Mēs zinām, kur jūs ēdīsiet nākošajā nedēļā

Lai gan teorētiski visiem vajadzēja gatavoties Darba svētkiem, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienai, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Uz Sestdienu Pārceltās Pirmdienas svinību dienai, latvju bāleliņu prāti piespiedu kārtā bija aizņemti ar nepiespiedu vakcinēšanos.
02.05.2021. Sandris Vanzovičs
 
©Neatkarīgā

Savā kārtējās Melnās otrdienas sapulcē valdība ar epidemiologiem un citiem vaimanologiem sprieda, no kura datuma sākt visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma. Sākumā veselīgais pianists Pavļuts piedāvāja to sākt no 10. maija, tad tika prātots par 3. maiju, pēc tam šis datums pabīdīts atpakaļ uz 26. aprīli, līdz beidzot karstu un ilgu diskusiju rezultātā valdība vienojās sākt visu iedzīvotāju vakcināciju 5. janvārī. Tiesa, tad valdība ātri attapās, ka tobrīd veselības ministres krēslā vēl bija ieviņķelējusies Viņķele, tāpēc visa pateicība tiktu viņai, ko nu nekādi nevarēja pieļaut. Tā nu ņēma un vienojās par 3. maiju. “Hau!” šo vienošanos stiprināja Pavļuta paziņojums medijiem, savukārt Ministru kabinets sajutās tik pārstrādājies, ka pārtrauca sēdi līdz ceturtdienai, lai pa šo laiku varētu atgūt spēkus relaksējošās mājas SPA procedūrās, džakuzi un citās burbuļvannās.

Uz kaut kādu ierobežojumu pārskatīšanu līdz nelabumam jau nomājsēdējušies un nobezdarbdirnējušies iedzīvotāji gan varēja pat necerēt - valdība jau savlaicīgi paziņoja, ka par to diskutēs tikai pēc divām nedēļām.

Epidemioloģiskie eksperti brīdināja, ka saslimstība pieaug, slimnīcas pārslogojas, mirstība palielinās, dzimstība samazinās, un vispār viss ir pilnīgā tūtē, tāpēc lemt par kaut kādiem atvieglojumiem būtu pārsteidzīgi, jo vēl izrādītos, ka nekas slikts nenotiek, un tad vairs nebūs kam izplatīt tipogrāfijās žūstošo vakcinācijas avīzi. Arī operatīvais kancelejas Citskovskis brīdināja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tas tika prognozēts pirms mēneša, jo glupā tauta ne tā interpretējusi aprīļa sākumā ieviestos atvieglojumus. “Lieldienas? Nē, tās šoreiz nebūs pie vainas: sabiedrība esot septiņas stundas stāvējusi kaut kādās tur rindās pie kaut kādiem tur centriem, vot, tur gan viņi varētu būt norāvuši gan kovidu, gan spidu, gan ūdeni ceļgalā!” teica kāda atbildīgā amatpersona, kuru “zūma” ekrānā īsti nevarēja saskatīt.

Taču notika negaidītais - epidemioloģiski izglītotā Saeima epidemioloģiski izglītotajai valdībai “uzlika mīksto”. Proti, Saeima no 7. maija atļāva restorāniem atvērt āra terases, pieļaujot barošanos ārtelpās atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām. “17 dažādi sieri!” dusmās noelsās Kariņpaps. “Es jums tādus vēžus, tas ir, tādas terases parādīšu, ka ellē velni sāks dancot! Es vēl nezinu, ko tas nozīmē juridiski, es to vēl noskaidrošu,” viņš piebilda. Izskatījās, ka vēl pāragri pasludināt 7. maiju par Nacionālo Terašu atvēršanas dienu.

Un bija vēl kāds nozīmīgs notikums, kura dēļ nekavējoties tika pārrakstītas Latvijas kovidvēstures grāmatas - pirmo reizi tika konstatēts koronavīrusa Brazīlijas paveids. Pats galvenais Perevoščikovs pavēstīja, ka šis gadījums atklāts, sekvencējot un taksidermējot kādu tālbraucēju, kurš, visticamāk, inficējies, dodoties uz Itāliju un pa ceļam piestājot Dienvidāfrikā un Brazīlijā, jo visbiežāk šāds vīrusa paveids konstatēts tieši Japānā. Ar lielu neizpratni tika uztverta informācija, ka Latvijā līdz šim nav atklāts vīrusa Indijas paveids, par ko tika plānots veikt iekšējo izmeklēšanu, vai tas gadījumā nav saistīts ar naida kurināšanu pret citādi domājošām valstīm un vīrusiem.

Interesantas aktivitātes notika ārlietu sektorā - atbildot uz Krievijas diplomātu izsviešanu no valsts, Krievija no savas valsts izraidīja septiņus Baltijas valstu un Slovākijas diplomātus, kuri nu varēja pievienoties ar čemodāniem rokā pa Eiropu klīstošajiem 20 čehiem, kā arī no Čehijas mājupceļā ejošajiem 18 krieviem. “Kāpēc vispār vajadzīgas vēstniecības, vai tad viņi nevar viens otru vienkārši pasūtīt WhatsAppā?” neizprata vienkāršā tauta. Sausais atlikums tam visam bija tāds, ka vairākas dienas LTV “Kovidorāmas” Strazdiņa, Briseles Nagla un citi eksperti varēja ekspektēt, kas būs, ja būs, kad var būt, bet diez vai, jo runā, ka tomēr, un Krievija, visticamāk, laikam kaut kad, bet ne tūlīt, ievietos Latviju nedraudzīgo valstu sarakstā, kur Latvija neformāli tāpat atradās jau no kopš 1990. gada 4. maija. Ā, un vēl - varēja TV ekrānos apskatīt bijušo ārlietu Riekstiņu, kurš, kā izrādās, jau četrus gadus strādā Maskavā par Peteru.

Aizsardzības Pabrīķis rosināja valdībai 4. maijā atļaut ierobežota daudzuma militārās tehnikas izbraukšanu cauri Daugavpilij, tankiem un bruņutransportieriem nepulcējoties, ievērojot 2 metrus, valkājot maskas un ar ziepēm mazgājot stobrus. “Ja nevar braukt cauri Daugavpilij, atļaujiet man vismaz tepat krastmalā paspēlēties ar alvas zaldātiņiem un pabraukāt ar tanciņiem tā - brumm, brumm, brumm!” lūdzās Pabrīķis, taču dzirdīgas ausis valdības aprindās tā arī neatrada. Bordertaunbordāns ar savējiem, kā arī vides Plesis un iekšlietu Ģirģenis gan pauda atbalstu šādai iniciatīvai, tomēr pastāvēja bažas, ka līdzīgi kā viltus Navaļnija Volkova gadījumā starp mūsu tankiem var iefiltrēties kāds Vovana un Leksusa tanks, kurš nav vakcinēts un kuru aplūkot var sanākt nevis 20 cilvēki, bet 21. “Viss tas ir ļoti skaisti, tomēr labāk lai paliek savā mājā un katrs savā mājsaimniecībā uzklāj galdu,” rezumēja zemkopības Gerhards. Pabrīķis apraudājās.