Mēs zinām, ko jūs svinēsiet šajā nedēļā

Lai gan maija svētki jau bija nosvinēti un tuvojās Vasarsvētki, Līgo svētki un Zinību diena, LTV “Rīta Pornorāmas” Laika Skudra, Saules Ramona un pat Boms Tricis joprojām varēja drūmiem vaigiem nepagurstoši ziņot, ka “rīt gaidāms apmācies, mākoņains, auksts un pretīgs laiks, vietām līs un snigs”, bet latvju bāleliņi jau bija nodeldējuši savus dūraiņus un šalles, katru vakaru tos liekot skapja tālākajā plauktā, bet no rīta, šķendējoties un pieminot Egila māti, velkot tos atkal ārā.
08.05.2021. Sandris Vanzovičs
 
©Neatkarīgā

Protams, lielākie svētki tika svinēti 7. maijā, kad tika atzīmēta Nacionālā Terašu diena. Jau savlaicīgi tika veiktas digitālās rezervācijas līdz pat 2023. gadam, nepacietīgākie “dzīvajās” rindās dīdījās jau no piektdienas pulksten 5.59, bet naudīgākie sev vienkārši nopirka galdu uz visu sezonu. Pagaidām gan vēl nebija izstrādāti šo terašu lietošanas reglamentējošie noteikumi, tāpēc bija paredzams, ka drīzumā portālā manabalss.lv sāksies parakstu vākšana, lai aizliegtu aizņemt vietu terasēs tādiem indivīdiem, kas pasūta pankūkas ar zapti, kartupeļus ar kotletēm vai auksto zupu, tas ir, ēdienus, kurus var mierīgi pagatavot arī mājas apstākļos.

Veselīgais pianists Pavļuts gan visādi centās šos svētkus sagandēt. “Mūsu uzskats, ka nevajadzētu darbināt šīs terases vēlāk par pulksten 21, turklāt nevajadzētu servēt alkoholu,” ļauni smaidot un rokas berzējot, sacīja ministrs. “Ir pierādījies, ka pēc pulksten 21 kovidvīruss kļūst īpaši aktīvs, bet glupā tauta, ieraujot tā pavairāk bairīti vai šņabuci, lien pie svešām mājsaimniecībām grābstīties un kniebt tām dupsī, auro nebalsī dzērāju dziesmas tuvāk par diviem metriem, bet ziepes uzkož, nevis ar tām mazgā rokas. Nu, vismaz es tā būtu darījis.”

Pa to laiku absolūti pretvalstiskus paziņojumus pauda krietnais Perevoščikovs, kurš bija kaut ko sadomājies vai par kaut ko aizsapņojies, tāpēc izmuldējās, ka iespēja inficēties ar kovidu ārtelpās ir minimāla. Izskatījās, ka līdz ar to ordenis viņam tuvākajos svētkos nespīd, savukārt Saeima terašu vietā konceptuāli lēma aizliegt tirgot alkoholu tāpat uz mūžu mūžiem slēgtajās spēļu zālēs. “Citādi sanāk briesmu lietas - cilvēks atnāk visu piķi nospēlēt, bet tā vietā viņš to ņem un nodzer!”

Savukārt prezidentīgajam Levitam vajadzēja dot savu vērtējumu tam, ka Saeima bija uzlikusi mīksto valdības lēmumiem divas nedēļas nepārskatīt kovidierobežojumus un atļāvusi atvērt jau minētās terases. “Nevar darīt tā, kā ienāk prātā: šorīt piecēlos ar labo kāju, balsoju tā, piecēlos ar kreiso kāju - balsoju tā. Tas nav profesionāls darbs - jāceļas varbūt tiešām ir ar kāju, bet jābalso ir ar roku!” uzsvēra Levits un piebilda, ka viņa ieskatā koalīcija ir darbspējīga, kā arī notikušo nosauca par parlamentāru negadījumu, kas otrreiz vairs neatkārtosies. “Tas, ka tie tur Saeimā un arī valdībā varētu otrreiz padomāt ar galvu un otrreiz pieņemt kādu loģisku lēmumu, nevis vienas vienīgas nejēdzības, droši vien nudien nekad neatkārtosies. Tas tiešām bija tikai negadījums,” piekrita pateicīgie latvju bāleliņi.

Arī premjerīgais Kariņpaps pauda viedokli, ka viņa vadītās valdības koalīcija ir rīcībspējīga. Saeimā notikušo viņš saistīja ar pašvaldību vēlēšanu, pasaules hokeja čempionāta un Eirovīzijas tuvumu, attiecīgi partijām cenšoties celt savu popularitāti sabiedrībā. Kariņpaps solījās nodrošināt mieru, lai pat iekšlietu Ģirģeņa skalps paliktu savā vietā, nevis rēgotos pie jauno konservu Bordertaunbordāna jostas. “Galvenais ir valstī noturēt stabilitāti: miers, maijs, darbs, tas ir, ziepes, mājas, divi metri,” par pašreizējo situāciju izteicās Kariņpaps. Tiesa, citi koalīcijas partneri nebūt tā nedomāja: visi divi pārpalikušie “KāPēElVē” locekļi paģērēja sev pienākošos trīs ministru krēslus un piedraudēja aiziet no koalīcijas vai vismaz ieslēgties valdības nama tualetē, Nacionālais Dzintars lika manīt, ka viņam viss sāk pieriebties un ekonomikas Vitenberģi neviens notīties no “KāPēElVē” nav spiedis, savukārt jauno konservu Feldmans oponēja Kariņpapam, ka viņš pats tāds.

Protams, daļai latvjkrieviešu bija citas aktualitātes prātā - Lieldienas bija nosvinētas, kuļiči, pončiki un pelmeņi apēsti, “sputņiks” nebija sagaidīts, bet pie durvīm klauvēja 9. maijs, kad bija ierasts doties uz Pārdaugavas uzvarekli, lai iedzertu vodku, uzkostu ķilavmaizi un mestos pesņās un pļaskās. Rīgas dome piekļuvi piemineklim ierobežoja tikai daļēji, ļaujot svinētājiem iekļūt teritorijā un nolikt ziedus.

“Pag, pag, fašizm ņeproiģot! Ja tur varēs brīvi iekļūt, mums tas neder, mums vajag pobedās sēdošus miličus, kas izlauž rokas uz muguras, citādi ko tad mēs rādīsim Rosijas TV!” pret šādu scenāriju iebilda biedrības “Ar uzkāpjošo Uzvaras dienu, tovarišči!” pārstāvji.