ZAAO meklē inovācijas atkritumu pārstrādei
Intervija ar ZAAO valdes priekšsēdētāju Gintu Kukaini.
Vai varat salīdzināt, kāds ZAAO bija pirms 22 gadiem un kāds tas ir šodien?
Salīdzināt ir ļoti grūti, jo uzņēmums ir spējis mainīties līdzi laikam, spējis būt uzņēmums, kurš visā atkritumu apsaimniekošanas nozarē ienes inovatīvas lietas, izmantojot ārzemju pieredzi un sabiedrībā vērojamās tendences. Vienlaikus ZAAO ir uzņēmums, kurš viens no pirmajiem ievieš dzīvē ES izvirzītos atkritumu apsaimniekošanas principus.
Pērn uzņēmums realizēja saules paneļu parka izveidošanas projektu. Kādi ir tā ieguvumi?
Saules paneļu parks ar nominālo jaudu 50 kW ir izveidots reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā „Daibe”. Iegūto elektroenerģiju nododam „Latvenergo” tīklā, taču aprēķini parāda, ka saražotais elektrības apjoms ir vienlīdzīgs ar 13% no saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjoma. Tas nozīmē, ka esam spējuši būt zaļāki un izmantojuši pieejamos resursus ne tikai atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet arī savā saimnieciskajā darbībā. Tieši šāda rīcība rāda, ka ikvienam ir jādomā gan par izmešu emisijām, gan citām lietām, kas samazina cilvēka radīto ekoloģisko pēdu pasaules ekosistēmā.
Aprēķināts, ka saules paneļu parka atmaksāšanās periods ir 7 līdz 10 gadi. Piebildīšu, ka iegūtās enerģijas apjoms, kas nosaka arī atmaksāšanās periodu, ir atkarīgs no saulaino dienu skaita gada griezumā - Latvijas apstākļos visi gadi nav vienādi saulaini.
Kopā ar Zaļo punktu esat uzsākuši arī tekstilizstrādājumu savākšanu, kas jaunajā valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā ir jāuzsāk līdz 2023. gadam. Lūdzu, konkrētāk: kas ir tekstilizstrādājumi un ko tieši drīkst mest šajos konteineros?
ES direktīvas paredz, ka tekstilizstrādājumu savākšana ir jāuzsāk līdz 2025. gadam, taču Latvijas likumdošana šo atkritumu savākšanu par obligātu ir noteikusi 2023. gadā. Tas nozīmē, ka ZAAO ir sācis strādāt šajā virzienā vēl pirms obligāto prasību stāšanās spēkā. Jāteic gan, ka pagaidām nevaram savākt un utilizēt pilnīgi visus tekstilizstrādājumus, jo nav izveidota šo atkritumu pārstrādes sistēma. Līdz ar to tekstilizstrādājumiem domātajos konteineros drīkst izmest vēl lietojamas drēbes un apavus, kas tālāk tiks pāršķirotas un nonāks kā palīdzība trešo valstu iedzīvotājiem vai labdarības organizācijās. Ar tekstilizstrādājumiem jāsaprot ne tikai apģērbs, bet arī gultas veļa, spilveni, segas, aizkari, paklāji. Izmest šajos konteineros nevajag saplēstus, netīrus un vairs nelietojamus tekstilizstrādājumus. Diemžēl, kā jau tikko teicu, Latvijā un arī citās valstīs vēl nav izstrādāta tekstilizstrādājumu atkritumu - vārda tiešajā izpratnē - pārstrādes un utilizācijas sistēma. Katrā gadījumā līdz 2023. gadam tiks rasts risinājums arī šai atkritumu kategorijai.
Vai ir jau uzstādīti šādi konteineri? Kur?
Jau kopš pagājušā gada septembra ZAAO apsaimniekotajā teritorijā - 20 eko laukumos un 5 vietās pie lielveikaliem - ir uzstādīti konteineri tekstilizstrādājumu savākšanai. Redzam, ka iedzīvotāji šo iespēju aktīvi izmanto, kas nozīmē, ka šāds pakalpojums bija gaidīts un sabiedrībai vajadzīgs. Katram konteineram ir uzlīme ar viegli saprotamu informāciju par to, ko drīkst izmest šajos konteineros.
Mūsu mērķis, iesaistoties tekstilizstrādājumu savākšanā, pirms tas ir obligāti, ir izzināt situāciju un izdarīt secinājumus, lai brīdī, kad tas būs aktuāli, varētu sākt pilnvērtīgi strādāt arī šajā atkritumu segmentā.
Latvijā īpaši koši neiet ar dalīto atkritumu savākšanu tradicionālajos segmentos: plastmasa, skārds, stikls, kartons, bet pie sliekšņa jau ir citi izaicinājumi - bioloģisko atkritumu un tekstilizstrādājumu šķirošana un savākšana. Kā mudināt sabiedrību tomēr pievērsties nopietnāk šim jautājumam?
Vienīgais veids ir mācīt, stāstīt, skaidrot un rādīt labu piemēru. Par to ir jādomā, jau sākot no ražošanas līdz pat atkritumu savākšanai, pārstrādei un noglabāšanai. Ikvienam šajā procesā iesaistītajam ir jābūt skaidrībai, kādu iepakojumu viņš izmanto ražošanā. Ir jārada infrastruktūra, ko mēs jau šobrīd darām saistībā ar jauno atkritumu apsaimniekošanas plānu un tā izvirzītajiem mērķiem. Mūsu uzdevums ir savākt atkritumus un nogādāt tos līdz reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, kā arī meklēt iespējas nodot pārstrādei arī tos atkritumu veidus, kuriem šobrīd šādas iespējas nav. Tikai tos atkritumus, kurus nav iespējams pārstrādāt vai atrast tiem citu lietderīgu lietojumu, var noglabāt atkritumu šūnā poligonā.
Jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns paredz, ka no 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioniem paliks tikai pieci. Ko tas nozīmē otriem pieciem, un starp kuriem ir ZAAO?
Tas nozīmē, ka, izvērtējot faktisko atkritumu plūsmu un katra reģiona iedzīvotāju skaitu, tiek samazināts atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaits, tādējādi veidojot spēcīgākus, jaudīgākus piecus atkritumu apsaimniekošanas reģionus. ZAAO gadījumā, apvienojoties Ziemeļvidzemes, Malienas, daļai no Vidusdaugavas un daļai no Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, tiek izveidots Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions, kurā ietilpst jaunie Madonas, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Cēsu, Limbažu, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Saulkrastu novadi.
Mums ir jāizstrādā risinājumi, kā turpmāk veidosies atkritumu plūsmas, kā un kur tos šķirot. Katrā jaunizveidotajā reģionā ir jāizstrādā savs atkritumu apsaimniekošanas plāns, jāizveido darba grupas, kurās ir iesaistītas visas pašvaldības un esošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, jāveic aprēķini un jāizstrādā modelis, kādā strādāsim nākamos astoņus gadus.
Vai tas nozīmē, ka kāds poligons varētu tikt slēgts un rekultivēts?
Tas ir iespējams, bet arī šāds lēmums tiks pamatots modeļa izstrādes procesā iegūtajos datos. Šobrīd dalībnieku kopsapulcē ir pieņemts lēmums, ka ZAAO ir plāna izstrādes virzītājs. Kādi būs optimālākie risinājumi, noteiks savāktie dati. Piebildīšu, ka, attīstoties dalīto atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēmai, mazāks kļūs noglabājamo atkritumu kopējais apjoms. Līdz ar to atkritumu noglabāšanas poligonu aktualitāte mazināsies, bet aktualizēsies tieši atkritumu šķirošana un pārstrāde. Iespējams, ka vairāki poligoni tiks rekultivēti, bet to teritorijā tiks izvietoti pārstrādes uzņēmumi.
Vai ir uzsākta infrastruktūras izveide, kas nepieciešama, lai nodrošinātu papildu šķirošanu un pārstrādi?
Izskatīšanai esam iesnieguši ražošanas ēkas projektu reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā „Daibe”. Līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) ir noslēgts par bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecību reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā „Daibe”. Tas nozīmē, ka ar 2024. gada sākumu mēs varēsim pieņemt bioloģiski noārdāmos atkritumus un tos pārstrādāt lielākā apjomā, lai sasniegtu noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.
It īpaši pēdējā gada laikā mēs esam iemācījušies daudzas lietas darīt digitāli. Kā tas atsaucas uz atkritumu apsaimniekošanu?
Jau pirms pandēmijas ZAAO aktīvi strādāja, lai arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ieviestu digitālus risinājumus, jo saprotam, ka digitalizācija ir šodienas un nākotnes realitāte. Ar to mēs esam maksimāli tuvu savam klientam, padarot sadarbību viegli īstenojamu un ērti saprotamu. Līdztekus jau esošajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, tostarp rēķiniem un līgumu slēgšanai, paredzam pilnveidot digitālās iespējas, lai klientam nebūtu vajadzīgs nekas vairāk par viedtālruni, ar kuru var gan pieteikt konteineru, gan pasūtīt tā izvešanu un veikt citas darbības 24 stundas diennaktī. Esam izveidojuši platformu „Laipa plus”, kas patlaban ir saskaņošanas stadijā ar Valsts datu aizsardzības inspekciju, kurā uzskatāmi būs redzamas mājsaimniecības un uzņēmumi, kuri ir noslēguši līgumu ar ZAAO par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Tā būs publiski pieejama karte, kas aptver visu ZAAO apsaimniekošanas teritoriju. Piebildīšu, ka šāda karte jau ir pieejama par dalīto atkritumu savākšanas punktu un laukumu atrašanās vietām, kas ļauj iedzīvotājiem viegli noskaidrot, kur atrodas tuvākā dalīto atkritumu nodošanas vieta.
ZAAO kopā ar sadarbības partneriem šā gada vasarā īstenos pirmo atkritumu pārstrādes hakatonu Latvijā. Ko tas īsti nozīmē?
Mēs aicinām uzņēmējus un citus zaļi domājošos, izmantojot mūsu infrastruktūru, rast risinājumus un izmēģināt produktu ražošanu no atkritumiem, lai līdz 2035. gadam sasniegtu izvirzītos mērķus - poligonā apglabāt tikai 10% no atkritumu kopapjoma. Šobrīd noglabāti tiek apmēram 50 līdz 60% no atkritumu kopapjoma. Tātad mērķi ir ļoti izaicinoši, un jāmeklē jaunas iespējas atkritumu pārstrādei. Hakatonā jeb „prāta vētrā”, kas norisināsies 21. un 22. augustā, piedalīsies komandas, kuru idejas šobrīd šķiet vislabākās un perspektīvākās. Uzvarētāji saņems arī ekspertu padomus idejas attīstīšanai un naudas balvu biznesa uzsākšanai. Vēl komandai būs iespēja saņemt Valmieras biznesa inkubatora piedāvātos pakalpojumus. Piebildīšu, ka minētais ražošanas ēkas projekts „Daibē” ieplānots kā inovatīvu atkritumu pārstrādes uzņēmumu bāze.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
