Dita Krenberga. Uz gaismas saliņas mūzikā

«Man ļoti bieži ir nācies spēlēt 4. maija svētku koncertos – gan kā solistei, gan kamermūzikas vai orķestra sastāvā. Un patiesībā iespēja būt uz skatuves šajā Latvijai nozīmīgajā dienā tikai vairo šo svētku prieku,» saka flautiste un flautas spēles pedagoģe Dita Krenberga. 4. maijā pulksten 17 viņa būs Rīgas Svētā Pētera baznīcā, no kurienes tiešsaistē notiks Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts koncerts «Ziedu svētki».
02.05.2021. Santa Raita
 
FLAUTISTE Dita Krenberga atklāj, ka 2020. gads viņai bija ļoti, ļoti ražens – līdzās pedagoģiskajam darbam Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā viņa bijusi iespēja arī daudz koncertēt. Un arī šis gads ir jau radoši piesātināts ©Gvido KAJONS

Programmas nosaukums ņemts no koncerta ievada skaņdarba, kura autors ir viens no mūsu lielākajiem melodiķiem Jānis Mediņš. Saviļņojošais klavierdarbs tapis nepavisam ne saviļņojošos apstākļos - drīz pēc Otrā pasaules kara bēgļu nometnē, un diez vai komponists tolaik varēja iztēloties, ka pēc nepilniem 50 gadiem padomju jūgs būs galā un vēl pēc 30 gadiem viņa «Ziedu svētki» rotās neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītu koncertu.

Mediņš, Dārziņš, Vasks un Ešenvalds

Programmas idejas autori ir flautiste Dita Krenberga un tenors Jānis Kurševs, bet koncerta dramaturģisko vadību uzņēmusies pianiste Agnese Egliņa.

«Mēs klausīsimies Zemgalē dzimušā Jāņa Mediņa solo dziesmas un brīnišķīgo «Rapsodiju» flautai un klavierēm, kur satiekas lepnais kurzemnieks, lakstīgala, kalpiņš un jēri. Būs Vidzemē dzimušā Emīla Dārziņa skaistākās mīlas dziesmas, savukārt no Kurzemes nākušā Pētera Vaska dzirdēsim vienu no pirmajiem skaņdarbiem «Ārija un deja», bet Ēriks Ešenvalds vainagos programmu ar iedvesmojošo «Dvēseles dziesmu», kur pilnai panorāmai pievienosies arī Latgale. Sendienu krāsu uz ziedoņa sliekšņa programmā vilks kādreizējais rīdzinieks Ingmars Zemzaris ar divām dvēseliskām dziesmām, kuru teksta autori ir 20. gadsimta pirmās puses dzejnieki Līgotņu Jēkabs un Jānis Trimda (Vilis Veldre). Dzirdēsim Latvijas Radio kora solista Jāņa Kurševa emocionāli piepildīto, izteiksmīgo balsi, kā spirgta pavasara putna balss skanēs Ditas Krenbergas flauta, un klavieres spēlēs «Latvijas Lielās mūzikas balvas 2020» ieguvēja Agnese Egliņa,» tā par šo svētku programmu stāsta koncerta stāstnieks un mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis.

Mediņa «Rapsodijas» pirmatskaņotāja

Flautistes Ditas Krenbergas izpildījumā būs iespēja dzirdēt tiešām izcilu latviešu komponistu skaņdarbus flautai un klavierēm. Viens no tiem būs latviešu klasiskā repertuāra pērle - Jāņa Mediņa «Rapsodija» flautai un klavierēm. Interesanti, ka tieši Dita Krenberga bija šī skaņdarba pirmatskaņotāja Latvijā - pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. «Padomju Latvijā šis skaņdarbs nebija zināms, nošu nebija, un, kad padomju priekškars beidzot krita, šīs notis uz Latviju atveda Arnolds Šturms un viņa kundze,» stāsta flautiste, paskaidrojot, ka Arnolds Šturms (1912-1999) ir flautists, kuram Jānis Mediņš šo rapsodiju ir veltījis. Abi nejauši satikās trimdā Vācijā, dīpīšu nometnē.

Otrs skaņdarbs būs Ditas Krenbergas un pianistes Agneses Egliņas personīga dāvana Pēterim Vaskam tikko nosvinētajā 75. gadu jubilejā, un tas būs komponista studiju gadu darbs «Ārija un deja» flautai un klavierēm.

«Savukārt kopā ar Jāni Kurševu, ar kuru sadarbojos pirmo reizi un priecājos par viņa brīnišķīgo balss tembru un jauko personību, mēs atskaņosim gan Ingmara Zemzara «Ziedonis nāk», kas patiesībā šādā versijā būs pirmatskaņojums, gan Ērika Ešenvalda «Dvēseles dziesmu», kas latviešu tautā jau ir ļoti pazīstama un mīlēta, Renāra Kaupera izpildījumā izskanējusi arī dziesmu svētkos,» stāsta Dita Krenberga, uzsverot, ka viņai ir ārkārtīgi liels prieks sadarboties arī ar savu ilggadējo skatuves partneri pianisti Agnesi Egliņu, kas vienmēr esot radoši interesanti un vērtīgi - ne tikai muzikāli, bet arī cilvēciski.

Par brīvību, ko esam ieguvuši

«Man ļoti bieži ir nācies spēlēt 4. maija svētku koncertos - gan kā solistei, gan kamermūzikas vai orķestra sastāvā. Un patiesībā iespēja būt uz skatuves šai dienā tikai vairo šo svētku prieku,» saka Dita Krenberga, piebilstot, ka pēc koncertiem vienmēr iznāk arī kāds brīdis kopā ar tuviniekiem mazai svētku maltītei.

Visspilgtāk atmiņā flautistei palicis kāds 4. maija koncerts Daugavmalā, kad bijis ārkārtīgi auksts un nejauks laiks, tik stiprs vējš, ka zeme ar debesīm griezās kopā. Un viņa spēlēja «Pūt, vējiņi!»… «Tas bija kaut kas tik emocionāli spēcīgs, ko nav iespējams aizmirst.»

Dita Krenberga stāsta, ka viņas ģimenē vienmēr tiek atzīmēts gan 18. novembris, gan 4. maijs. Un vienmēr ir svinīgi balts galdauts un svētku sajūta ir nenoliedzama.

«Pirms dažām dienām piedzīvoju absolūtu «Déjà vu» - redzēju ejam pa ielu kādu vīru ar mazu radioaparātiņu pie auss. Ak, kungs, cik labi es atceros to 1990. gada 4. maiju, kad mēs visi klausījāmies radio, un daudzi tieši tā - ar radioaparātiņu pie auss… Man tai dienā bija mēģinājums Mūzikas akadēmijā ar toreizējiem «Rīgas kamermūziķiem», un visi satraukti gaidījām, kādi būs rezultāti… Tas tiešām ir neaizmirstami. Un tik ļoti skaisti, ka mums ir bijusi iespēja to piedzīvot! Tie patiesi bija un ir svētki,» saka talantīgā skatuves māksliniece. Viņa piebilst: neskatoties uz to, kā dažādi notikumi attīstījušies turpmākajos gados, nekas nespēj mazināt šo svētku sajūtu - par brīvību, ko esam ieguvuši.

PROGRAMMAS «Ziedu svētki» idejas autori ir flautiste Dita Krenberga un tenors Jānis Kurševs, bet koncerta dramaturģisko vadību uzņēmusies pianiste Agnese Egliņa / Publicitātes foto

Ļoti, ļoti ražens gads

Dita Krenberga atklāj, ka viņa šai laikā ir ne mazāk aizņemta, kā bija pirms kovida. Viņa jau trešo mācību gadu ir pedagoģe skolā, kuru pati savulaik absolvēja - Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā (EDMV).

«Darbs ar bērniem tiešsaistē brīžam ir daudz grūtāks un sarežģītāks nekā klātienē. Bet, lai cik grūti nākas, mēs tik un tā strādājam. Protams, tā skaņa, kas nāk caur datora vai telefona ekrānu, ir kropļota, un dinamiskās zīmes nav objektīvas. Bet mēs tik un tā cenšamies darboties, un eksāmeni notiek ierakstu veidā,» stāsta EDMV Pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļas flautas spēles pasniedzēja.

Viņa ir starp tiem laimīgajiem, kurai šai pandēmijas laikā bijusi iespēja arī koncertēt. «Pagājušais gads man bija ļoti, ļoti ražens,» saka flautiste, īpaši minot iespēju kā solistei piedalīties abās lielajās jubilejās - gan Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas 100. jubilejā, kur viņa spēlēja solo ar orķestri, gan Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas 75. gadu jubilejas koncertā Lielajā ģildē, kur viņa pirmatskaņoja komponistes Agnetas Krilovas skaņdarbu «Rozes un vēl…», un kas notika burtiski pēdējā dienā, pirms kovida izraisītās pandēmijas dēļ otrreiz visu aiztaisīja ciet.

Dita Krenberga ar lielu prieku piedalījās arī ērģelnieces Larisas Bulavas 70. jubilejas koncertā «Pieskāriens» Rīgas Domā un komponista Alvila Altmaņa 70. jubilejas autorkoncertā Rīgas Latviešu biedrības namā. Jubilārs flautistei bija veltījis veselu svītu flautai.

«Vēl man bijuši brīnišķīgi koncerti baznīcās - gan Svētā Pētera, gan Rīgas Doma baznīcā, kur gada nogalē viņai bija satikšanās ar ērģelnieci Lieni Andretu Kalnciemu un ģitāristu Kasparu Zemīti. Ļoti jauks koncerts bija jaunajā Ventspils koncertzālē «Latvija», ko sniedzu kopā ar savām klasesbiedrenēm - čellisti Ingu Ozolu, pianisti Sanu Villerušu un muzikoloģi Lieni Jakovļevu, kura vadīja šo koncertu. Un brīnišķīga saulrieta pieliets bija arī brīvdabas koncerts Usmas ezerā - «Usmas saulrieta sonāte», ko jau piecus gadus rīko tagadējais kultūras ministrs Nauris Puntulis,» flautiste ar prieku atsauc atmiņā savas pagājušā gada radošās aktivitātes.

Uz pults ir jaunas notis

Arī šis gads neļauj atslābt, jo jāgatavojas jaunam CD ierakstam, kas būs veltīts Jūrmalai. Tā būs Riharda Dubras «Jūrmalas partita» flautai, sitaminstrumentiem, arfai un ērģelēm, un kopā ar Ditu Krenbergu to atskaņos ērģelniece Edīte Alpe, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un arfiste Ieva Šablovska.

Savukārt vasarā pēc ilgāka pārtraukuma Siguldā notiks XIV starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi. Šogad tie notiks tiešsaistē, un Dita Krenberga ir piekritusi tur vadīt meistarklases.

«Un vēl man jāturpina darbs pie diviem jaundarbiem, kas tapuši, bet kovida dēļ vēl nav atskaņoti. Viens ir Kristapa Pētersona flautas un kontrabasa koncerts, ko atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā. Un otrs - Artūra Maskata trio koncerts flautai, klavierēm un ērģelēm, ko savukārt atskaņos Liepājas simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma - kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu un pianistu Reini Zariņu. Redziet, uz pults man ir jaunas notis, atliek tikai strādāt. Un tas ir ļoti jauki, ka vismaz manā dzīvē ir šī gaismas saliņa, kas ir mūzika.»

Skolniekiem veicas

Gvido KAJONS

Ar milzu gandarījumu Dita Krenberga runā par savu vēl nelielo pedagoģisko pieredzi, no sirds priecājoties par savu skolnieku panākumiem. Nedaudz pasteidzoties notikumiem pa priekšu, viņa atklāj, ka ir to izredzēto vidū, kuri 21. maijā saņems Kultūras ministrijas apbalvojumu par savu skolnieku panākumiem pagājušajā mācību gadā. Viņas audzēkne Vanesa Sirmā, kura mācās 5. klasē, ieguvusi 1. vietu savā vecuma grupā Kārļa Štrāla XX starptautiskajā konkursā «Jaunais flautists», kas notika pagājušajā rudenī, kā arī balvu par labāko latviešu oriģināldarba atskaņojumu.

«Es esmu ļoti priecīga, ka maniem skolniekiem veicas. Tas ir liels gandarījums, ka mūsu visu ieguldījums vainagojas panākumiem un tiek novērtēts. Tas ir ļoti, ļoti jauki. Nekad agrāk nebiju domājusi, ka man patiks pedagoģiskais darbs. Drīzāk domāju, ka tas nav priekš manis, bet, redz, kā dzīvē notiek. Viss mainās un atnāk tad, kad tam jāatnāk,» secina flautas spēles pasniedzēja.

Daži ziediņi jau ir vaļā

Pavasaris gan šogad nāk pavisam nesteidzīgi. «Vislielāko prieku man dod mūzika, bet dvēseles mieru es smeļos dabā. Es esmu priecīga, ka ar visu lielo aizņemtību esmu savedusi kārtībā savu Murjāņu dārziņu, sagrābjot lapas un nogriežot pērno puķu kātus, lai tagad godam varētu sagaidīt siltumiņu,» Dita Krenberga pasmaida un atzīst, ka viņai pietiek pāris stundas padarboties savā dārzā, un galva ir izvēdināta. «Tā tas tiešām arī ir,» viņa apgalvo, sakot, ka tad aizmirstas visi kreņķi, ja tādi ir. «Man palīdz arī pastaigas gar jūru. Tā ir mūsu lielā laime, ka mums ir jūra,» viņa uzskata.

Bet šis laiks, kad daba acīmredzami mainās, viņasprāt, ir visskaistākais. «Pie Operas ir izplaukuši pirmie rododendri un skaistajai baltajai magnolijai, kas ir pie strūklakas, daži ziediņi jau ir vaļā. Tuvākajās dienās jābūt pilnos ziedos. Tas ir jāredz! Un noteikti jāaizbrauc arī uz Uzvaras parku skatīties sakuras ziedēšanu. Tur ir jādodas noteikti, noteikti!» viņa iesaka arī «Neatkarīgās» lasītājiem.

*4. maija tiešsaistes koncertu «Ziedu svētki» no Rīgas Svētā Pētera baznīcas būs iespējams vērot pulksten 17 Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības, koncertorganizācijas «Ave Sol» un Rīgas Svētā Pētera baznīcas «Facebook» vietnēs un «Youtube» kanālos. Koncerta ieraksts būs pieejams līdz 31. maijam.