Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 30. janvāra līdz 5. februārim

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Kalniņš un Liepiņa, Sīlis un Kalita, «Karmena» un «Apburtā princese»

2.lapa

«Liepāja - Latvijas galvaspilsēta»

Publicitātes foto

Sestdien, 30. janvārī, pulksten 12.45 LTV1 būs skatāma Liepājas teātra izrāde «Liepāja - Latvijas galvaspilsēta». Dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces teatrālo eseju režisējis Viesturs Sīlis.

Izrādes dramaturģisko materiālu veido vairāki īsi stāsti, kas rasti 1919. gada periodikā par laiku un notikumiem, kas norisinājušies Liepājā, kamēr šeit atradās Latvijas pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Laiks, kuru piedzīvojuši Liepājas iedzīvotāji, bijis samērā baiss un nedrošs, taču tajā pašā laikā viņiem bija jāturpina sava ikdienas dzīve, neatkarīgi no sociālpolitiskajiem apstākļiem.

Izrāde atklās, kā jaunas valsts rašanos izjuta cilvēki, kuri tieši nebija saistīti ar politisko lēmumu pieņemšanu - gan Latvijas kultūras vēsturē labi zināmas personības, gan vienkāršie pilsētas iedzīvotāji.

Izrāde bija nominēta 2018./2019. sezonas «Spēlmaņu nakts» balvai 7 nominācijās: «Gada lielās formas izrāde», «Gada režisors» (Valters Sīlis), «Gada scenogrāfs» (Uģis Bērziņš), «Gada aktieris 2. plāna lomā» (Mārtiņš Kalita), «Gada kustību mākslinieks» (Kristīne Brīniņa), «Gada muzikālās partitūras autors» (Reinis Sējāns), bet Rasa Bugavičute-Pēce tika izvirzīta balvai kategorijā «Gada sasniegums oriģināldramaturģijā».

Lomās: Edgars Ozoliņš, Sandis Pēcis, Rolands Beķeris, Agnese Jēkabsone, Anete Berķe vai Karīna Tatarinova, Mārtiņš Kalita, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks, Ilze Trukšāne vai Signe Dancīte, Laura Jeruma vai Sigita Pļaviņa. Pianists - Normunds Kalniņš.

Scenogrāfs - Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece - Ieva Kauliņa, komponists - Reinis Sējāns, horeogrāfe - Kristīne Brīniņa, gaismu mākslinieks - Mārtiņš Feldmanis.

Izrādē izmantotas fotogrāfijas no Liepājas muzeja krājuma.

Izrādē izmantota Reiņa Sējāna mūzika ar Edvarta Virzas, Kārļa Skalbes un Rasas Bugavičutes-Pēces vārdiem, kā arī mūzika no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas audio arhīva ar Kārļa Brīvnieka, Maksa Ērmaņa un Rutku tēva tekstiem.

Pirmizrāde 2018. gada 8. septembrī.

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā