75 gadu laikā pēc Otrā pasaules kara tā arī nav noslēgts ĶTR un Japānas miera līgums

Tieši pirms 75 gadiem, 1945. gada 2. septembrī, Japānas valdība parakstīja kapitulācijas aktu un Otrais pasaules karš beidzās arī Āzijas un Klusā okeāna daļā.
20.09.2020. JPJuris Paiders
 
Ķīnas Sarkanā armija iesoļo no japāņiem atbrīvotajā Šeņjanā (Mukdenā). 1945. gads. ©Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvs (Arhīv nr. 0-309356) ©S. Raskins

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, starp vairākām Otrajā pasaules karā karojošajām valstīm Āzijā vēl nav panākta vienošanās par miera līgumu. Tā kā atbilstoši Sanfrancisko miera līgumam daļa no Kuriļu salām palika Japānas jurisdikcijā, tad joprojām nav noslēgts Krievijas un Japānas miera līgums. Tikpat komplicēta problēma ir izveidojusies starp Ķīnas Tautas Republiku un Japānu. Līdzīgi kā PSRS, arī Ķīnas Tautas Republika neparakstīja 1951. gada Sanfrancisko miera līgumu. Tikai atšķirībā no PSRS, kuras pārstāvji bija uzaicināti piedalīties Sanfrancisko miera konferencē, neviens Ķīnas pārstāvis uz Sanfrancisko miera konferenci vispār netika uzaicināts. Līdz ar to arī Ķīna nebija to valstu vidū, kuras parakstīja Sanfrancisko miera līgumu. Līgumā īpaši netika ņemtas vērā Ķīnas intereses, jo uz Sanfrancisko miera konferenci netika uzaicināta arī ASV atzītā Ķīnas valdība, kura pēc ĶTR proklamēšanas bija patvērusies Taivānā. Tā kā ĶTR Sanfrancisko miera līgumu neparakstīja, tā neatzīst miera līguma daļu par Austrumķīnas jūras arhipelāgu ‒ Senkaku (ķīniešu valodā - Diaoyu Dao) salu nodošanu Japānai.

Atbilstoši Sanfrancisko miera līgumam Taivānas salai un tās tuvumā esošajām salām bija jākļūst par Ķīnas teritoriju. Savukārt atbilde uz jautājumu, kuras salas ir tiešā Taivānas salas tuvumā, bet kuras ne, 1951. gadā tika interpretēta nelabvēlīgi Ķīnas interesēm. Senkaku (Diaoyu Dao) salu grupa atrodas 170 km attālumā no tuvākās salas Sakušimas salu grupā (Japāna) un 140 km attālumā no tuvākās salas Taivānas piekrastē. Taivānas piekraste ir tuvāk, taču Sanfrancisko konference to neņēma vērā.

1945. gada 28. augusts, Ķīna. Japāņu karavīri padodoties nomet ieročus. ©Krievijas Valsts kinofotodokumentu arhīvs (Arhīv nr. 0-256163) / E.A. Haldejs

Senkaku (Diaoyu Dao) salu piederība

Ķīnas impērija piekrita, ka Senkaku (Diaoyu Dao) salas tiek iekļautas Japānas sastāvā tikai pēc tam, kad Ķīna tika sakauta koloniālajā 1894.‒1895. gada Japānas ‒ Ķīnas karā. Japāna pēc uzvaras koloniālajā karā pret Ķīnu sagrāba visu Taivānas salu, anketēja Korejas pussalu un ieguva arī citus valdījumus Ķīnā. Līdzīgi kā PSRS, kas pēc Otrā pasaules kara pieprasīja, lai tai tiktu atdotas 1904.‒1905. gada Krievijas un Japānas karā zaudētās teritorijas, arī Ķīnas valdība uzstāja, ka pēc Otrā pasaules kara Ķīnai būtu jāatgūst visas zemes, kuras Japāna sagrāba koloniālo karu laikā no Ķīnas. Tas attiecās gan uz Taivānas salu, gan uz Senkaku (Diaoyu Dao) salām. Ķīnas intereses Sanfrancisko miera konferencē netika pārstāvētas vispār, un miera līguma teksta noslēguma variants tika interpretēts atbilstoši Japānas interesēm, kuras atbalstīja ASV valdība.

Senkaku (Diaoyu Dao) salu grupa atrodas 170 km attālumā no tuvākās salas Sakušimas salu grupā (Japāna) un 140 km attālumā no tuvākās salas Taivānas piekrastē / Army Map Serivce (AM), Corps of Engineers, 1954

Te gan jāpaskaidro, ka Sanfrancisko konferences laikā ‒ 1951. gadā ‒ ĶTR kontrolēja jau visu Ķīnas teritoriju, izņemot Taivānas salu. Uz Sanfrancisko konferences laiku ĶTR atzina PSRS, Austrumeiropas valstis, Indija, Pakistāna un pat Lielbritānija. Tomēr Japānas valdība izlēma neatzīt ĶTR un 1952. gadā atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Taivānas varas iestādēm, kā arī noslēdza miera līgumu ar Taivānā patvērušos Ķīnas Republikas valdību. Pēc šāda diplomātiska soļa diplomātiskās attiecības un miera līgums starp ĶTR un Japānu kļuva neiespējams.

Pārmaiņas pēc 1971. gada

Japānas valdība savu attieksmi mainīja tikai pēc tam, kad 1971. gadā ASV atzina ĶTR un piekrita, ka ĶTR (nevis Taivānas valdība) kļuva par ANO Drošības padomes pastāvīgo pārstāvi. Japānas valdība atzina ĶTR un tika sāktas sarunas, lai starp ĶTR un Japānu atjaunotu diplomātiskās attiecības. 1972. gadā ĶTR vienpusēji atteicās pieprasīt reparācijas no Japānas par koloniālo karu un Otrā pasaules kara laikā radītajiem zaudējumiem un diplomātiskas attiecības starp ĶTR un Japānu tika izveidotas.

Tomēr jautājums par Senkaku (Diaoyu Dao) salu piederību tā arī netika atrisināts, un līdz ar to ĶTR un Japānas miera līgums tā arī nav noslēgts pat 75 gadus pēc Otrā pasaules kara.

Šī gada 10. septembrī tika publiskota ĶTR nostāja, atzīmējot ANO dibināšanas 75. gadadienu un 75. gadadienu kopš “pasaules uzvaras antifašistiskajā karā un Ķīnas Tautas pretestības kara beigām pret Japānas agresiju”. Ķīnas valdība pauž pārliecību, ka līdz ar ANO nodibināšanu visas cilvēces miera un attīstības meklējumos sākās jauna ēra, jo ANO ir jebkad radītā “universālākā, reprezentatīvākā un autoritatīvākā starptautiskā organizācija, kura izveidoja starptautisku kārtību un sistēmu, balstoties uz ANO statūtu mērķiem un principiem”. Pēdējo 75 gadu laikā ANO ir bijusi nozīmīga loma “reģionālo konfliktu mazināšanā, jaunu pasaules karu novēršanā un vispārējā miera un stabilitātes uzturēšanā pasaulē”.

ANO nozīme cilvēcei

ĶTR valdības nostājā tiek atzīmēts, ka viens no ANO sasniegumiem ir cilvēces panāktais progress infekcijas slimību apkarošanā. Tieši ANO bija nozīmīga loma, lai cilvēce pilnībā atbrīvotos no bakām un ierobežotu citu infekcijas slimību izplatību. Šos sasniegumus nevajadzētu aizmirst laikā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ notiek “protekcionisma pieaugums un atkāpšanās no starptautisko organizāciju principiem, revidējot desmitiem gadu laikā sasniegto starptautiskajos nolīgumos”. Ķīnas valdība uzskata, ka pašreizējie notikumi “rada draudus, ka tiks sagrauta starptautiskā sadarbība, paaugstinot konfrontāciju starp atšķirīgām ideoloģijām un sociālajām sistēmām”.

Ķīnas valdība aicina izmantot ANO 75. gadadienu, lai, par spīti Covid-19 pandēmijai, spētu “veidot atvērtu, iekļaujošu, tīru un skaistu pasauli, kurā ir ilgstošs miers, vispārēja drošība un kopēja labklājība”. To var sasniegt, tikai noraidot “vienpusīgumu, hegemonismu un varas politiku”.

Netieši atgādinot ANO dibināšanas pamatprincipu, kas ierakstīts ANO statūtu 2. pantā (“balstīta uz visu tās Dalībvalstu suverēnās līdztiesības principa”), Ķīnas valdība uzsver ‒ “Visas valstis ir vienādas ‒ neatkarīgi no to lieluma, spēka vai bagātības. Mums ir jāciena citu valstu neatkarīgā sociālās sistēmas un attīstības ceļa izvēle, jāiebilst pret iejaukšanos iekšējās lietās un jāveicina jauna veida starptautiskas attiecības, kas ietver savstarpēju cieņu, taisnīgumu un abpusēju sadarbību.”

Pasaules tirdzniecības organizācija

Pretēji ši gada 16. septembrī ASV prezidenta Donalda Trampa paustajai nostājai pārveidot Pasaules tirdzniecības organizāciju ĶTR valdība uzskata, ka “ir jāuztur PTO centrēts un uz noteikumiem balstīts daudzpusējs tirdzniecības režīms, jāveicina tirdzniecības un ieguldījumu liberalizācija un sekmēšana un jāveido atvērta pasaules ekonomika. Mums visiem vajadzētu radīt labvēlīgu vidi ilgtspējīgai attīstībai un padarīt ekonomikas globalizāciju atvērtāku, iekļaujošāku, līdzsvarotāku un izdevīgāku visiem”.

Apsveicot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 75. sesiju, ĶTR valdība “kategoriski iebilst pret jebkādiem nepamatotiem draudiem vai spēka izmantošanu, vienpusējām sankcijām un ilgtermiņa ieroču jurisdikciju. Nekādas izpildes darbības nedrīkst veikt bez Drošības padomes atļaujas. ANO jāuzlabo miera uzturēšanas operāciju spējas, lai izpildītu savas pilnvaras, jāievēro trīs principi ‒ “pušu piekrišana, objektivitāte un spēka nelietošana, izņemot pašaizsardzību un mandāta aizstāvēšanu”, un jāpalīdz pēckonflikta valstīs veidot ilgstošu mieru”.

Starptautisks kibertelpas rīcības kodekss

Ņemot vērā arvien pieaugošo digitalizācijas jomu, ĶTR valdība uzskata: “Steidzamākais uzdevums ir izstrādāt starptautisku kibertelpas rīcības kodeksu, kas būtu pieņemams visiem. Ķīna iebilst pret to, ka jebkura valsts pārspīlē nacionālās drošības jēdzienu, lai ierobežotu normālu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstību un sadarbību.” Viens no ĶTR piedāvātajiem kopējiem risinājumiem ir Ķīnas ierosinātā globālā datu drošības iniciatīva, kuras priekšlikumi galvenokārt ietver kopēju pretdarbību pret kaitējumiem jebkuras valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūrai, personiskās informācijas aizsardzību; privātās informācijas nelikumīgas izmantošanas draudu novēršanu, valstu atturēšanos no nelikumīgas citu valstu jurisdikcijā esošu datu ieguves. Ķīnas valdība aicina respektēt tiesības ikvienam brīvi un bez valsts iestāžu uzspiešanas izvēlēties, kuras valsts jurisdikcijā datus uzglabāt, kā arī atteikties no prakses IT produktos iestrādāt lietotājiem nezināmu “drošības caurumu”. Ķīna aicina visas valdības un uzņēmumus atbalstīt šo iniciatīvu, kopīgi uzņemties globālo atbildību digitālajā laikmetā un īstenot abpusēji izdevīgu sadarbību un kopīgu attīstību.

Tiesības uz laimīgu dzīvi

Vienlaikus Ķīna starptautiskai apriešanai izvirza tēzi par to, ka cilvēku tiesības uz laimīgu dzīvi ir vissvarīgākā no visām cilvēktiesībām: “Neviena cilvēka tiesības nav svarīgākas par tiesībām uz laimīgu dzīvi. Ķīna kā valsts, kas respektē un aizsargā cilvēktiesības, piemēro vispārējos cilvēktiesību principus, ņemot vērā nacionālo kontekstu, veicina savstarpēji stiprinošu demokrātijas attīstību un cilvēku labklājību, un līdztekus tiecas pēc miera un attīstības. Tā ir apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, veicot lielāku attīstību. Šis ir cilvēktiesību attīstības ceļš, kas atbilst Ķīnas nacionālajai realitātei.

Tā kā Āzijas Klusā okeāna daļa veidojas kā potenciāla globālo konfliktu zona, tad ir svarīgi pašlaik, meklējot risinājumus saspīlējuma samazināšanai Āzijas un Klusā okeāna reģionā, nepieļaut tādas pašas kļūdas, kādas tika pieļautas pēc Otrā pasaules kara, un risināt domstarpības, ņemot vērā un respektējot visu pušu intereses.