Covid-19 krīzē Gaujas nacionālais parks piedzīvo rekordlielu interesi

Laikā, kad daļa uzņēmumu Covid-19 krīzē bija spiesti samazināt vai pat uz laiku pārtraukt darbošanos, atsevišķās jomās krīzes dēļ darba apjoms pat pieauga. Gaujas nacionālajā parkā apmeklējumu skaits šogad pat dubultojies.
23.10.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Kaspars Krafts/F64

Covid-19 krīze viesnīcu un tūrisma biznesu pārsteidza nesagatavotu - pavasarī slēgto robežu, ierobežojumu un piesardzības dēļ tūrisma mītnēs rezervācijas tika atceltas lavīnveidīgi. Neko tādu neviens uzņēmums, pat ilgstoši darbojoties šajā biznesā, nebija piedzīvojis. Taču vienlaikus piespiedu dīkstāve un neprognozējamās ceļošanas iespējas ārpus valsts Latvijas iedzīvotājiem ļāva ieraudzīt atpūtas iespējas tepat.

Dubultojas apmeklējumu un arī atkritumu daudzums

Gaujas nacionālais parks ‒ lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā ‒ vienmēr ir bijis interesants gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem, dabas baudītājiem un aktīvas atpūtas cienītājiem neatkarīgi no gadalaika.

Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš stāsta, ka gadā Gaujas nacionālā parka apmeklējumu skaits svārstās ap 1 miljonu. Šogad krīzes dēļ interese un vēlme apmeklēt Gaujas nacionālo parku (GNP) ir dubultojusies. Tātad šogad, iespējams, GNP apmeklējumu skaits būs rekordliels - 2 miljoni. Līdz ar “Mežtakas” izveidi tūristu un ceļotāju skaits Gaujas nacionālajā parkā, visticamāk, vēl pieaugs.

Šī tūristu un ceļotāju interese vietējam tūrisma biznesam ir izdevīga, taču šajā nozarē strādājošajiem, tāpat kā ikvienam šīs jomas uzņēmumam, ir jārēķinās ar Covid-19 krīzes mazināšanas pasākumiem - ar pulcēšanās ierobežojumiem, pastiprinātām sanitārajām normām, nodrošinājumu ar dezinfekcijas līdzekļiem utt.

Savukārt Rolands Auziņš ir noraizējies, ka līdz ar tūristu pieplūdumu teju dubultojies arī atkritumu apjoms, ko nākas iznest un izvest no parka. Ne visās nacionālā parka vietās pie atkritumu urnām iespējams piebraukt ar atkritumu mašīnu. Vietās, kur tas nav iespējams, atkritumu maisus uz saviem pleciem līdz ceļam, kur var piebraukt mašīna, iznes parka darbinieki. “Par atkritumu izvešanu gadā maksājam tūkstošus. Šogad kopēja summa noteikti būs lielāka nekā citus gadus,” lēš R. Auziņš.

Dabas aizsardzības pārvalde priecātos, ja tūristi pēc viesošanās dabā neatstātu tajā ietinamos papīrus, tukšas pudeles, vienreizējos traukus utt.

Rezervē pēdējā brīdī

“Mežtaka”, kas ir Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E11 daļa, vijas cari visai Baltijai. Tā šķērso arī Gaujas nacionālo parku. “Mežtakas” garums pa GNP ir aptuveni 100 kilometri, un taka parka teritorijā ir sadalīta piecos posmos. Garākais “Mežtakas” ziemeļu daļas posms ir 26 km - tas savieno Cēsis ar Līgatni. Aptuveni pa vidu šim takas posmam atrodas lauku viesnīca “Kārļamuiža”. Tā ir vieta, kur var atpūsties vai pārlaist nakti, ja gājiens pa taku nokausējis.

Kaspars Krafts/F64

Taču “Kārļamuižā”, protams, iegriežas ne tikai takas gājēji. Tā ir iecienīta atpūtas vieta tiem, kas apceļo Latviju ar velosipēdiem vai automašīnām, vai arī vienkārši vēlas pavadīt brīvdienas gleznainā un mierpilnā vietā. “Kārļamuižas” saimniece Baiba Stepiņa Neatkarīgajai teic, ka ceļot un nakšņot gribētāju skaits nav mitējies arī krīzē, lai gan, protams, daļa rezervāciju, sākoties ierobežojumiem un robežu slēgšanai, tika atceltas.

“Mums darba netrūka arī pašā krīzes karstākajā punktā, tas ir tad, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Iespējams, mums palīdzēja mūsu atrašanās vieta - dabā, ārpus pilsētas, jo tieši šādas vietas bija un ir šobrīd pieprasītas. Viesnīcām pilsētās varētu būt klājies grūtāk,” pieļauj B. Stepiņa. Tiesa, krīze ieviesusi savas korekcijas arī “Kārļamuižā”. Pirmkārt, mainījies klientu loks - slēgto robežu un ieviesto drošības pasākumu dēļ daudz mazāk šogad ir bijis ārvalstu viesu, taču daudz vairāk vietējo atpūtnieku, tūristu un Latvijas apceļotāju. Otrkārt, šobrīd gandrīz visas rezervācijas notiek pēdējā brīdī. Agrāk ceļotāji, jo īpaši ārzemnieki, naktsmājas rezervēja laikus, kas ļāva saimniekiem sagatavoties viesu uzņemšanai un ēdināšanai, bet tagad viss notiek pēdējā brīdī. “Parasti mēs jau martā zinājām, cik viesu vasarā jāgaida, uz cik ilgu laiku viņi plāno palikt, vai viņi vēlēsies brokastis, vakariņas utt. Šovasar rezervācijas vai izmaiņas tajās notika pēdējā brīdī, arī atteikumi ‒ diemžēl pēdējā brīdī. Tas mums, protams, sarežģīja darbu, jo neesam pilsētā, kur produktus var iegādāties ātri, ja ir tāda nepieciešamība. Mēs visu plānojam laikus un neveidojam milzīgas produktus rezerves, lai viss, ko pasniedzam saviem viesim, būtu svaigs,” sacīja Baiba.

Pēc viņas teiktā,

visgrūtākais šajā Covid-19 laikā ir tas, ka nepārtraukti mainās informācija par to, kas ir jāievēro uzņēmumiem, lai uzņemtu un apkalpotu viesus. Arī viesi bieži ir neziņā, ko drīkst un nedrīkst darīt, lai nepārkāptu pulcēšanās vai citas prasības.

“Mums ne brīdi nebija doma, ka krīzes dēļ jāpārtrauc darbs. Tas ir mūsu vienīgais ienākumu avots, un tāpēc nevaram to atļauties. Kredīts jāturpina maksāt, tāpat ir solījumi, kas ir jāpilda. Šim gadam bija paredzēti investīcijas plāni, un arī tādi, kurus nevarējām atlikt. Tāpēc mums nācās pielāgoties,” teic Baiba Stepiņa.

“Kārļamuiža” turpina darboties un gaida viesus. Ienākot tajā pēc pastaigas pa “Mežtaku”, apņem siltums un mājīgums. “Lauku ceļotāja” tūrisma un vides speciālists Juris Smaļinskis “Kārļamuižu” sauc par gājējiem draudzīgu vietu. Viņš atklāj, ka ir uzsākta kopīgās Baltijas valstu "Gājējam draudzīgs"/"Hiker-friendly" zīmes ieviešana Latvijā. To piešķirs tūristu mītnēm, veikaliņiem, ēdināšanas iestādēm, lai kājāmgājēji zinātu, ka šajā vietā viņi varēs sasildīties, izžāvēt drēbes vai apavus, dabūt dzeramo ūdeni, saņemt: informāciju par maršrutu utt. “Kārļamuiža” tādu noteikti saņemtu.

Ārzemnieku vietā vietējie

Viens no “Mežtakas” pieturas punktiem ir Līgatne. No šīs vietas var doties vai nu uz Siguldas pusi, ar kājām mērojot aptuveni 24 kilometrus, tajā skaitā daļu pa Līgatnes dabas takām, vai arī uz Cēsu pusi ‒ pa pieminēto Cēsu‒Līgatnes 26 km garo takas posmu. Tāpat pa šīm takām var doties pretējā virzienā, gājienu noslēdzot Līgatnē. Taču neatkarīgi no tā, vai šī pilsēta ir sākuma, beigu vai tikai pieturas punkts, ir vērts apskatīt Līgatnes skaistākās un interesantākas vietas.

Kaspars Krafts/F64

Līgatnes vīna darītavas saimnieks Ainars Vanags viesmīlīgi sagaida viesus un vedina dziļāk alā. Jā, tieši alā, jo vienā no Līgatnes smilšakmens alām ir iekārtota Līgatnes vīna darītavas degustāciju zāle. Līgatnes vīna darītavā top vīni no augļiem, ogām un pat ziediem, kas ievākti Gaujas nacionālā parka apkārtnē, kā arī uzlējumi, liķieri un arī ņiprāki dzērieni.

Covid-19 krīzi uzņēmums tūristu uzņemšanā īsti nav izjutis, jo ārzemnieku trūkumu kompensēja lielāka vietējo interese, kā arī ceļotāji no kaimiņvalstīm, piemēram, no Lietuvas.

“Eksports gan pilnībā apstājās. Āzijas valstīs ļoti augstu kotējas ābolu vīni, un Latvijā gatavotie šo valstu iedzīvotājiem ļoti garšo. Covid-19 krīzes dēļ, kā zināms, daļa viesnīcu un restorānu aizvērās, kas skāra arī dzērienu ražotājus. Mēs strādājam, kā varam, un priecējam vietējos iedzīvotājus un ceļotājus,” ar optimismu teic Ainars Vanags.

Viņš lepojas, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons, kad viņš bija ieradies vizītē Latvijā septembra beigās, cienāts ar Latvijā tapušiem vīniem, starp kuriem bijis arī Līgatnes ābolu ledus vīns. Pēc Ainara teiktā, Francijas prezidentam tas garšojis. Kā tad top vīns, ko tik augstu novērtē Francijas prezidents?

“Āboli ievākti Gaujas nacionālā parka teritorijā vēlā rudenī. Pa ziemu tie tiek atstāti ārā salā, lai ābolos vairotos dabiskais cukurs. Kad sagaidīts sals, no āboliem tiek spiesta sula un tiek raudzēts vīns aptuveni 12 mēnešus. Vīna gatavošanas procesā netiek pievienots cukurs; tiek izmantots tikai dabiskais cukurs, kas ir ābolos. Netiek pievienots arī ūdens. Vienā pudelē ābolu ledus vīna ir apmēram maiss ar āboliem,” stāsta Ainars Vanags.