Asiņains piedzīvojums pacietīgām ausīm

Piektdien, 14. augustā, pulksten 19 pirmizrādi piedzīvos trupas «Kvadrifrons» izrāde – asiņains piedzīvojums pacietīgām ausīm «Rolanda dziesma». Tā ir interaktīvā klausāmizrāde, kas balstīta tāda paša nosaukuma franču viduslaiku eposā, kurā poētiski aprakstīta karavadoņa Rolanda un viņa karaspēka sagrāve cīņā ar baskiem.
09.08.2020. Santa Raita
 
NEKO ŠODIEN NEVAR ZINĀT, teic vieni no teātra trupas «Kvadrifrons» dibinātājiem – aktieri Ance Strazda un Klāvs Mellis. Viņi piesaka klausāmizrādi «Rolanda dziesma», kuras pirmizrāde plānota 14. augustā, un tikmēr no Rīgas cirka telpām pārceļas uz teātra jaunajām mājām Pārdaugavā ©Oksana Džadana/ F64

Naida izraisīta konkurence

Eposs sastāv gandrīz tikai no kaujas ainām, kas bagātas ar asinīm un iekšējiem orgāniem. Galu galā, tieši šādā veidā īsti bruņinieki risina problēmas - gan personiskās, gan valstiskās, gan ar ticības jautājumiem saistītās.

«Kvadrifrona» versijā eposa darbība pārcelta uz mūsdienu Latviju - asiņainajā sadursmē iesaistās nevis franču un basku karaspēki, bet gan Latvijas lauku kori, kas cenšas pārspēt viens otru talantā un viltībā, lai nokļūtu Rīgā, dziesmu svētku noslēguma koncertā.

Galvenās darbojošās personas ir: Rolands - Saulesciema tautas kora liriskais tenors, atslēga ceļazīmei uz dziesmu svētkiem; Kārlis - Saulesciema tautas kora diriģents un vadītājs ar vētrainu pagātni; Oskars - Saulesciema tautas kora dramatiskais baritons, Rolanda sirdsdraugs; Gundega - nešpetnā koncertmeistare ar baiso plānu; Slaviks - Dūņuciema tautas kora diriģents un vadītājs; Sarmīte - Rolanda bijusī sieva, mīl ieskatīties glāzītē, dzīvo Dūņuciemā; Luīze - Rolanda meita, dzīvo Dūņuciemā pie mātes, deviņus gadus veca.

Līdzīgi kā vecfranču eposs, arī «Rolanda dziesma» vēsta par negantu cīņu naida izraisītas konkurences vārdā, kuras vēsturiskais pamatojums jau sen zudis pagātnes muklājos.

Izrādes tapšanā iesaistījušies «Kvadrifrona» biedri un citi mākslinieki: Reinis Boters, Aigars Grauba, Vilis Lācītis, Ance Kukule, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis, Mārcis Nīmants, Paula Pļavniece, Guntars Račs, Olga Rajecka, Daina Samta, Jānis Sniķers, Kārlis Staņa, Ance Strazda, Inese Tone, Kārlis Tone un Anna Ulberte.

IZRĀDES PAPILDMATERIĀLS. Lai klausītājam būtu vieglāk izsekot izrādes «Rolanda dziesma» notikumu gaitai un attīstībai, Ance Strazda ir uzzīmējusi karti, ko var lejuplādēt «Kvadrifrona» mājaslapā un izmantot kā izrādes papildmateriālu. To izkrāsojis Klāvs Mellis

Briedināts no marta

«Sākotnēji «Rolanda dziesma» bija iecerēta pavisam citāda. Patiesību sakot, ļoti klasiska - uz skatuves, ar zāles tumsā sēdošiem skatītājiem, ar dzīviem aktieriem viduslaiku kostīmos, ar dekorācijām, prožektoru gaismām, dejām un dziesmām. Taču dzīve ieviesa savas korekcijas,» sarunu iesāk Klāvs Mellis, atzīstot, ka viņu šis darbs ieinteresējis jau kopš studiju gadiem [Latvijas Kultūras akadēmijā], un topošais aktieris bija pat domājis uz skatuves runas eksāmenu to iemācīties no galvas. «Tā vietā tapa «Trīs stāsti» [režisora Vara Piņķa vadībā],» sarunā iesaistās arī aktrise Ance Strazda.

«Bet šis materiāls bija tik rosinošs, ka es to noglabāju prāta plauktiņā, un šā gada janvārī nolēmām tam ķerties klāt, lai to izspēlētu un izdziedātu šeit, Rīgas cirka zirgu stallī. Bet tad pienāca visiem zināmais mirklis, kas visu apturēja, tomēr mēs no savas ieceres neatteicāmies - nolēmām, ka vienalga to realizēsim, tikai citādā veidā. Ilgi par to domājām, ilgi pie tā strādājām, ļoti ilgi to darījām. Praktiski - šis projekts ir briedinājies kopš marta vidus,» atklāj Klāvs Mellis.

Garš automātiskais atbildētājs

Viņš arī izstāsta, kā praktiski tiks «spēlēta» izrāde: «Tā būs izrāde, ko varēs izdzīvot pa telefonu, un tās garums būs katram klausītājam atšķirīgs - precīzs tās garums atkarīgs tikai un vienīgi no katra klausītāja veiktajām izvēlēm. Kādam tā būs aptuveni stunda, kādam - gandrīz divas. Sistēma līdzīga, kā zvanot, piemēram, uz banku: ja vēlaties runāt latviešu valodā, nospiediet taustiņu «viens», ja vēlaties runāt krievu valodā, nospiediet taustiņu «divi». Tikai šeit būs nevis iespēja izvēlēties valodu, bet - no kura skatpunkta turpināt klausīties stāstu. Un šī iespēja tiks piedāvāta ik pa pāris minūtēm.»

Ance papildina kolēģa teikto: «Izrāde ir pilnībā ierakstīta, bet pats darbs ir «šausmīgi» ietilpīgs. Tas ir ļoti garš automātiskais atbildētājs, kurš stāsta šo stāstu, un klausītājs pats var izvēlēties, pa kādiem ceļiem, neceļiem un līkločiem iet uz priekšu. Klausītājs nezina, cik garš ceļš viņam vēl ejams, jo viss atkarīgs no tā, kuram varonim viņš seko. Un tas savukārt nozīmē, ka, piezvanot otrreiz, ir iespēja izdarīt citas izvēles un noklausīties šo stāstu jau citādāku.»

Aktrise skaidro: «Tāpēc darba process bija tik garš, ka mums bija jāuzraksta nevis viens stāsts, bet - pie pirmās izvēles tie ir jau divi stāsti, pie nākamās jau četri. Ar katru nākamo izvēli dramaturģiskais materiāls pieauga ģeometriskā progresijā, un visu laiku bija rūpīgi jāseko līdzi, lai skatītājs, ejot pa vienu vai otru ceļu un zinot tikai vienu vai otru informāciju, saprastu, kas notiks tālāk. Tas bija ārprātīgs prāta mežģis, kam mēs būrāmies cauri,» Ance atzīst, piebilstot, ka «Rolanda dziesmu», kas pārcelta uz mūsdienu Latviju, rakstījusi piecu cilvēku komanda - līdzās viņai un Klāvam tajā iesaistījās arī Jānis Sniķers, Inese Tone un Kārlis Tone, kurš, starp citu, arī uzrakstījis mūziku «Rolanda dziesmai».

Vizuāla asociācija

Ance stāsta: «Tā kā izrādē parādās ļoti daudz tēlu, ir radīta vizuāla asociācija - karte ar personāžiem un pilnīgi visām lokācijām -, lai klausītājam būtu vieglāk izsekot notikumu gaitai un attīstībai. Šo karti var lejuplādēt «Kvadrifrona» mājaslapā un izmantot kā izrādes papildmateriālu. Starp citu, Ance to uzzīmējusi pati, bet Klāvs to izkrāsojis - abi talantīgie jaunie skatuves mākslinieki likuši lietā savulaik Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā iegūtās zināšanas un prasmes.

Viņi iesaka izrādi klausīties austiņās, vienlaikus aicinot savus skatītājus, kuri tagad transformējušies par klausītājiem, būt gataviem, ka ieraksts, lai arī veikts studijā un ir augstā kvalitātē, telefonā izklausīsies kā piecreiz pārrakstīta kasete.

Pagaidām ieplānotas četras izrādes: 14., 15., 21. un 22. augustā. Un, lai arī telefona numurs izrādes veidotājiem ir pieejams 24/7, viņi tomēr izvēlējušies saglabāt teātra izrādes formātu - izrādes «Rolanda dziesma» telefona numurs darbosies tikai pulksten 19.

* Biļetes (5 eiro) ar individuālo piecciparu kodu (tas ir tieši virs svītru koda) pieejamas: šeit.

* Izrāde pieejama, zvanot uz numuru 67655000.

Jaunā sezona - Pārdaugavā

Tikmēr «Kvadrifrons» no Rīgas cirka telpām, kur plānota nopietna rekonstrukcija, šovasar pārceļas uz jaunām telpām Pārdaugavā, iepretim LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejam - bijušās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes aktu zālē. Savu jauno mājvietu «Kvadrifrons» atklās 1. oktobrī ar pirmizrādi «Ciešamā kārta». Režisors - Klāvs Mellis.

«Mēs saglabājam to pašu pieeju, kāda bija, ienākot Rīgas cirkā, kur pirmo izrādi veidojām par cirka ēku - arī ieejot Latvijas Universitātes ēkā, mūsu pirmā izrāde būs vairāk vai mazāk par izglītību,» atklāj plānotā jauniestudējuma režisors.

«Ir daudz ideju, projektu un plānu, ko un kā turpmāk darīt, un daļa no tiem ir tādi, ko gribam realizēt ar cilvēkiem, kuri smuki sēž rindās skatītāju zālē. Tikai vēl baidāmies kaut ko izziņot un apsolīt, jo, lai arī atvieglojumi skatītājiem kļūst reālāki un pieejamāki, šā brīža situācija vēl ir pietiekami nestabila, un viss vēl var mainīties visos iespējamos virzienos. Gan jau beigās viss būs kārtībā, bet vienubrīd tiešām nesapratām, vai vispār ir vērts kaut ko sākt darīt, ja uz izrādi varam pārdot tikai 20 biļetes, un, lai tas vispār atmaksātos, zemākā cena būtu jāpaceļ līdz 25 eiro. Mums pašiem tas likās neadekvāti,» atzīst Ance Strazda, kas kopš 2017. gada, kad kopā ar draugiem un domubiedriem tika nodibināta teātra trupa «Kvadrifrons», ne tikai spēlē izrādēs, bet praktiski kārto arī visas papīru lietas.

Klāvs piebilst, ka, gatavojoties pārcelties uz jaunajām telpām, nebija doma turp pārcelt visas «Kvadrifrona» izrādes, kas iestudētas un spēlētas Rīgas cirka telpās. Varbūt tikai dažas. «Martā mums jau bija izpārdota visa sezona, bet - visas izrādes nācās atcelt. Ilgi domājām, kā šo situāciju, kas sakrīt ar mūsu pārcelšanos, risināt, līdz beigās izlēmām atdot skatītājiem naudu par atceltajām izrādēm. Tas ir jocīgi - skatītāji maksāja naudu, gribēja šīs izrādes redzēt, bet mēs izziņojam, ka tās vairs nespēlēsim. Vārdu sakot, mēs par to vēl ļoti domājam.»

Protams, «kvadrifronieši» arī ļoti cer, ka viņiem reiz būs iespēja atgriezties savās mājās - Rīgas cirka telpās, bet, cik ilga būs rekonstrukcija, kas plānota vairākos posmos, nav zināms. «Neko šodien nevar zināt...» nosaka Klāvs Mellis.