TOP 5 lasītākie Neatkarīgās raksti

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
20.06.2021. NNeatkarīgā
 

2.lapa

Labklājības ministrija vēlas atjaunot pensiju piemaksas un celt algas

Oksana Džadana/ F64

Labklājības ministrijas nozares budžeta prioritātes nākamajam gadam varētu izmaksāt ap 80 miljoniem eiro. Prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksu atjaunošana, sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojuma palielināšana, kā arī jauni sociālie pakalpojumi.

Kopumā vislielākais papildu finansējums nepieciešams ģimenes valsts pabalsta reformai - 81,4 miljoni eiro, tomēr, tā kā šī ir valdības un politiķu vienošanās, nauda, visticamāk, jau tiks rezervēta labklājības nozares pamatbudžetā un papildus nebūs jāpieprasa. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atklāja, ka ir vairāki pasākumi, kuri sociālajā jomā jāīsteno saskaņā ar likumu, tomēr likumdevējs tam finansējumu nav paredzējis.

Labklājības ministrijas dati rāda, ka labklājības nozares pamatbudžets šogad ir 789 miljoni eiro, bet nākamgad tas “plānojas” mazāks, proti, 780 miljoni eiro, būtiskākais samazinājums ir Eiropas Savienības struktūrfondu naudā. Savukārt sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (šo budžetu veido strādājošo sociālās iemaksas) ieņēmumi nākamgad plānoti lielāki nekā šogad (3,4 miljardi eiro), bet arī izdevumi paredzēti lielāki (3,2 miljardi eiro). Tomēr atšķirībā no šī gada, kad sociālajā budžetā veidojās deficīts, jo izdevumi pārsniedza ieņēmumus, nākamgad atkal plānots ietaupījums 165 miljonu eiro apmērā.

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks pastāstīja, ka 2022. gada sociālā budžeta pieaugums skaidrojams ar vecuma, invaliditātes un citu pensiju palielinājumu.

“Mēs, cerot, ka nodarbinātības rādītāji uzlabosies, esam iezīmējuši bezdarbnieku pabalstiem nepieciešamā finansējuma samazinājumu 31 miljona eiro apmērā,” atzina I. Alliks. Ministrija prognozē bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita samazinājumu.

Kopumā līdzīgi kā citas nozaru ministrijas, arī Labklājības ministrija, atturīgi komentē jautājumu, cik kopumā papildu finansējums būs nepieciešams nākamajā gadā, jo visām nozaru ministrijām līdz maija beigām ir jāiesniedz savi priekšlikumi Finanšu ministrijā. Taču kopumā labklājības nozarei, pēc I. Allika sacītā, minimālais nepieciešamais papildu finansējums ir 80 miljoni eiro. Valsts sekretārs minēja, ka nozares budžeta pamata bāze ir tāda pati kā šogad, atskaitot atsevišķus Eiropas Savienības projektus, kur ir finansējuma samazinājums. Visu rakstu var izlasīt šeit:

Labklājības ministrija vēlas atjaunot pensiju piemaksas un celt algas

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā