Režisors Dmitrijs Petrenko: Par puikām, kuriem jāpieaug
Dramaturgs Marjus Ivaškevičs (47) ir viens no spilgtākajiem mūsdienu Lietuvas dramaturgiem, kura vārds Latvijas teātra skatītājiem jau ir labi pazīstams - pie mums iestudētas trīs viņa lugas: traģikomēdija «Kaimiņš» (rež. Pēteris Krilovs, 2008) un absurda komēdija «Tuvā pilsēta» (rež. Kirils Serebreņņikovs, 2017) Latvijas Nacionālajā teātrī un latviešu emigranta hronika «Izraidītie» (rež. Oskars Koršunovs, 2014) Dailes teātrī.
Par spēku un bezspēcību
Marjus Ivaškeviča luga «Malыš» (2000) ir patiess stāsts vienā daļā.
Jauktais šrifts nosaukumā nav nejaušība: izrāde tiek veidota bilingvāli - latviešu un krievu valodā.
Bet tā nebūs izrāde par latviešiem un krieviem, abas valodas izvēlētas, lai saglabātu sajūtu par to, kas ir savs un kas - svešs.
1941. gads meitai atņem tēvu, kuru izsūta uz Sibīriju. 1944. gads uz Latviju karot atved kādas Sibīrijas mātes dēlu. Divas ģimenes tiek šķirtas, bet abu likteņi negaidīti savijas, kad tēvs Sibīrijā iepazīstas ar māti, bet dēls Latvijā sāk dzīvot ar meitu.
Šī nav izrāde par vēsturi, bet par ilgām pēc mājām, cilvēka spēku un vienlaikus bezspēcību, naidu un vienlaikus mīlestību, un par pieaugšanu.
Lomās: Ilze Trukšāne, Karīna Tatarinova, Mārtiņš Kalita un Kaspars Gods.
Izrādes skatuvisko telpu veidojusi Marija Ulmane, par muzikālo noformējumu gādā Reinis Ozoliņš, bet gaismu mākslinieks ir Mārtiņš Feldmanis.
*Izrādē smēķē.
Vērtīgs laiks un jauna pieredze
«Šīs izrādes mēģinājumu process sākās jau martā, un tā pirmo posmu pavadījām tiešsaistē - «zoom» platformā. Tas bija ļoti vērtīgs laiks un reizē jauna pieredze mums visiem. Mēs ļoti daudz runājām par šīs lugas saturu, to analizējām, un tas bija vērtīgi, jo - nebija iespējas vienam otru pārtraukt, bija uzmanīgi jāklausās un jāmēģina sadzirdēt. Tam sekoja ļoti garš posms, kad strādājām individuāli. Protams, vēlāk sāka prasīties «piecelties kājās», būt kopā ar partneri, un beidzot mēs visi esam satikušies, strādājam klātienē, un par to ir ļoti liels prieks,» stāsta jauniestudējuma «Malыš» režisors Dmitrijs Petrenko. Viņš piebilst, ka līdzīga situācija sanākusi ar Dankana Makmillana lugu «Monstrs», ko viņš iestudēja Dailes teātrī - tā gan bija jau praktiski gatava, kad nedēļu pirms plānotās pirmizrādes valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. «Pabeigšu darbu Liepājas teātrī un tad atgriezīšos Dailē, kur mums iedotas trīs nedēļas, lai atcerētos un pabeigtu šo izrādi,» viņš piebilst, atklājot, ka «Monstra» pirmizrāde plānota 9. oktobrī. Lomās: Vita Vārpiņa, Anete Krasovska, Indra Briķe, Gints Andžāns un Dailes teātra jaunais aktieris Kārlis Arnolds Avots.
Nespēj pieņemt maigumu
Bet mirkli pirms jauniestudējuma «Malыš» pirmizrādes Liepājas teātrī Dmitrijs Petrenko stāsta, ka viņš jau sen gribēja iestudēt šo Marjus Ivaškeviča lugu. «Tas ir viens no materiāliem, pie kura domās bieži atgriezos. Mēs ar Marju esam labi pazīstami, pirms daudziem gadiem iepazināmies teātra festivālā Igaunijā. Starp citu, mūs sapazīstināja dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, kura arī iztulkoja šo darbu no lietuviešu valodas. Ar Marju esam daudz runājuši gan par šo lugu, gan par mūsu iespējamo sadarbību, jo viņš ir viens no tiem dramaturgiem, kurš raksta par lietām, par ko man patīk domāt.»
Režisors stāsta, ka luga «Malыš» ierakstās tajā tēmā, par ko viņš no teātra skatuves grib un cenšas runāt. «Tā ir ciešā kontekstā gan ar manis jau iestudēto Serdžo Blanko psiholoģisko krimināldrāmu «Tēbu zeme» [pirmizrāde - 2019. gada 28. oktobrī], gan ar topošo «Monstru». Manuprāt, šīs tēmas ir aktuālas ne tikai man, bet sabiedrībai kopumā. Un man nav miera, kamēr neesmu to iestudējis,» smaidot atzīst Dmitrijs Petrenko, sakot paldies Liepājas teātrim, kas šo darbu iekļāva savā repertuārā.
«Sižets ir interesants un ļoti neparasts. Tie ir divi mīlasstāsti, pilnīgi atšķirīgi, un stāsts ir par to, kā mēs veidojam attiecības, kas mums sanāk, kas - nesanāk. Jo īpaši, runājot par jauniem džekiem, par puikām, kuriem jāpieaug - cik sarežģīti ir kļūt par pieaugušu vīrieti. Kāpēc viņš nespēj pieaugt, kāpēc nespēj pieņemt maigumu un mīlestību...? Un tas noved līdz traģēdijai.»
Studenti, «Monstrs», «Zemdegas»
Paralēli darbam pie jauniestudējuma režisors Dmitrijs Petrenko jau 1. augustā atsācis darbu arī ar saviem studentiem - Liepājas teātra jaunajiem aktieriem, kuri aktiermeistarību studē Liepājas universitātē. «Ātros tempos mēģinām atgūt to, kas pusgadu ir iekavēts. Jo viena lieta ir, ja profesionāls aktieris pusgadu nespēlē, un pat viņam ir grūti pēc tādas pauzes atgriezties uz skatuves, pavisam cita - ja pusgadu neko nedara vēl tikai topošais aktieris. Tāpēc darām visu, lai atgūtu formu, strādājam no rīta līdz vakaram. Esam atgriezušies pie diplomdarba, ko sākām iestudēt jau pagājušogad. Arī horeogrāfe Kristīne Brīniņa viņus iesaistījusi laikmetīgās dejas projektā - izrādē pastaigā «Upe», kas 26. un 27. septembrī pulksten 13 un 16 tiks rādīta Liepājas Mākslas foruma ietvaros. Tā sāksies Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars» un noslēgsies jūras tuvumā. Notiek ļoti aktīvs darbs, un par to es ļoti, ļoti priecājos.»
Dmitrijam Petrenko šis laiks ir aktīvāks nekā jebkad. Jāpabeidz izrādes «Malыš» un «Monstrs» un jāķeras klāt pie vēl viena jauniestudējuma, kas gaidāms Dailes teātrī, proti, Regīnas Ezeras «Zemdegas» (1977) plānots iestudēt, atzīmējot rakstnieces 90. jubileju, kas būs 20. decembrī. Pirmizrāde - 17. novembrī.
«Kovids visus darbus apturēja, tagad tas viss uzpeld atpakaļ. Bet mēs tiksim galā, jo bija jau laiks atpūsties un uzkrāt spēkus,» Dmitrijs Petrenko ir apņēmības pilns savas radošās ieceres realizēt.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
