Haralds Ritenbergs: Ogļrača darbs baleta čībiņās
Dejotāju augstākais apbalvojums
Dejas balva ir Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā - baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā. Pirmo reizi tā tika pasniegta 2019. gadā, un šogad ar to tiks apbalvoti 2019.-2020. gada izcilākie dejas darbi un personības.
Balvai tika izvirzīti dažādu formātu dejas notikumi, klasiskajā un laikmetīgajā dejā atsevišķi tika izcelti arī horeogrāfi un dejotāji. Papildus izvirzīti nominanti kategorijās «Ieguldījums dejas mākslā», ko piešķirs par sasniegumiem pedagoģiskā, pētnieciskā un organizatoriskā darbā, kā arī «Pārsteigums dejas mākslā», kuras mērķis ir izcelt dejas robežu paplašināšanu un dejas sinerģiju ar citiem mākslas žanriem. Pirmoreiz tiks pasniegta balva kategorijā «Dejas iestudējums bērniem un jauniešiem». Visās nominācijās skatīts veikums divu aizvadīto gadu periodā. Sekojot aktualitātei - dejas transformācijām Covid-19 ierobežošanai noteiktajos sociālās distancēšanās apstākļos -, žūrija vērtēja arī balvai pieteiktos digitālos formātos tapušos projektus.
Pēdējo divu gadu dejas notikumus vērtēja un nominantus izvirzīja žūrijas komisija: žūrijas priekšsēdētāja, baleta mākslas eksperte Agnese Andersone, baleta mākslas eksperti Lita Beiris un Tālis Sils, laikmetīgās dejas ekspertes Agnese Bordjukova un Elīna Gediņa, skatuviskās tautas dejas eksperti Reinis Rešetins un Gunta Skuja, kā arī mūsdienu dejas ekspertes Inga Raudinga un Maija Tjurjapina.
Divas mūža balvas
Īpaši nozīmīgs notikums būs balvas par mūža ieguldījumu dejas mākslā. Šogad žūrija lēma par divu mūža balvu piešķiršanu: Ingrīdai Edītei Saulītei un Haraldam Ritenbergam. Abi reiz skolojušies pie izcilās baletdejotājas, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces. Pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas jauno baletdejotāju radošo aicinājumu ceļi bija pavisam atšķirīgi, bet panākumi neizpalika nedz vienam, nedz otram.
Pedagoģe un horeogrāfe Ingrīda Edīte Saulīte ir viena no deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām, vairāku izdevumu un pētījumu par deju svētkiem Latvijā autore.
Haralda Ritenberga sasniegumi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, izdejojot baleta vadošās un spilgtākās lomas, kā arī vērtīgā pieredze kino jomā, bagātinājusi un veidojusi mākslinieka individualitāti, kas vēlāk izpaudusies pedagoģiskajā darbībā. 40 gadu garumā viņš bijis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas vadītājs.
Katrs Dejas balvas laureāts saņems naudas balvu un mākslinieces Gintas Grūbes veidotu statueti.
Citur nebija, kur likties
«Protams, biju patīkami pārsteigts, uzzinot, ka man tiks pasniegta Mūža balva dejas mākslā. Jo visa mans mūžs tiešām bijis saistīts ar baletu, teātri, baletskolu. Un tas, nenoliedzami, ir patīkami, ka mans darbs ir pamanīts un arī novērtēts. Ļoti patīkami,» pateicīgs ir Haralds Ritenbergs.
Pēc 27 gadus garā dejotāja mūža (1950-1977), kurā nodejotas vairāk nekā 40 spožas lomas, viņš vairāk nekā 20 gadus bija Rīgas Horeogrāfijas skolas direktors un izaudzinājis mūsu izcilākos baletdejotājus (1978-2017).
Bet dejot talantīgais jaunietis sāka vien 14 gadu vecumā, kad pēc balss lūzuma vairs nevarēja dziedāt LPSR Valsts operas un baleta teātra operas zēnu korī.
«Nobēdājies sēdēju uz soliņa pie operas aktieru ieejas, kad pie manis pienāca kāds kungs - vēlāk uzzināju, ka tas bija baletskolas mācību daļas vadītājs Boļeslavs Miļevičs - un jautāja, vai negribu mācīties baletskolā, dejot baltās čībiņās... Bija mani ievērojis uz skatuves, jo, dziedot zēnu korī, piedalījāmies arī izrādēs «Pīķa dāma» un «Karmena». Un, tā kā man tobrīd nebija citur, kur likties, piekritu. Sapratu, ka tādā veidā varēšu palikt pie skatuves. Un to es gribēju ļoti, jo, stāvot kulisēs un skatoties, ko dara lielie mākslinieki, ar skatuvi biju jau saindējies. Biju laimīgs, ka varu būt ar viņiem vienā saimē,» Haralds Ritenbergs atsauc atmiņā vairāk nekā 70 gadus senus notikumus, piebilstot, ka iestājeksāmenos baletskolā viņu vērtēja Helēna Tangijeva-Birzniece, kura jau tolaik esot noteikusi: «Šitais puisis būs Latvijas baleta premjers!»
«Tā sākās mana dejotāja karjera, kas virzījās uz priekšu ļoti veiksmīgi,» šodien secina izcilais baletdejotājs. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (tolaik gan ar nosaukumu Latvijas Nacionālās operas baletskola) viņš pabeidza 1952. gadā. Viņa klasesbiedri bija Māris Liepa, Artūrs Ēķis, Uldis Žagata, Alfrēds Spura u.c.
Atsaucas uz veselību
«Man patika dejot, un viss, ko mums mācīja, mani ļoti interesēja. Bez intereses par deju nebūtu iespējams pārvarēt tās grūtības, ko prasa stingrais režīms, sistemātiskie ikdienas treniņi. Bija jāstrādā daudz, no rīta līdz vakaram. Nedrīkstēja atlaisties ne mirkli. Jāsaka, ka tas bija ļoti smags darbs. Patiesībā, tas ir ogļrača darbs baleta čībiņās,» secina Haralds Ritenbergs, piebilstot, ka tagad tas viss atsaucas uz veselību. «Te mugura sāp, te - kājas. Visādas problēmas gadu gaitā ir sakrājušās. Bet apstāties nedrīkst. Tāpēc katru dienu cenšos iziet ārā, izstaigāt kādu līkumu, mājās pabraucu uz trenažiera. Labākais līdzeklis pret vecumu ir neapstāties. Ir jākustas. Ja iegulsies, nekādas jēgas vairs arī nebūs,» domā Mūža balvas dejas mākslā ieguvējs.
Protams, Romeo
Haralda Ritenberga spožākās lomas uz baleta skatuves bija Romeo Sergeja Prokofjeva baletā «Romeo un Džuljeta», Zigfrīds Pētera Čaikovska baletā «Gulbju ezers», Princis Alberts Ādolfa Šarla Adāna «Žizelē» un Sergeja Prokofjeva «Pelnrušķītē», Pērs Gints tāda paša nosaukuma baletā, Ako Romualda Grīnblata «Rigondā», Dezirē un Zilais putns «Apburtajā princesē», Žans de Briens Aleksandra Glazunova «Raimondā», Konrāds Ādolfa Šarla Adāna «Korsārā», Spartaks Arama Hačaturjana tāda paša nosaukuma baletā un daudzas citas.
Taujāts, kuru viņš uzskata par sava mūža skaistāko lomu, Haralds Ritenbergs, ne mirkli nedomājot, atbild - protams, Romeo. Loma, ar kuru viņš sastapās 1953. gadā - savas skatuves karjeras pašā sākumā. Mākslinieka partnere Džuljetas lomā bija viena no spožākajām latviešu baletdejotājām Anna Priede, un viņi bija viens no izcilākajiem šī baleta mīlas un traģēdijas piesātinātākajiem duetiem latviešu baleta vēsturē.
Pacietību, veselību un cerību
Sarunā ar Neatkarīgo Haralds Ritenbergs stāsta, ka šad un tad mēdz paskatīties arī kādu no filmām, kurās reiz piedalījies: «Nauris», «Šķēps un roze», «Vella kalpi», «Vella kalpi vella dzirnavās».
«Paskatos vecās filmas, atceros jaunību un secinu, ka ātri gan tie gadi pagājuši. Liekas, ka nupat, nupat taču tas bija,» baletdejotājs pasmaida, atzīstot, ka viņam patīk gan pakavēties atmiņās, gan domāt par rītdienu, jo bez pagātnes jau nav nākotnes. «Tas, ka baleta māksliniekiem nav iespēju normāli trenēties un uzstāties skatītāju priekšā, ir šausmīgi. Tas ir prātam neaptverami. Protams, arī emocionāli šis laiks mums visiem ir diezgan nomācošs, jo tas, kas notiek pasaulē, ir ļoti slikti. Tā mums visiem ir liela nelaime. Bet es dzīvoju ar cerību, ka tas neturpināsies mūžīgi - arī pandēmija pāries. Ar tādām cerībām ir jādzīvo! Pacietību mums visiem, veselību un cerību, ka tas viss reiz beigsies!» novēl Mūža balvas dejas mākslā ieguvējs.
HARALDS RITENBERGS
- Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) baleta solists, premjers (1950-1977), Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pedagogs, direktors un mākslinieciskais vadītājs (1978-2017)
- Dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā, fabrikas strādnieka un šuvējas ģimenē
- Skolas gados bija aizrāvies ar sportu - spēlēja hokeju, futbolu, volejbolu, peldēja
- Izglītība: Rīgas Ausekļa 46. pamatskola (1941-1945), Rīgas pilsētas 22. pamatskola (1945-1948), Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (1948-1952; kopš 2020. gada - Rīgas Baleta skola)
- 25 radošās daiļrades gados uz skatuves izdzīvojis ap 30 galveno baleta varoņu lomas
- Filmējies galvenajās lomās Rīgas kinostudijas spēlfilmās: titulloma filmā «Nauris» (rež. L. Leimanis, 1958), Jurģis «Šķēps un roze» (rež. L. Leimanis, 1960), vella kalps Andris «Vella kalpi» (rež. A. Leimanis, 1970), «Vella kalpi vella dzirnavās» (rež. A. Leimanis, 1972); epizodēs filmās: «Kā gulbji balti padebeši iet» (rež. P. Armands, 1956), «Aiz stikla durvīm» (rež. O. Dunkers, 1978), «Nepabeigtās vakariņas» (rež. J. Streičs, 1979)
- Bijis precējies ar baletdejotāju Aiju Baumani. Attiecībās ar baletdejotāju Annu Priedi dzimusi meita Alla Priede (1954), kura arī vēlāk kļuva par baletdejotāju. Laulībā ar Birutu Ritenbergu dzimuši divi dēli - dvīņi Erlends un Dīns Ritenbergi (1969). Precējies ar Inesi Apini-Ritenbergu
- Divi mazbērni: Alise spēlē klavieres, Roberts nodarbojas ar u-šu
- Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, IV (1999), ordenis «Goda zīme» par teicamiem sasniegumiem darbā (1955), LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1958), LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1965), LPSR Valsts prēmija (1960), JVLMA balva (1995), Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija par ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā (1999), «Aldara» Gada balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2003), Latvijas Republikas (LR) Ministru kabineta atzinības raksts (2008), «Spēlmaņu nakts» balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā un jauno dejotāju audzināšanā (2008), LR Ministru kabineta atzinības raksts (2012), a/s «Latvijas gāze» balva «Leģendārs mūžs mākslā» (2012), H. Tangijevas-Birznieces balva (2014), Mūža balva dejas mākslā (2021)
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
