Grūti radīt himnu uz pasūtījumu. Arī hokejā

Kad pierims maija pirmo dienu svinību un brīvdienu prieki, būs laiks pievērsties nākamajam lielajam notikumam – pasaules čempionātam hokejā, kura norise Rīgā paredzēta no 21. maija līdz 6. jūnijam.
03.05.2021. Sandris Vanzovičs
 
©Publicitātes foto

Šajā pasaules čempionātā muzikālajam noformējumam būs lielāka nozīme, nekā ierasts, jo “Arēnā Rīga”, visticamāk, skatītāju nebūs. Līdz ar to periodu starplaikos relatīvo kapu klusumu un ledus tīrāmās mašīnas skaņas nenomāks pat atvērtas čipšu pakas čaukstiens vai alus klunkšķis, tāpēc ārpus hokeja prasīsies relatīvo klusumu nomācošas skaņas. Šajā jomā ir pat izvēle - ar pāris nedēļu intervālu izdotas divas dziesmas, kuras pretendē uz PČ himnas statusu.

Pirmā dziesma ir par oficiālo himnu kronētā “For Glory And Joy” grupas “Astro’n’out” izpildījumā - tā radiostacijās un straumēšanas servisos nonāca 21. aprīlī, akurāt mēnesi pirms oficiālās pasaules čempionāta atklāšanas. Savukārt otrā, kas varētu kļūt par PČ neoficiālo himnu, iznāca 27. aprīlī - tā ir rokdziesma “Viens par visiem, visi par vienu”, ko personificē “dziedošais ugunsdzēsējs” Jānis Buķelis jeb Buks kopā ar domubiedriem - grupu “Cilindri”, šīs dziesmas mūzikas autoru Edgaru Silacērpu un teksta autoru Guntaru Raču. Arī tā ir kā “veltījums Latvijas hokejistiem, faniem un visai sabiedrībai kopumā”. Salīdzinot šos gabalus, jāatzīst, ka “astronautu” dziesmai ir starptautisks piesitiens, tā ir perfekti nostrādāta un kvalitatīva, par to tiešām būs lepnums, kad tā skanēs citās valstīs Starptautiskās ledus hokeja federācijas (IIHF) rīkotajos oficālajos pasākumus, taču - tā nav himniska. Savukārt ar Silacērpa dziesmu ir teju otrādi: klausoties Buka “līva” rīklē skandēto “viens par visiem, visi par vienu”, uzmetas zosāda - tā nenoliedzami sauc kaujā, ceļ kājās un virza uz uzvarām, taču ir bez pretenzijām uz starptautisku skanējumu.

“For Glory And Joy” būtībā ir pasūtījuma darbs - Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols klāstījis, ka čempionāta himnai meklējuši dziesmu, ar kuru varētu lepoties, ka tā ir Latvijā radīta, “tieši tāpat kā mēs esam lepni par medaļām, kas ir izgatavotas Latvijā”. Nav brīnums, ka viņš uzticējies “astronautiem” - savulaik tieši Koziola izveidotā jauniešu organizācija “Avantis” būtībā atrada Māru Upmani-Holšteini ar viņas dziesmu “Daļa Rīgas”. “Jaunā hokeja dziesma ir skaista, tā pauž emocionālu un pozitīvu vēstījumu, tā iedvesmo,” pauž PČ orgkomitejas vadītājs Edgars Buncis, izsakot cerības, ka šī dziesma kļūs par hitu līdzjutēju un varbūt ne tikai viņu vidū. Iespējams, ka tā tiešām kļūs par hitu, taču grūti iedomāties, ka pēc daudziem, daudziem gadiem fani to varētu arēnā skandināt tikpat nepagurstoši kā Ainara Mielava un grupas “Jauns Mēness” dziesmu par mīlestību “Kad mēness jūrā krīt” - šis, cita starpā, vispār ir fenomens.

Savukārt Buks patiešām ir no “vīri, kam ir hokejs krūtīs” kategorijas - viņš gan skatās hokeju pa TV, turklāt sākot no izlašu spēlēm līdz pat NHL, KHL un “Dinamo” mačiem, gan arī pats labprāt uzspēlē, kad tam ir laiks.

“Manuprāt, Buks ir labākais hokejists Latvijas rokmūzikā!” uzskata Silacērps, kuru radīt šo dziesmu iedvesmojis tieši tas fakts, ka Latvijai šogad uzticēts rīkot pasaules čempionātu. Interesantas atziņas paudis teksta autors Guntars Račs: “Buka izdziedātais teksts patiesībā tapa jau 2013. gadā, taču toreiz tas dziesmā tā arī nerealizējās. Tas turpināja gaidīt īsto brīdi un sagaidīja - nonāca pie cilvēkiem, kuriem bija motivācija un vēlme to realizēt īstā rokdziesmā. Domāju, ka mūziķi šo vārdos pausto domu [“Viens par visiem, visi par vienu”] realizējuši tik tiešām jaudīgi un pārliecinoši.” Un vēl - Račs ir pārliecināts, ja uzrakstītais teksts motivēs hokejistus dzīvē realizēt izcilā franču rakstnieka Aleksandra Dimā “Trīs musketieru” atslēgas vārdus, tad Latvijas izlase noteikti uzvarēs: “Man arī prieks, ka jaunā rokdziesma tapusi nesavtīgi, jo tas nebija pasūtījums, bet pašu mūziķu vēlme atbalstīt savējos brīdī, kad arī pašiem nepieciešams atbalsts, jo mūziķu spēles vēl nav sākušās…”

Lūk, te arī tā niansīte: ja dziesmu rada “vīri, kam ir hokejs krūtīs”, tad rezultāts neviļus sanāk labāks nekā tad, ja pie šī darbiņa kā pasūtījuma ķeras cilvēki, kuri 7. klasē braukuši mūsējos sagaidīt pēc lielām uzvarām, bet šobrīd var vien palepoties ar traku hokeja fanu vīra izskatā mājās…

Tiesa, dažkārt pasūtījuma darbi arī izdodas, un hokejā spilgtākais šāds piemērs ir grupas “Dzelzs vilks” 2008. gadā radītā dziesma “Dinamo”, kas ļoti labi derēja “dinamiešu” vešanai cīņā, kad viņi vēl cīnījās, nevis vienkārši bumbulējās pa KHL tabulas pakaļgalu. Ir arī pretējs piemērs: Gunāra Meijera 2002. gadā izdotais hokeja dziesmu minialbums “Sarauj, Latvija!”, kas nāca klajā akurāt uz PČ (albums esot pat ieguvis platīna statusu, par ko gan jāšaubās), bet kura vadošā dziesma “Cerība jūsu - uzvara mūsu” ar žēlabaini vilkto meldiņu lika aizdomāties, ka ar šādu “himnu” mūsējie varētu pagrūst arī rumāņiem vai holandiešiem, ja vien tie tiktu līdz A grupai.

“Astronautu” radītā dziesma pilnīgi noteikti skanēs “čempī”, Latvijas Hokeja federācijai nodota arī Buka “Viens par visiem, visi par vienu”, tātad varbūt skanēs arī tā. “Ļoti labi zinu, cik svarīga ir vienota komanda, un ko tik tiešām nozīmē vārdi “viens par visiem, visi par vienu”. Ar šo dziesmu vēlos iedvesmot Latvijas hokeja izlasi jaunām uzvarām un novēlu visiem hokejistiem spēku un izturību, kas jau maijā un, cerams, arī jūnijā būs vitāli nepieciešama,” saka Buks. Būs gan nepieciešama. Savukārt to, kura dziesma iesēdīsies klausītāju prātos uz palikšanu, rādīs laiks.