompromisa iespējas - viesnīcu varējām atvērt tikai tad, kad uzraugošās iestādes bija pārliecinātas, ka varam nodrošināt viesu un personāla drošību. Atverot viesnīcu jau ar 1. jūliju, mēs apzinājāmies, ka riskējam, jo bija bažas, ka tūristi baidīsies ceļot, turklāt neviens tobrīd un joprojām nezina, kā situācija ar Covid-19 izvērtīsies nākotnē,” atceras Andreas Kriaras.

Viesnīcas “Sea Side Resort & Spa” vadība uzskata, ka risks ir attaisnojies. “Biznesā bez riska neiztikt. Tie jāizvērtē un jāvirzās uz priekšu,” pārliecināti teic Jannis Lionakis. “Sea Side Resort & Spa” viesnīcā ar katru dienu ierodas arvien vairāk viesu. Jūlija otrajā pusē piepildījums bija aptuveni 70 procenti, bet augusta sākumā jau tā bija viesu pilna - gluži tāpat kā iepriekšējos gadus šajā laikā.

Krētā šobrīd jau ir atvērta lielākā daļa viesnīcu. Arī "Sea Side Resort & Spa" viesnīca / Ilze Šteinfelde

Cer atgūties divu gadu laikā

“OTS Globe” pārstāvis gan uzsver, ka tik labi rādītāji vairāk ir izņēmums nekā likumsakarība. Lielākajā daļā viesnīcu piepildījums ir daudz zemāks, pat neskatoties uz to, ka joprojām nav atvērušās visas viesnīcas. Augusta sākumā Grieķijā viesus uzņēma aptuveni 85% viesnīcu, Krētā situācija bija nedaudz labāka - bija atvērtas jau 85 līdz 90 procenti viesnīcu. Taču viesnīcām šis ir ārkārtīgi grūts laiks, jo, no vienas puses, jāīsteno papildu drošības pasākumi, kas prasa arī līdzekļus, no otras puses - zemā piepildījuma dēļ ienākumi ir mazāki. Šī iemesla dēļ šobrīd ir apstājušies teju visi jauno viesnīcu attīstības projekti.

Tomēr Mihalis Kontopirakis un Jannis Lionakis prognozē, ka Grieķijas tūrisma nozare varētu atgūties līdz 2022. ‒ 2023. gadam, protams, ar nosacījumu, ka pār pasauli neveļas jauns Covid-19 vilnis vai jauns vīruss. Turklāt Grieķijas valdība ir iedarbinājusi kompleksu atbalsta pasākumu kopumu uzņēmējdarbības atveseļošanai. Jannis Lionakis cer, ka nākamgad maijā viesus būs gatava uzņemt jaunā luksusa klases pieczvaigžņu viesnīca, kas ir uzcelta līdzās “Sea Side Resort & Spa”.

Pieprasīti pēdējā brīža piedāvājumi

“Šobrīd tiešām ir ļoti smags laiks, jo situācija var mainīties ik dienu, un to paredzēt nav iespējams. Tas attiecas uz situāciju gan Grieķijā, gan citās valstīs. Covid-19 atkārtots uzliesmojums var būt ikvienā valstī, un ikviena valsts no Covid-19 drošo valstu saraksta var nokļūt riskanto valstu sarakstā. Tas nozīmē, ka nevienā biznesā šobrīd nevar veidot 100 procenti drošus plānus. Tomēr pēc trīs mēnešus ilgušās izolācijas daudzās pasaules valstīs cilvēki ir izslāpuši pēc ceļošanas, un to var just. Taču atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šobrīd neviens nepērk ceļojumus pusgadu vai pat trīs mēnešus uz priekšu. Lielākoties tiek iegādāti pēdējā brīža ceļojumi,” ar saviem novērojumiem dalās Mihalis Kontopirakis. Visticamāk, kamēr nebūs Covid-19 vakcīnas vai vismaz efektīvu zāļu ārstēšanai, šī būs noteicošā tendence.

Tas, ka Grieķiju un Krētu tūristi uzskata par drošu un dodas uz šejieni baudīt atpūtu, pēc Andreasa Kriaras domām, ir Grieķijas amatpersonu nopelns, kuri ieviesa stingras prasības Covid-19 izplatības ierobežošanai. Šī taktika bijusi pareiza, jo Covid-19 Grieķijā neizplatījās, un tas viesa uzticību tūristu acīs. Viņš atklāj, ka pašus grūtākos laikus viesnīcām palīdzēja pārdzīvot valsts maksātais dīkstāves pabalsts, kas Grieķijā bija puse no algas.

“Ko varam mācīties no Covid-19 krīzes situācijas? To, ka ik brīdi ir jābūt gataviem neordinārai situācijai. Mums ir jāiemācās domāt vienu soli uz priekšu, reizē nezaudējot modrību,” uzsver Mihalis Kontopirakis.

CEĻINIEKU ATELPAI. Pie Svētā Georga klostera šobrīd piestāj tikai daži tūristu autobusi dienā / Ilze Šteinfelde