Patriotismu no šķīvja noslauka cena

Rīta agrumā izcepta maize, tikko noplūkts ābols, dobē salasītas zemenes, Latvijā izaudzēti kartupeļi un vietējo gotiņu piens – tie ir produkti, ar ko labprāt mielotos daudzi Latvijas iedzīvotāji. Un 64% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir svarīgi, lai iegādātā pārtika būtu ražota Latvijā. Taču tikai 26% cenšas pēc iespējas biežāk iegādāties pašmāju ražojumus. Galvenais, kas tos attur, ir salīdzinoši augstās vietējo pārtikas produktu cenas.
15.11.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Reinis Hofmanis/F64

No Latvijā iecienītāko pārtikas produktu zīmoliem jānosauc “Ekselence”, “Pols”, “Kārums”, “Laima”, “Karlsons”, “Rūjiena”, “Tio”, “Iļģuciema” (kvass, veselības, iesala dzēriens), “Ādažu čipsi”, “Liepkalni” - zīmoli, kuru produkti ir cieņā pie daudziem Latvijas iedzīvotājiem. “Kārums” ir cieņā arī Lietuvā un jo īpaši Igaunijā ‒ par to liecina 16. vieta “Baltijas zīmolu topā 2020” visu nozaru zīmolu vērtējumā.

Patriotiskākās - vidzemnieces un zemgalietes

Gardie našķi ir viena lieta, bet kam priekšroku ‒ vietējam ražojumam vai importam ‒ dod pircējs, kad ir jāizvēlas, kuru ražotāja piena paku, desas luņķi vai marinējumu burciņu iegādāties?

Sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir lielākas vietējās pārtikas patriotes. Aptuveni 68% no aptaujātajām dāmām tieši šis faktors ir svarīgs, izvēloties, ko likt iepirkuma grozā (šobrīd iepirkuma ratiņos, jo Covid-19 dēļ daudzos veikalos iepirkumu grozi nav pieejami). Vīrieši, iegādājoties pārtiku, daudz mazāk prāto, kur tā audzēta vai ražota. Pārtikas patriotisms palielinās arī līdz ar gadiem, proti, jo pircējs vairāk nobriedis, jo biežāk priekšroku dod vietējai pārtikai. Rīdzinieki šajā ziņā ir mazāk izvēlīgi nekā ārpus galvaspilsētas dzīvojošie, kas vairāk ciena vietējo pārtiku. Izpētot jaunāko nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” datus, var secināt, ka vislielākās pārtikas patriotes ir dāmas gados, kas dzīvo Zemgalē un Vidzemē.

Par galveno iemeslu Latvijā ražotās pārtikas iegādei vairākums nosauca atbalsta sniegšanu vietējiem ražotājiem. Tieši šis apsvērums bija galvenais 64,9% respondentu. Vēlme atbalstīt vietējos ražotājus ir izteikta visās vecuma grupās, bet reģionu griezumā vispatriotiskāk noskaņotie dzīvo Zemgalē un Vidzemē. Aptuveni 46% vietējos produktus izvēlas, jo uzskata, ka tie ir svaigāki, 42,1% uzticas vietējo produktu kvalitātei un ražotāju reputācijai. Teju trešdaļa uzskata, ka vietējie produkti garšo labāk.

Rīgā vidēji biežāk nekā citur Latvijā tiek pirkti vietējā ražojuma maizes izstrādājumi, piena produkti, sausās bakalejas produkti (piemēram, milti, rīsi, griķi, zirņi, pārslu putras) un saldās bakalejas produkti, piemēram, konfektes. Zemgalē lielākā cieņā ir vietējie gaļas izstrādājumi, kā arī majonēze, tomātu pasta. Vidzemē no vietējo produktu klāsta ir iecienīti bezalkoholiskie dzērieni, piena produkti un dārzeņi, savukārt Kurzemē - dārzeņi un tādi bakalejas produkti kā majonēze un dažādas mērces (salātu, ķiploku, tomātu u.c .).

Cenas faktors krīzē saasinās

Savukārt aptuveni trešdaļai iedzīvotāju (28,4%), izvēloties produktus, nav svarīgi, lai tie būtu ražoti Latvijā. No tiem vairāk nekā puse jeb 51,5% dod priekšroku importētiem produktiem, jo uzskata, ka tie ir lētāki par vietējiem.

Taču arī tie, kas iegādājas vietējo pārtiku, nav pilnībā apmierināti ar vietējo produktu cenām, un 72% uzskata tieši cenu samazināšanu par efektīvāko motivāciju Latvijā ražotās produkcijas iegādes veicināšanai, kas īpaši svarīgi būtu tagad, krīzes laikā. Turklāt 14,4% respondentu dod priekšroku importētiem produktiem, jo uzskata, ka tie ir lētāki. Savu apmierinātību ar vietējo produktu cenu veikalos respondenti novērtēja vidēji ar 3,3 punktiem (5 punktu skalā), kas ir zemākais novērtējums citu parametru vidū, secināts pētījumā “Maxima mazumtirdzniecības kompass”.

Taujāti par to, kādi atbalsta pasākumi būtu nepieciešami, lai motivētu iedzīvotājus vēl vairāk dot priekšroku Latvijā ražotai pārtikai, vairākums (72%) atbildēja, ka ir jāsamazina gala cenas patērētājiem. Aptuveni puse (46,2%) uzskata, ka jāveicina Latvijas ražojumu pieejamība veikalos. Savukārt 39,7% uzskata, ka vietējie produkti vairāk jāizceļ, lai plauktos tie ir atpazīstami un labāk redzami. Aptuveni vienāds cilvēku daudzums - nepilna ceturtdaļa aptaujāto - uzsvēra, ka vietējās produkcijas iegādi veicinās pieejamā klāsta paplašināšana un sortimenta dažādošana, kā arī iedzīvotāju izglītošana par Latvijas ražotāju atbalsta priekšrocībām. Tieši jaunākā paaudze aktīvi iestājas par to, ka iedzīvotāji ir jāizglīto par Latvijas ražotāju atbalsta priekšrocībām - šādu viedokli pauduši 44% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

“Novembris ir Latvijas valsts svētku mēnesis - laiks, kad varam no sirds pateikties par dzimto zemi un visu, ko tā mums sniedz. Kvalitatīvi un augstvērtīgi Latvijā audzēti un ražoti produkti ir tie, ar kuriem lepojamies, dāvinām ārzemju draugiem un liekam svētku galdā. Vēsturiski šie produkti kļuvuši par īstu vērtību, tāpēc, izvēloties tos, mēs rūpējamies arī par latviskās garšas un tradīciju saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Turklāt, jo vairāk iedzīvotāju savos iepirkumu grozos liks Latvijas produktus, jo lielāka ir mūsu pārliecība par to, ka aiz krīzes mākoņiem drīz vien parādīsies pirmie stabilitātes un izaugsmes stari,” uzsvēra „Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Jeļena Popjonoka.

Lielais trijnieks

Pēc neto apgrozījuma lielākā pārtikas ražošanas nozare Latvijā ir piena pārstrāde, kas veido trešo daļu no Latvijas pārtikas ražošanas. Gaļas pārstrāde un maizes ražošana - katra veido aptuveni piektdaļu. Neskatoties uz to, ka piena pārstrāde ir būtiskākā pārtikas nozares apakškategorija, par lielāko pārtikas un dzērienu ražotāju pēc apgrozījuma 2018. gadā kļuva AS „Dobeles dzirnavnieks” ar apgrozījumu 117,4 miljoni eiro. AS „Rīgas piena kombināts” 2018. gadā apgrozīja 84,7 miljonus eiro. Lielāko pārtikas un dzērienu uzņēmumu trijnieku noslēdza AS „Latvijas balzams” ar 75,1 miljonu eiro lielu apgrozījumu. 2019. gadā visi trīs pārtikas ražotāji saglabāja savas līdera pozīcijas, turklāt AS „Latvijas balzams” 2019. gadā kļuva arī par vienu no lielākajiem pārtikas ražotājiem pēc nodarbināto skaita - šajā uzņēmumā strādāja 636 darbinieki.

Lielākā daļa no Latvijas pārtikas uzņēmumos saražotā nonāk Latvijas veikalu plauktos (daļa tiek eksportēta). Apmēram katrs trešais pārtikas produkts „Maxima” veikalos ir ražots Latvijā, un vietējie produkti veido aptuveni pusi no veikalos pārdoto pārtikas preču daudzuma. Saldēto produktu kategorijā vietējās produkcijas īpatsvars ir lielāks nekā 50%. Tā, piemēram, Latvijas saldējums veido 74% no visa pārdotā saldējuma apjoma, bet Latvijā ražoti pelmeņi - 66%. Savukārt svaigo produktu kategorijā pārdoto vietējo ražojumu īpatsvars Latvijai raksturīgajās preču grupās ir ap 70% - vietējās olas, krējums un kulinārijas produkti veido gandrīz visu pārdoto daudzumu, bet maizes un svaigās gaļas (izņemot putnu gaļu) kategorijās vietējās produkcijas īpatsvars pārdotajā apjomā ir vairāk nekā 80%.