Edgars Pujāts: Ir jānotur līdzsvars
Ar šarmu un harismu
«Biju plānojis savu jubileju svinēt uz Liepājas teātra skatuves kopā ar kolēģiem, kā vienmēr - priecīgi un vērienīgi. Biju jau salicis arī koncerta programmu - pirmajā daļā mans solo, apsveicot un apmīļojot katru draugu, un otrajā daļā mani dziedošie kolēģi un draugi. Mani draugi Aigars Rozenbergs un Zanda Štrausa apsolīja vadīt koncerta otro daļu. Viss bija skaisti izdomāts, bet diemžēl šobrīd tas nav iespējams,» saka Edgars Pujāts. Bet viņš tāpēc nav saskumis, jo, tiklīdz teātrim tiks ļauts vērt durvis skatītājiem, viss notiks. Turklāt ne tikai jubilejas koncerts, bet arī viņa monoizrāde - austriešu dramaturga Pētera Turrīni (Peter Turrini, 1944) luga «Tas arī viss» («Finally, the end!», 2004), ko iestudējis Mārtiņš Kalita. Pirmizrāde savējiem bija jau pirms pusotra mēneša.
«Tas ir monologs par piecdesmit gadu krīzi. Saprotiet, cik jūtīgs moments?» aktieris pasmaida un saka, ka lugas intriga tiek pieteikta jau ar tās nosaukumu. Galvenajam varonim ir bijis viss - panākumi, slava, gods, izvēles brīvība un mīlas afēras. Tad kāpēc viņš iekšēji jūtas tik iztukšots? Kāpēc tik vientuļš?...
«Monoizrādes formāts nepavisam nav viegls. Teikšu, kā ir: tas ir ļoti grūti. Neviens nevar palīdzēt, viss atkarīgs tikai no paša - izkulsies no tā krējumpoda vai neizkulsies… Turklāt lugas tēma ir diezgan drūma, pat depresīva. Godīgi sakot, mēģinājumu procesā vienubrīd pat biju nolaidis ļipu, jo kaut kā viss saslēdzās - pandēmija, gada tumšais laiks, šī pārāk jūtīgā tēma… Man vajadzēja paņemt pauzīti un sevi sakārtot. Nedaudz apdomājos, tad ķērāmies klāt vēlreiz un arī izdarījām visu līdz galam,» gandarīts ir talantīgais skatuves mākslinieks. Viņš uzsver, ka patiesībā lugas dramaturģiskais materiāls ir ļoti labs.
Tā bijusi Liepājas teātra direktora Herberta Laukšteina izvēle - piedāvāt šo materiālu aktierim, kurš šo depresīvo stāstu varētu iznest ar savu dabisko šarmu un skatuvisko harismu, aicinot skatītājus caur smiekliem ielūkoties sevī, lai godīgi pajautātu - vai es dzīvoju tādu dzīvi, kā vēlos?
Jaunā līgava
Šobrīd Edgars Pujāts strādā pie režisora Dž. Dž. Džilindžera, kurš Liepājas teātrī iestudē itāļu rakstnieka Alesandro Bariko «Jauno līgavu».
Alesandro Bariko (Alessandro Baricco) ir itāļu rakstnieks, kura darbi tulkoti un izdoti visā pasaulē. Romāns «Jaunā līgava» («La Sposa giovane») sarakstīts 2016. gadā un Latvijā izdots 2019. gadā, tādēļ šobrīd ir viens no apspriestākajiem rakstnieka darbiem. Romāna dramatizējumu veidojis pats režisors.
Stāsta centrālais notikums ir Līgavas ierašanās, kas pildītu sen doto solījumu - apprecētu Dēlu. Līgavu pildīt doto solījumu apgrūtina fakts, ka Dēls nav uz vietas. Arī ģimene, kuras muižā Jaunā Līgava ieradusies, mērojot tālu ceļu no Argentīnas, nav informēta par to, kad Dēls atgriezīsies. Un atliek tikai gaidīt, laiku pavadot šajā savdabīgajā namā, kurā valda savi noteikumi.
«Es, kā saprotiet, esmu tēvs. Ko tad piecdesmit gados citu varētu spēlēt?» aktieris pasmaida un uzsver, ka nebūt nesūdzas spēlēt tēva lomas. Viņš pats ir četru dēlu tētis, un šī dzīves «loma» aktierim ir labi zināma.
«Ļoti interesants materiāls. Tāda attiecību mistika, kas man emocionāli atgādina noskaņu «Adamsu ģimenītē». Vēl jau tikai apgūstam tekstus, un man būs ļoti interesanti, kādu formu Džilis ieturēs un kā tas viss galarezultātā veidosies.»
«Jaunās līgavas» pirmizrāde plānota 6. martā. Diemžēl atkal bez skatītājiem, tikai savējiem. Lomās: Madara Krživeca, Inese Kučinska, Edgars Pujāts, Signe Dancīte, Kaspars Gods, Egons Dombrovskis, Leons Leščinskis, Karīna Tatarinova, un Edgars Ozoliņš.
Bezcerības sajūtas nav
«Es nevaru sūdzēties par laiku, kas jāpavada mājās, jo, pateicoties maniem jaunākajiem dēliem, man tas ir interesants un piepildīts. Bezcerības sajūtas nav. Puikas rada dzīvīgumu, un katra diena ir savādāka. Turklāt man ir paveicies, ka dzīvoju savā lauku īpašumā, astoņus kilometrus no Liepājas, un tie kuri dzīvo laukos, zina, ka tāda galīga dīkstāve laukos nemaz nav iespējama - katru dienu jānodarbina smadzenes, lai kaut ko savestu kārtībā,» stāsta Edgars Pujāts. Viņš nespēj iedomāties, kā dzīvo cilvēki pilsētā četrās sienās. «Nu labi, daudz lasa grāmatas, skatās filmas, bet tik un tā… Protams, arī man uznāk brīži, kad ir sajūta, ka dzīve iedod ar āmuru pa pirkstiem, bet tad es reāli paskatos uz esošo situāciju un saprotu, ka ir jāmēģina noturēties līdzsvarā. Un man to palīdz bērni. «Vienudien gāju ar Roju ziemas pastaigā un teicu viņam, ka, lai nenokristu, ir jāmācās turēt līdzsvars. Un viņš, rādot uz galvu, man atbildēja: «Jā, tēti, ir jāpieslēdz dators.» Viņš tik gudri spriež un visu formulē… Nu, viss tēvā,» aktieris sirsnīgi nosmej, atzīstoties, ka Roja tēvs jau gan ir bišķiņ pa gaisu». Bet noturēt līdzsvaru un neiekrist izmisumā - tas, viņaprāt, mums visiem šodien ir nepieciešams.
Tētis ies peldēties
Vēl tikai finansiālais stāvoklis varēja būt veiksmīgāks, jo tas gan esot jūtams, ka «desai uz maizītes», ko agrāk varēja nopelnīt ar koncertiem un pasākumu vadīšanu, vairs nesanāk. «Tā vairs nav, un tas ir ļoti jūtams. Bet jāsaka, ka mana ģimene nav izvēlīga, melnos ikrus arī pirms pandēmijas neēdām. Mēs dzīvojam pa vienkāršo un - visi ir paēduši.»
Bet veselību un pozitīvu noskaņojumu aktieris smeļ burtiski - ūdenī. Nu jau būs pusotrs gads, kopš viņš kļuvis par ziemas peldētāju. «Es esmu liels pirtī gājējs, un man ļoti patīk pirts rituāls ar kontrastdušu un aukstu ūdeni. Sāku ar baļļām un ūdens laistīšanos vasarā un ziemā, līdz vienudien aizgāju kopā ar Liepājas «roņiem» noprovēt ziemas peldi. Un es sapratu: es esmu atradis to, kas ir mans! Skatos, ka šogad ziemas peldēšana kļuvusi ļoti populāra - tur, kur es eju, ir ļoti daudz cilvēku. Un tā tiešām ir ļoti forša lieta!» aktieris sajūsmināti stāsta. No rūdītākiem «roņiem» viņš dzirdējis, ka viņi gadiem nesūdzas ne par klepu, ne iesnām. «Un es arī jau jūtu, ka man ir daudz mazāk problēmu ar tādām lietām. Ziemas peldēšana iedod tādu spērienu imunitātei... Ja, taisoties doties uz Beberliņiem, kur puikas brauc pa saviem kalniņiem, es ielieku mašīnas bagāžniekā lielo somu, puikas jau zina: ā, tētis ies peldēties…»
Izturību, iecietību, sapratni
«Laiks skrien, to gan jūt,» mirkli pirms savas 50. dzimšanas dienas secina Edgars Pujāts, piebilstot, ka viņa «laika pulksteņi» ir puikas, kuri aug. «Ja kādreiz laiks vilkās, vēlāk mierīgi gāja savu gaitu, tad tagad tas jau skrien riksītī. Un jāatzīst: es esmu palicis arī slinkāks - diezgan daudz laika, ko varētu izmantot lietderīgi, es pavadu sociālajā tīmeklī. Par to man mazliet žēl, tur pavadāmo laiku vajadzētu samazināt, tas ir jāpiekontrolē,» viņš uzskata.
Bet uz jautājumu, ko viņam dzimšanas dienā novēlēt, jubilārs atteic, ka vienudien, braucot uz Rīgu, klausījies Latvijas Radio 1, kur psihologi runāja, ko šis laiks dara ar cilvēkiem - ka ģimenēs ir saspringtas attiecības, ka bērniem un jauniešiem ir depresija… Tāpēc gan sev, gan mums visiem viņš novēl izturību, iecietību un sapratni vienam pret otru. «Es par sevi nevaru sūdzēties, jo - kam tikai neesmu gājis cauri... Tāpēc man var novēlēt saglabāt veselību, skaidru prātu un mazliet vairāk finansiālas veiksmes. Viss pārējais jau ir.»
EDGARS PUJĀTS
- Liepājas teātra aktieris (no 1993. gada)
- Dzimis 1971. gada 11. februārī Cēsīs
- Izglītība: Valmieras Viestura vidusskola (1989), Liepājas teātra IV studija (1993)
- TV un kino lomas: Rūdis TV seriālā «Palīgā» (2003, rež. V. Brasla), Jēkabs LTV1 seriālā «Eņģeļu iela. Pelnrušķītes mantojums» (2014, rež. V. Lejiņa), spēlfilma «Segvārds Vientulis» (2014, rež. N. Pucis), Manfrēds Ķirsis TV3 seriālā «UgunsGrēks» (2015, rež. I. Gorodecka), Oskars TV3 seriālā «Svešā seja» (2017-2018, rež. I. Gorodecka)
- Piedalījies TV3 šovā «Izklausies redzēts» (2018)
- Mūzikas apvienības «Aģenti» dalībnieks
- Precējies. Četri dēli: Kristaps un Madars ir dzimuši pirmajā laulībā - ar Santu Pujāti, Rojs Kristers (4) un Marks Eliots (2) otrajā laulībā - ar Martu Pujāti
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
