Juris Strenga: Humors ir pesimisma izpausme

«Visa teātra dzīve ik pa septiņiem gadiem iet uz katastrofu,» saka Dailes teātra aktieris un režisors, jutīgais dzīves pētnieks Juris Strenga. Atzīmējot Dailes teātra simtgadi, mākslas telpa un izdevniecība «Aminori» laidusi klajā grāmatu «Mana grāmatvedība», kurā apkopoti aktiera un režisora Jura Strengas stāstīti atgadījumi par teātri un dzīvi.
02.04.2021. Santa Raita
 
KATASTROFA. «Viss humors ir pesimisma izpausme. Teātra vēsture ir pārāk liela katastrofa, lai par to rakstītu nopietni. Tās ir katastrofas katru dienu,» saka aktieris Juris Strenga ©Lauris Aizupietis/F64

Sajūtu un sapņu kaleidoskops

Aktiera un režisora Jura Strengas aizrautīgajos stāstos klausījusies un tos pierakstījusi kinorežisore un žurnāliste Ilona Brūvere, veidojot aktiera sajūtu, sapņu un dzīves notikumu kaleidoskopu vitālā, dzīvi apliecinošā, pašironiskā un humora pilnā dokumentālās prozas žanrā. «Viss humors ir pesimisma izpausme,» vēlāk sarunā ar Neatkarīgo» teiks Juris Strenga.

GRĀMATAS pamatā ir Dailes teātra aktiera, režisora un jutīgā dzīves vērotāja Jura Strengas stāsti par teātra un kino aizkulisēm. Tajos ir daudz humora un pašironijas / Valentīna Zeile

Izdevumā «Mana grāmatvedība», kas ir Eduarda Smiļģa aktiera rokasgrāmata jauniem māksliniekiem ar jaušiem un nejaušiem pierakstiem, domām, sapņiem un piezīmēm uz lugu eksemplāru stūriem, var lasīt par Dailes teātra leģendām - Uldi Pūcīti, Artūru Dimiteru, Pēteri Pētersonu, Viju Artmani, Eduardu Smiļģi, Hariju Liepiņu, Ausmu Kantāni, Eduardu Pāvulu, Olgu Dreģi, Gunāru Placēnu un daudziem citiem skatuves māksliniekiem.

Grāmatā izmantoti vairāk nekā 70 attēli no Dailes teātra, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja un Jura Strengas personiskā arhīva, kas atspoguļo pusgadsimtu ne tikai uz Dailes teātra skatuves, bet arī notiekošo aizkulisēs. Izdevuma grafisko dizainu veidojis Artis Rutks.

Nekas labs nav noticis

«Tā ir subjektīva divu Dailes teātra bufetē satikušos cilvēku saruna nepiespiestā atmosfērā, arī lietojot stiprākus dzērienus. Mēs ar Ilonu Brūveri ilgāku laiku satikāmies, pļāpājām par dzīvi, izmantojot manus veiktos pierakstus par notiekošo teātra aizkulisēs. Tas arī viss, vairāk jau nav ko stāstīt,» saka Juris Strenga, piebilstot, ka nekas labs Dailes teātra aizkulisēs jau nav noticis. Vismaz viņa subjektīvā skatījumā. «Iespējams, alkohola lietošanas rezultātā radušies arī diezgan diži sasniegumi, bet lielais vairums tie ir dažādi sīki notikumi.»

Grāmatas izdevēji norāda, ka kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad Juris Strenga Dailes teātrī sāka piedalīties teātra mākslas reformatora un Dailes teātra līdzdibinātāja Eduarda Smiļģa izrādēs, viņš raksta piezīmes par teātri, sevi un dzīvē apkārt notiekošo. Aktieris atstāj piezīmes uz lugu vai scenāriju eksemplāriem, uztic savas domas burtnīcām un kabatas blociņiem, un gadu gaitā ar tiem sakrājies jau milzīgs apjoms. «Es nerakstu katru dienu. Tikai reizēm, ja kaut kas interesants notiek. Savulaik teātrī mēģinājumu laikā rakstīju katru dienu, bet tas bija septiņdesmitajos gados,» viņš precizē.

Uzbrukums vispāratzītai morālei

TEĀTRIS ir pilns ar veciem līķiem. Atver jebkuras skapja durvis, un tur izkrīt ārā skelets,» tā tikko klajā nākušajā grāmatā «Mana grāmatvedība», kas tapusi ciešā sadarbībā ar režisori Ilonu Brūveri, saka Dailes teātra aktieris un režisors Juris Strenga / Lauris Aizupietis/F64

Caur aktiera stāstiem iespējams ielūkoties Dailes teātra aizkulisēs no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz pat mūsdienām un būt lieciniekiem ne tikai mēģinājumu procesā, bet arī pirmizrāžu ballēs. Grāmatā, iespējams, no cita rakursa, nekā ierasts, ir iespēja iepazīt Eduardu Smiļģi, Pēteri Pētersonu, Viju Artmani, Eduardu Pāvulu un citus leģendārus Dailes teātra aktierus. Taujāts, vai viņa uzdrīkstēšanās atklāti ieskatīties teātra aizkulisēs un atklāt plašākai sabiedrībai to, kas notiek otrpus skatuvei, nevarētu likt kādam kolēģim uz viņu apvainoties, Juris Strenga atteic, ka tā var notikt. «Varbūt paši aktieri ne, jo daudzi no viņiem jau miruši, bet viņu radinieki gan varētu apvainoties. Jo sabiedrībā jau izveidojušies savi priekšstati, un, ja tos mēģina kaut kā graut, tas nav labi. Tā ir dzeltenā prese. Nu jā. To var tulkot kā uzbrukumu vispāratzītai morālei.»

Bet, ja tas, kā norāda grāmatas izdevēji, tiek pasniegts ar humoru? «Viss humors jau ir pesimisma izpausme. Teātra vēsture ir pārāk liela katastrofa, lai par to rakstītu nopietni. Tās ir katastrofas katru dienu.»

Cilvēks, kurš iet garām

Tikmēr Klapkalnciemā, kur aktierim ir māja un attiecīgi daudz darba, pesimismam nav vietas. «Tas ir tas, kā man pietrūkst, kad esmu Rīgā. Katru gadu mežā retinu biezi saaugušos bērzus un gādāju ziemai malku. Esmu te visu laiku, uz Rīgu aizbraucu tikai izmisuma brīžos un pārciešu to kā zobu sāpes,» viņš saka.

Pabeidzis darbu pie ungāru režisores Ildiko Gāšpāras, kura šajā pavasarī Dailes teātrī iestudējusi Ežēna Jonesko komisko absurda drāmu «Degunradži», Juris Strenga jau atkal ir atgriezies savā Klapkalnciemā. «Lugu nolika «uz ledus», un tas viss ir beidzies uz nezināmu laiku. Jau pirms gada daudz ko plānojām, teātrim bija projekti arī nākamajam gadam, bet tie visi ir rakstīti ar dakšām ūdenī. Kaut nu varētu parādīt visu to, kas jau iestudēts - ar to pietiktu divām sezonām,» stāsta Juris Strenga.

Taujāts, kāda loma viņam ir «Degunradzī», aktieris atteic: «Cilvēks, kurš iet garām. Tādas lomas man ir visu dzīvi.»

Juris STRENGA

- Dailes teātra aktieris (no 1958. gada) un režisors

- Dzimis 1937. gada 13. jūni­jā Rīgā

- Izglītība: Krimuldas ciema septiņgadīgā skola, Siguldas pilsētas 1. vidusskola, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola (kordiriģenta un dziedāšanas skolotāja kvalifikācija, 1958), Dailes teātra III studija (1962); mācības turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūrizglītības darbinieku nodaļā (augstākās kvalifikācijas kultūrizglītības darbinieka dramatiskā kolektīva režisora kvalifikācija, 1977)

- Filmējies vairāk nekā 80 filmās - Rīgas, Tallinas, Viļņas, Maskavas, Ļeņingradas, Minskas, Sverdlovskas, Odesas, Kijevas un Vidusāzijas kinostudijās; piedalījies atsevišķos Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas filmu projektos, kā arī Maskavas, Sanktpēterburgas TV un BBC TV filmās, no tām četrās - galvenās lomas

- Apbalvojumi: Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1978), Latvijas Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums (1987), Triju Zvaigžņu ordenis (2011), «Spēlmaņu nakts» balva par mūža ieguldījumu (2016)

- 2000. gadā iedibinājis Klapkalnciema Operas festivālu, kuru pats organizē, vada, raksta scenārijus un režisē

- 2013. gada 5. novembrī pirmizrādi piedzīvoja režisores Līgas Gaisas filma par Jura Strengas aktivitātēm Klapkalnciemā «Tā dullā Strengas dēļ jeb Vasara ar zelta teļu»

- Sarakstījis grāmatu «Ir tas, kas nav. NErakstnieka kopotie raksti» (1993)

- Precējies ar Latvijas televīzijas žurnālisti Ilzi Strengu