18. novembri Latgalē tur lielākā godā nekā citur

Latvijā piecās administratīvajās teritorijās – Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē, Laucesas pagasta Mirnijā un Naujenes pagasta Vecstropos – atrodas 18. novembra ielas. Krāslavā ir 18. novembra laukums. Visas šīs vietas ir Latgalē.
17.11.2020. Ilze Šteinfelde
 
GARĀKĀ IELA DAUGAVPILĪ. 18. novembra iela Daugavpilī ir pati garākā pilsētas iela. Tā sākas gandrīz no Daugavas krasta un iestiepjas Vecstropu ielā ©Āris Upenieks

Daugavpilī, Ludzā un Mirnijā ielas 18. novembra vārdā nosauktas, mainot ielu nosaukumus vēstures griežos.

Lai Daugavpilī izstaigātu 18. novembra ielu no viena gala līdz otram, ar stundu vien nepietiktu, jo tā stiepjas aptuveni 8,5 kilometru garumā. Pēc Valsts zemes dienesta ziņām, par 18. novembra ielu Daugavpilī to sauca jau pirms 1944. gada, kad to pārdēvēja par Sarkanarmijas ielu. Vēsturisko nosaukumu - 18. novembra iela - tā atguva 1991. gada 14. novembrī. Taču senākā pagātnē to dēvēja vienkārši par Šosejas ielu. Pirms vairāk nekā 100 gadiem pa to skraidīja mazais Markus Rotkovičs, vēlāk izcilais 20. gadsimta otrās puses mākslinieks Marks Rotko. Rotkoviču ģimene šajā ielā apmetās 1892. gadā, bet 1903. gadā piedzima Markus. Rotkoviču ģimene toreizējā Šosejas ielā, bet tagadējā 18. novembra ielā dzīvoja līdz 1913. gadam.

Savukārt 18. novembra iela Ludzā ir tikai aptuveni puskilometru gara, taču ne mazāk svarīga pilsētai. Arī tai ir sava vēsture. Sākotnēji to sauca Solnečnaja, bet 1960. gadā pārdēvēja par Zaiceva ielu. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1992. gadā tai deva 18. novembra ielas nosaukumu.

Daugavpils novada Laucesas pagasta Mirnija ciemā 1993. gada oktobrī par 18. novembra ielu tika pārdēvēta Oktobra iela. Savukārt 18. novembra laukums ir tikai Krāslavā. Līdz 1990. gada novembrim tā nosaukums bijis Smorugova iela.

Latvijā ir 52 Brīvības ielas, 4 Brīvības bulvāri, divi Brīvības laukumi (Rīgā un Tukumā), viena Brīvības gatve (Rīgā) un viens Brīvības prospekts (Jūrmalā).