Mēs zinām, kur jūs ganījāties šajā nedēļā

Atvērās elles priekškambari, planētas Zeme centrs un metāllūžņos vēl nesagrieztās “Liepājas metalurga” krāsnis, pārkarsa Saule un iesvīda asfalts, pāri latvju zemei pāri vēlās magmas straumes, karstuma rekordi un saulesdūrienu dabūjušo ļautiņu rindas. Ģeologi, meteomurgologi, banderlogi un citi sinopintiķi izsludināja oranžo brīdinājumu – iestājās karstuma vilnis.
20.06.2021. Sandris Vanzovičs
 
©Neatkarīgā

Diemžēl ne visi klausīja LTV “Rīta Pornorāmas” Saules Ramonu, Aģenti Skudru un Bomu Trici un tomēr vilkās ārā pašā dienas vidū bez cepurītes, saulesbrillēm, saulsarga, saulaizdzīšanas ierīces, pretiedeguma krēma un pretapaugļošanās tabletēm. Rezultāti nebija ilgi jāgaida. Atguvies no pēcvēlēšanu trīsdiennieka, labklājības Eglis Gatītis ieprātojās par iespēju samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, proti, samazināt pensijas nākotnes pensionāriem, lai tās palielinātu tagadnes pensionāriem vai vismaz pagātnes pensionāriem. “Līdz pensijai tāpat nodzīvos tikai retais, kāda viņiem starpība, cik nesaņems nākotnē?!” gandrīz pateica Gatīšeglis. Jau nākamajās dienās viņš dievojās, ka nemaz neesot domājis tā, kā domājis un pateicis; ka viņa teiktais izrauts no viņa nepateiktā konteksta; ka hipotenūzas kvadrāts nav vienāds ar abu katešu kvadrātu summu; ka Latvija nemaz nespēlē Eiropas čempī futbolā u.tml. “Un vispār - jūs nemaz neklausāties, ko prezidents saka?! Viņš taču teica, ka jaunais ministrs to nebūs domājis nopietni, tas nekas, ka tas bija par citu tēmu!” Eglīšu Gašam šī diskusija sāka pieriebties.

No 15. jūnija latvju zemē iestājās svētki. Lai gan valdības samezglotos brīvlaišanas un atuzpurnošanas lēmumus lasot, nevienam tāpat nebija saprotams, ko tagad varēs, bet ko joprojām nevarēs, vismaz tik daudz bija skaidrs, ka nošpricētie un pārslimoņi varēs pulcēties līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, turklāt pat tuvāk par 2 metriem.

Nošpricētie un pārslimoņi drīkstēja arī piebāzt māgu iekštelpās, kamēr antivakseriem neēdušiem un nedzērušiem nācās stāvēt ārā un siekaloties pie ēdnīcu skatlogiem vai arī strēbt nātru zupu uz soliņa. Nošpricētie un pārslimoņi drīkstēja arī iet pāri ielai pie sarkanās gaismas, staigāt pāri sliežu ceļiem ar kapuci galvā, braukt pa kreiso pusi, ēst mušmires, lēkt uz galvas Daugavā, kost ērcēm un darīt visu pārējo, ko ar “Pifpafpferder” vai “Astrazenekas” vakcīnas palīdzību iegūtā nemirstība tiem ļāva. Toties antivakseri varēja gānīties internetā, kas patiesībā arī bija vienīgais, ko viņi vēlējās un uz ko bija spējīgi.

Un vēl - tika atcelta prasība lietot maskas un uzpurņus intensīvas cilvēku plūsmas vietās ārā, proti, ielu tirdzniecības vietās, sabiedrisko ēdināšanas vietu terasēs, Centrāltirgū, psiholoģiskās palīdzības terapijas grupās, anonīmo alkoholiķu biedrību sapulcēs, lēkājot pa batutu, peldoties baseinā, priekšvēlēšanu aģitāciju pasākumos, dievkalpojumos un citur. Daudzcietušie latvju bāleliņi beidzot varēja novilkt savas daudzcietušās un vairāk nekā gadu kalpojušās maskas, izlasīt no tām pērnās maijvaboles, pērnajos Jāņos apsistos odus un papeļu pūkas, kā arī izmazgāt, lai tās atkal varētu godam pildīt savus pienākumus rudenī, jo pašreizējā stāvoklī tās nogalināja jebkuru dzīvības formu 2 metru rādiusā, ieskaitot trakas lapsas un appīpējušās mežacūkas.

Lāga premjerīgais Kariņpaps nerimās - viņš aicināja “nopietni apsvērt” atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19, lai, kaut vai cepinot vēderu ar gludekli vai bāžot lodāmuru tam neparedzētās vietās, pat visattālākajos purvos un visdziļākajos mežos dzīvojošie antivakseri tomēr sadomātu vakcinēties. “Labāk vakcinēts un sveiks nekā nešpricēts un… tāpat sveiks,” teica Kariņpaps. “Citādi - kur mēs tās sapirktās vakcīnas bāzīsim, pat tanzānieši tās neņems pretī!” gandrīz pateica Kariņpaps, tomēr noturējās un teica: “Ja šie cilvēki nebūs pasargāti, agrāk vai vēlāk augs hospitalizēto un nāves gadījumu skaits. Tā kā - drink viskī, lov siskī un vakcinēties, vakcinēties, vakcinēties!”

Lai latvju bāleliņiem dzīve par aveni nesaliktos, LTV ēterā tika palaists galma infektologs Uga, kurš Frankenšteina, Fredija Krīgera un Doktora Moriartija balsī atgādināja - tas, ka labākā aizsardzība pret kovidu ir tā pārslimošana, ir mīts, saslimstības līmenis aizvien ir augsts, arī stacionēto un smagi slimo skaits ir augsts, visi mirst kā traki, un vispār viss ir slikti. “Ir jāstrādā, lai rudenī neiestātos trešais, piektais vai devītais vilnis, lai ziemā mums nebūtu jācieš no ierobežojumiem, pavasarī nenāktos taisīt visu ciet un tikai vasarā varētu pabāzt šņukuru pa vēdlodziņu,” brīdināja profesors. Viņš mudināja arī gaidāmajos Jāņos uzvesties piesardzīgi: “Ja visi vakcinēti, tad nekas, bet, ja ir arī nevakcinētie, tad nevajag krist viens otram ap kaklu, un arī papardes ziedu var meklēt tikai ar 2 metru distanci un ziepēm rokās.”

Nedēļas vidū latvju zemi šokēja vēsts, ka Teikā un Juglā notverti pa ielām klaiņojoši trīs auni, kuri tika nodoti “Ulubelei”. Pēc Saeimas deputātu pārskaitīšanas, izrādījās, ka visi ir savās vietās, un tikai Ojārkalniņš iesnaudies, arī valdībā visi bija klāt, tāpēc aunu dzīvesvietas meklējumi turpinājās. Taču izrādījās, ka auni vienkārši bija padzirdējuši par Rīgas domes pārmaiņu koalīcijas plāniem aizaudzēt galvaspilsētu ar pļavām, tāpēc auni steidzās ieņemt pirmās vietas - vai nu domē, vai pļavās, kā nu sanāks. Tāds, lūk, intriģējošs stāsts.