Kārlis Kazāks. Ar citādo starp latvisko

«Kad runājam par kultūru, mēs gribam viens otru sadzirdēt, un tad arī sarunas rit ļoti viegli. Sarežģītība ir mūsu pašu priekšstatos, ko uzsūcam no sabiedrības, ja nepiedalāmies viedokļu veidošanā,» uzskata mūziķis, komponists un dziesminieks Kārlis Kazāks.
15.11.2020. Santa Raita
 
GANDARĪJUMU GŪST MŪZIKĀ. «Tas, ka koncerti ir atcelti, nenozīmē, ka varu nedziedāt. Instrumentu jau nevar tā nolikt malā, jo mūzika ir tā, kur gūstu īstu gandarījumu,» saka komponists un dziesminieks Kārlis Kazāks ©Publicitātes foto

Ceturtdien, 19. novembrī, pulksten 19.30 LTV1 un «replay.lv» pie skatītājiem atgriežas raidījuma «Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku» jaunā sezona, kas sešos raidījumos iepazīstinās ar citādo starp latvisko.

Ar mūziku, sarunām un cilvēcību piepildītie stāsti iepazīstinās ar Latvijā dzīvojošiem ukraiņiem, romiem, gruzīniem, ebrejiem, poļiem un vienu no Latvijas pamattautām - līviem.

Raidījumus veido «Epata Studio» un tā radošais direktors Dāvis Doršs. Režisores: Ieva Stade un Andra Doršs.

Pārvarēt paša stereotipus

«Iepriekšējo sezonu raidījumos par mūsu valodas izloksnēm es centos aptvert, izprast un ieaust mūzikā mūsu pašu jeb latviskā pārsteidzošo dažādību. Šogad kopā ar raidījuma komandu mums izdevās piedzīvot kādu sen lolotu sapni - pietuvoties Latvijas sabiedrības bagātīgajai dažādībai. Iepazītie cilvēki un stāsti man ļauj vieglāk pārvarēt paša stereotipus par dažādību kā draudu latviskajam,» saka raidījuma vadītājs un mūziķis Kārlis Kazāks.

PIE GRUZĪNIEM. «Kad runājam par kultūru, mēs gribam viens otru sadzirdēt, un tad arī sarunas rit ļoti viegli.»

Viņš atgādina, ka ir tās paaudzes pārstāvis, kurš 80./90. gados uzauga Jelgavā, kad sabiedrība bija tik sadalīta, ka atsevišķās situācijās tautība varēja būt arī lamuvārds. «Tas, protams, izaudzināja nacionālistu paaudzi - bez īpašas izpratnes un pamatojuma par daudzām lietām,» viņš uzskata, atzīstot, ka, veidojot šos raidījumus, lielākais pārsteigums bija paša stereotipi un - cik dziļi tie ir viņā iesakņojušies, vērtējot atšķirīgu tautību cilvēkus. «Protams, mēs nevaram nolikt malā savus priekšstatus, bet mēs varam tos patracināt. Tieši tā es to arī darīju - katrā raidījumā tracināju savus priekšstatus, un man patika šis process,» atzīst Kārlis Kazāks, paužot cerību, ka tas patiks arī raidījuma skatītājiem. «Es negribu uzspiest, kā būtu jādomā par vienas vai otras tautības cilvēkiem, vien aicinu aizdomāties, ka, iespējams, katram virsslānītim apakšā ir kaut kas daudz dziļāks.»

PIE LĪVIEM. «Šis raidījums ir kā ceļojums - tepat starp mums. Tas arī ir pareizākais kods, kā šo raidījumu skatīties.»

Mūziķis atzīst: gan raidījumu filmēšanas laikā, gan sadarbojoties ar cilvēkiem dziesmu radīšanas procesā, viņš vēl vairāk sevī nostiprināja pārliecību, ka mūsu dažādība ir vērtība. Un mūziķis uzskata, ka, turot godā gan mums kopīgo, gan katram savu valodu, kultūru, reliģiju un tradīcijas, mēs kļūstam interesanti cits citam.

Kādi esam, un kā sadzīvojam

Arī jaunajā sezonā katras sērijas veidošanas laikā atklāto un piedzīvoto Kārlis Kazāks ir pārvērtis dziesmās. Šoreiz - ciešā sadarbībā ar iepazīto tautību cilvēkiem. Un tas nozīmē, ka viņa dziesmas ir bagātinātas gan ar vārdiem dažādās valodās, gan īpašu muzikālu skanējumu.

Dziesmu skanējuma veidošanā un ierakstu procesā būtisku lomu uzņēmās arī komponists, čellists un multiinstrumentālists Kārlis Auzāns. Viņš atzīst, ka pasaules mūzika vienmēr ir bijusi iedvesmas avots viņa kompozīcijām, tāpēc dalība šai projektā viņam bija ļoti interesanta. «Tas bija gan izaicinājums, gan azarts - radīt jaunu un nedzirdētu skanējumu, savijot latviešu dziesminieku ar dažādu citu tautu etnisko mūziku.»

«Tas bija piedzīvojums un reizē radoši brīva sadarbība, kā rezultātā tapa emocionāls skatījums par mūsu satikšanos un sarunu par to, kādi esam un kā sadzīvojam. Mēs bieži uz daudz ko skatāmies ar aizdomām, bet es ļoti ceru, ka šo raidījumu cilvēki skatīsies ar prieku, nemeklējot neko politisku. Jo šie stāsti ir par cilvēkiem. Par tiem ukraiņiem, gruzīniem, romiem, ebrejiem un poļiem, kuri ir šeit, Latvijā. Un tas būtiski ietekmē šo sarunu. Viņiem ir atmiņas un sapņi par savu zemi, un kaut kādā mērā tie caurvij šo raidījumu. Tas ir kā ceļojums - tepat starp mums. Un tas arī ir pareizākais kods, kā šo raidījumu skatīties,» piebilst raidījuma vadītājs.

Būs jāatbild katram pašam

Raidījumu cikla 1. sērija pie skatītājiem nokļūs 19. novembrī. Tā vedīs muzikālos, sirsnīgos un gluži neticamos stāstos pie ukraiņiem Latvijā. Plašā ukraiņu kopiena pārsteidz ar daudzskaitlību, organizētību, tradīciju kopšanu un tikšanās vietu Kolotilovku tepat Rīgas pievārtē.

«Man pašam raidījuma tapšanas laikā uzzinātais un ieraudzītais sagādāja gan pārsteigumus, gan neskaitāmus jautājumus. Daļu no šiem jautājumiem esam uzdevuši arī raidījumu tapšanas laikā satiktajiem cilvēkiem, bet uz daļu no jautājumiem mums būs jāatbild katram pašam. Es tiešām ceru, ka Latvijas Televīzijas skatītājs jaunos raidījumus skatīsies ar prieku, ieraugot mūsu Latviju vēl skaistāku un bagātīgāku,» piebilst raidījuma vadītājs.

*Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Latvijai - 100» atbalstu.

Pakopt arī kaimiņa sētu

Kārlis Kazāks stāsta, ka šī nedēļa viņam iesākās, atbildot uz telefona zvaniem, sakot, ka, jā, viņš saprot - koncerts ir atcelts… Kopskaitā tie viņam šomēnes bija plānoti vairāk nekā desmit.

PIE ROMIEM. «Mēs nevaram nolikt malā savus priekšstatus par konkrētām tautībām, bet mēs varam tos patracināt. Tieši tā es arī darīju - katrā raidījumā tracināju savus priekšstatus, un man patika šis process.»

«Tagad diezgan daudz laika veltu lietām, kas saistītas ar autoratlīdzībām un nodokļu izmaiņām. Ņemot vērā manas pilnvaras runāt autoru vārdā, šajā procesā, kas notiek politiskā līmenī, esmu iesaistījies diezgan nopietni. Domājam, runājam ar ierēdņiem un politiķiem, meklējam risinājumus, un izskatās, ka šo to plānotajos likumos mums ir izdevies pamainīt - par labu cilvēkiem, kuri strādā,» stāsta Kārlis Kazāks, kurš šogad 15. oktobrī ievēlēts par biedrības «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) padomes prezidentu. «Šis pienākums, patiesībā, aizņem ļoti daudz laika, jo izmaiņu ir daudz, tās ir straujas, un ir vajadzīgs laiks, lai tās izprastu, izvērtētu un savā starpā arī izspriestu. Tas ir normāls sabiedrisks process, kurā vienmēr esmu centies iesaistīties, jo - ja es kaut ko daru, es apzinos, ka tas nebeidzas ar mani. Man ir svarīgi pārstāvēt ne tikai savu viedokli, bet pakopt arī kaimiņa sētu un, ja vajag - arī valsti.»

Nevis kliegt, bet piedalīties

PIE EBREJIEM. «Daļu no mani interesējošiem jautājumiem esmu uzdevis raidījumu tapšanas laikā satiktajiem cilvēkiem, bet uz daļu no jautājumiem mums būs jāatbild katram pašam.»

Kārlis Kazāks aicina sabiedrību nepakļauties populistiskajiem saucieniem, ka viss ir slikti, jo - mēs taču katrs pats zinām, cik esam darījuši savā, savas ģimenes, savas pilsētas un savas valsts labā. «Es gribētu ticēt, ka mēs kā sabiedrība varam nevis kliegt, ka sistēma ir slikta, bet atrast sevī spēku tajā piedalīties - atrast veidu, kā iesaistīties sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Jo kliedzot un kritizējot, mēs visu tikai iznīcināsim, vēl vairāk sagrausim un neko neuzbūvēsim. Es gribētu, ka mēs nevis meklētu veidus, kā citus apriet un noliegt, bet atrastu veidus, kā darīt labāk. Ja mēs visi savu intelektuālo resursu izmantotu virzībā uz kaut ko, nevis cīņā pret kaut ko, mēģinot izsist otram pamatu zem kājām, domāju, mēs ļoti daudz varētu sasniegt un arī sabiedrība no tā tikai iegūtu,» uzskata AKKA/LAA padomes prezidents. Viņš aicina: «Sākam katrs ar to darbu, ko darām - izdarām tik labi, cik varam. Un tad skatāmies - ja paliek spēks, padarām vēl vairāk. Un mēģinām visi «sadoties rokās», arī pretējie viedokļi, lai visi kopā ietu uz vienotu mērķi.»

PIE POĻIEM. «Turot godā gan mums kopīgo, gan katram savu valodu, kultūru, reliģiju un tradīcijas, mēs kļūstam interesanti viens otram.»