TOP5 lasītākie Neatkarīgās raksti

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
16.08.2020. NNeatkarīgā
 
©Oksana Džadana/ F64

Pensiju indeksācija šogad mazāka, bet būs

Jau šonedēļ Labklājības ministrija, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus, sāks rēķināt koeficientus šā gada pensiju indeksācijai. Pensiju indeksācija noteikti būs, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Tomēr ņemot vērā faktu, ka šogad dažos mēnešos patēriņa cenas ir samazinājušās, nevis pieaugušas, pensiju indeksācija varētu būt mazāka.

Pensiju pārskatīšana notiek katru gadu 1. oktobrī. Saskaņā ar pensiju likumu pensijas, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Proti, pensijas pieaugums ir atkarīgs no tā, vai pieaug patēriņa cenas un vai ir augusi vidējā alga valstī, no kuras veic sociālās iemaksas. No šiem abiem rādītājiem Labklājības ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izrēķina vienu indeksu. Ja kopējais faktisko patēriņa cenu indekss un iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli viens, valsts pensiju nepārskata. Visu rakstu var izlasīt šeit:

Pensiju indeksācija šogad mazāka, bet būs

Būtiskas izmaiņas pensiju jomā izdienas pensionāriem

Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Valdība pieņēmusi grozījumus virknē likumu, kas skar izdienas pensijas. Izmaiņas skars visus pensiju saņēmējus, kuri devušies izdienas pensijā un kuriem, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, ir jāizvēlas, ko darīt ar otrā pensiju līmeņa uzkrājumu.

Lai arī Labklājības ministrijas eksperti norāda, ka situācija būs izdienas pensionāriem labvēlīga un nodrošinās vienlīdzīgu pieeju pensiju piešķiršanā, tomēr jāsecina, ka tiem pensionāriem, kuri nākotnē būtu izvēlējušies saņemt mūža pensijas polisi, paredzamie vecumdienu ienākumi samazināsies, savukārt iegūs valsts pamatbudžets. Te gan jāuzsver, ka jaunās likumu normas attieksies tikai uz nākotnes pensionāriem, kuri pašlaik vēl nav sasnieguši pensionēšanās vecumu, jo grozījumi stāsies spēkā 2023. gadā. Tā valdība ievērojusi tiesiskās paļāvības principu. Visu rakstu var izlasīt šeit:

Būtiskas izmaiņas pensiju jomā izdienas pensionāriem

Par kādiem vārdiem Mārai Zālītei ir vieta Latvijas vēsturē

LNB arhīvs

Kā tas varēja gadīties, ka tieši padomju režīms slēpa no iedzīvotājiem Latvijas PSR vietvalža Augusta Vosa apgalvojumus par 1940. gada sociālistisko revolūciju Latvijā, kas šodien ir visiem brīvi pieejami un citējami?

Saistībā ar Latvijas okupācijas 80. gadadienu Neatkarīgā jau ir atzīmējusi, ka “kā ideālais piemērs latviešu un Latvijas okupācijas režīma medus mēnesim kalpo tie saldo vārdu plūdi, ar kādiem latviešus tieši 1980. gadā aplaimoja okupācijas administrācijas augstākā amatpersona” intervijā, kas publicēta literārā mēnešraksta “Karogs” 1980. gada jūlija numurā. Ļoti drīz pēc tā iznākšanas šis žurnāla numurs pazuda no bibliotēkām un citām vietām, kur tam vajadzēja būt publiski pieejamam. Tehniski pareizi to var izskaidrot ar sagadīšanos, ka tieši tajā pašā numurā publicēta Māras Zālītes dzejoļu kopa zem virsraksta “Kad svešu spārnu sašķelts gaiss”. Kā kaut kas tāds iespējams Latvijas PSR - kādi sveši spārni var sašķelt gaisu virs zemes, ko apsargā padomju robežsargi un apdzīvo vienotā padomju tauta Komunistiskās partija vadībā? Jautāt varēja arī ko vienkāršāku. Kāpēc šāds vārdu salikums ievietots Latvijas Komunistiskas partijas Centrālajai komitejai piederošā izdevniecībā ietilpstošā Latvijas PSR Rakstnieku savienības žurnālā un nodrukāti šīs pašas izdevniecības tipogrāfijā 45 tūkstošos eksemplāru? Visu rakstu var izlasīt šeit:

Par kādiem vārdiem Mārai Zālītei ir vieta Latvijas vēsturē

Liekulīgas paslēpes aiz Staķa muguras

F64

Būtu interesanti uzzināt, kurš un kāpēc uzbrūk nabaga „Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijai? Varbūt uzbrukumi notiek uz ielas vai kādā tumšā parciņā? Bail pat domāt, bet, iespējams, kāds nelietīgs nacionālists ir norāvis kādam atparistam varavīksnes karodziņu no bikšu krūškabatiņas? Bet varbūt tā ir mājas vardarbība, no kuras cieš Pavļuts, Rukšāne vai, nedod, dies, Bondars? „Aizsargāti un neapdraudēti savā valstī! Tā justies vēlamies mēs visi,” tā ar lielu cerības piešprici sociālos tīklus raudulīgi pārplūdina atparisti. Visu rakstu var izlasīt šeit:

Liekulīgas paslēpes aiz Staķa muguras

Zelta tilta zelta solījumi

Vizualizācija

Dienvidu tilta, ko ārkārtīgi lielo izmaksu dēļ mēdz dēvēt arī par Zelta tiltu, pilnīgas pabeigšanas termiņš joprojām nav zināms. Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, iespējams, šī tilta 4. kārtas projekts beidzot izkustēsies no septiņus gadus ilgušās bezdarbības, jo vismaz trīs partijas - ZZS, KPV LV un JKP - ievēlēšanas gadījumā ir gatavas beidzot pieķerties Dienvidu tilta ceturtajai, noslēdzošajai kārtai.

Pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā par Dienvidu tilta pabeigšanu iestājās ne viena vien partija. Šobrīd Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu priekšvēlēšanu programmā savukārt neviena partija vai partiju apvienība nav ierakstījusi vēlmi pabeigt Dienvidu tiltu. Aptaujājot vēlēšanās startējošās partijas, trīs no tām tomēr izteica gatavību uzsākt šī tilta 4. kārtas būvniecību, un tām ir plāns, kur iegūt būvniecībai nepieciešamos līdzekļus. ZZS šim mērķim piesaistītu ārējo finansējumu, bet JKP cer attiesāt par labu Latvijas valstij līdzekļus no “Deutsche Bank” un tos izmantot Dienvidu tilta ceturtās kārtas pabeigšanai. Visu rakstu var izlasīt šeit:

Zelta tilta zelta solījumi