Mēs zinām, kas patiesībā notika šajā nedēļā

Lai gan valdība vēl nebija oficiāli lēmusi pat par mazo veikalu pavēršanu, par to atvēršanu nemaz nerunājot, viedais Kariņpaps jau zināja, ka tas slikti beigsies. “Ja mēs tagad veram pakāpeniski visu vaļā, kā valdības vairākums grib, ir ļoti droša varbūtība, ka valdība atkal būs spiesta vērt visu ciet, jo Covid-19 izplatība palielināsies, un mums iestāsies trešais, ceturtais un piektais vilnis, bet devītais vilnis vispār visu aizslaucīs prom,” LTV “Rīta Pornorāmas” Abumeri Lindai prognozēja Kariņpaps.
27.02.2021. Sandris Vanzovičs
 
©Neatkarīgā

Viņam piebalsoja arī veselīgais Pavļuts: “Nav izredžu līdz gada vidum sasniegt pūļa imunitāti, kad 70% no sabiedrības būtu saņēmusi abas vakcīnas potes pret Covid-19. Reālistiskākais mērķis ir augusts vai septembris, varbūt oktobris vai novembris, iespējams, decembris, bet visticamāk, ka pastarā diena,” klāstīja Pavļuts. “Mēs visi mirsim, mēs visi mirsim, ak, kungs, mēs esam vēl tik jauni un naudīgi, pār kapiem laižas melna vārna un žēli ķērc, nav vērts, nav vērts, desmit kapeikas man ķešā, tās priekš nāves jānodzer… Nē, nē, to labāk izdzēsiet!”

Šīs Kariņpapa un Pavļuta vaimanas nebija radušās tāpat vien: savā kārtējā melnajā otrdienā valdība bija konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu no 1. marta atļaut strādāt arī tirdzniecības vietām ar vismaz vienām durvīm un platību līdz 300 kvadrātmetriem, līdz ar to pat Ipiķos, Mazpisānos un Zabļedovkā varētu tikt atvērti arī mazie veikaliņi, nevis tikai supertruperhipermārkets “Maksima” vai hotdogu lielveikals “Cirklis Kei”. Ekonomikas ministrija šādam scenārijam bija sagatavojusi 33 variantus, sākot no “A” līdz “Ž”. Ilgi svārstoties starp “A”, “B”, “C” un D”, valdība tomēr izvēlējās “MZGD”, kas paredzēja atļaut klātienē darboties visiem un pat neierobežot tirgojamo preču klāstu, bet ieviest koviddrošo tirdzniecības konceptu. “Tu uzvarēji kaujā, bet neuzvarēji karā,” pianists Pavļuts uzmeta niknu skatienu kultūras tūrisma gidam Vitenbergam, bet noraudājies Kariņpaps aizdieba pasūdzēties onkulim Levitam, ka neviens viņam neklausa.

Sekas nebija ilgi jāgaida: onkulis Levits kļuva tikpat bargs kā toreiz, kad kāda no LTV frizierītēm bija Latvijas rādžiņam izpļāpājusies, ka sniegusi prezidentam pakalpojumus, turklāt ne jau šādus tādus, bet frizieres. “Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas saslimstības ar Covid-19 rādītāji palielināsies, atsevišķiem ministriem būs jāuzņemas personiskā atbildība, bet premjeram jāprasa viņu demisija,” zibeņus un pērkonus spēra Levits un sita dūri galdā tā, ka tējkarotīte no Ministru kabineta aizleca līdz pat Ārlietu ministrijai. Uz jautājumu, kam būs jāuzņemas personiskā atbildība, ja ierobežojumi tomēr netiks mīkstināti, bet saslimstība ar Covid-19 vienalga palielināsies, Levits neatbildēja: “Ja epidemiologi saka, ka tagad ir pienācis laiks mazināt ierobežojumus un atvērt veikalus, tas būtu jādara. Bet, ja viņi saka, ka šis nav īstais brīdis, saprāts prasītu sekot šiem ieteikumiem.” Uz jautājumu, kāda mārrutka pēc nepieciešami visi šie štrunta ministri, premjers un prezidents, ja valstī visu tāpat nosaka lāga Uga un krietnais Perevoščikovs, Levits arī neatbildēja, jo šādu jautājumu neviens neuzdeva.

Tā nu valdība atlika lemšanu par veikalu atvēršanu, toties beidzot atļāva saņemt skaistumkopēju pakalpojumus - martā strādāt varēja atsākt frizieri, manikīri, pedikīri, podologi, pedikulogi un proktologi. Arī šajās jomās tika ieviesti koviddroši skaistumuzkopšanas principi. Tā, piemēram,

likt nagus un ragus nedrīkstēja bez groziņa, frizēt - bez epidemioloģiskās izglītības, bet pedikulozes kopēji varēja strādāt tikai bruņotas apsardzes uzraudzībā. Skaistumnokopējiem tika uzdots veikt klientu bezkontakta un bezpaduses temperatūras mērīšanu, un akūtu respiratorisko simptomu vai arī bezsimptomu gadījumā atteikt matu griešanu un ragu likšanu.

Šos pakalpojumus varēja sniegt, izmantojot vienreizējās lietošanas cimdus un FFP-2 vai FFP-3 respiratoru vai gāzmasku GP-7, bet sliktākajā gadījumā - metināšanas masku LYG vai ūdenslīdēja akvalangu.

Lai gan nedēļa sākās silti, saulaini un atkusnīgi, un pat tika pārsniegts 25. februāra nacionālais un Zosēnu siltumrekords, tam bija arī savas sliktās blaknes - nokūstot sniegam, ielās, uz ietvēm un pagalmos parādījās suņu izmešu kaudzes, kas neatbilda ES noteiktajām klimatneitralitātes prasībām. Lai novērstu šo nepatīkamo situāciju, iedzīvotājiem tika izdalīti suņu izmešu savākšanas maisiņi, kurus pirms un pēc tam varēja izmantot arī kā sejas maskas, savukārt Vakcinācijas projekta birojam tika uzticēts tikt galā arī ar šo problēmu. “Turpmāk, ja jums kāds pārmetīs, ka jūs tikai saņemat lielas algas un nodarbojaties ar pilnīgiem sūdiem, varēsiet lepni atbildēt: “Jā, arī ar sūdiem!”,” teica valdība.

Praktiski visu nedēļu latvju bāleliņi aizturētu elpu sekoja Ventspils mēra Aivara Lemberga lietai. Tās rezultātā noskaidrojās, ka par kaut kad 18., 19. vai 20. gadsimta beigās notikušu miljonāru Kokaļa, SWH Gulbja, Krastiņa un Mantesa spaidīšanu Lembergam pienākas kovidtests Centrālcietumā un apcietinājums kā drošības līdzeklis. Lai gan Lembergs iebilda, ka 12 gadus ilgās tiesvedības laikā ar tiesnešu atļauju pabijis visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, un nekur no valsts nav aizmucis un negrasās to darīt, tiesa to uzskatīja par pierādījumu iespējamajai bēgšanai: “Ahā, tātad var aizlaisties uz Antarktīdu!”

Kad tiesneši nepaģībuši un pat pa maziņajam uz tualeti neaizgājuši vairāk nekā stundu lasīja Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu, latvju bāleliņi beidzot varēja justies izgandarīti - Lembergam konfiscēja arī opeli, motorlaivu un piekabi laivas transportēšanai, kā arī divas dzeltena metāla aproču pogas ar tumši sarkanu akmeni. Lai gan divas dzeltena metāla aproču pogas ar tumši sarkanu akmeni, 7,5 miljardus vai 9,3 miljonus sev vēlējās SWH Gulbis, viņam tika 96 centi un 22 156 eiro. “Šodien bijām liecinieki tam, kā tiesa pasludina spriedumu un kā tiesnese izskaidro spriedumu. Sabiedrībai tas ir diezgan saprotams, arī tiesnesei tas ir mazliet saprotams, un arī es izlasīju pirmās divas rindkopas, bet tomēr nesapratu, kurš tad Jēkabpilī nospēris lielgabalu, ja tas nebija Lembergs,” ar nelielu vilšanos teica tieslietu Bordertaunbordāns. Viņš piebilda, ka šis tiesas process bijis simbols 90. gadiem. “90. gados, lai jums kaut ko atņemtu, ar gludekli cepināja vēderu un bāza lodāmuru tur, kur nekas nav jābāž, bet šajos laikos 12 gadus cepina tiesa, līdz beidzot kaut ko izdodas atņemt un kaut ko vai kādu kaut kur iebāzt, piemēram, Lembergu cietumā,” atšķirības skaidroja Bordertaunbordāns. Bet varbūt tas nebija viņš.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.