Ļaudis neizpratnē par SPKC publiskotajiem 14 dienu kumulatīvajiem rādītājiem: tie būtiski atšķiras

“Tas, ko es nesaprotu, kā vienā valstī vienā dienā var būt divi kumulatīvie rādītāji,” savu neizpratni “Facebook” pauž Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze. Un viņam ir taisnība. Šāda situācija ir katru piektdienu, kad SPKC atjauno valstu sarakstu ceļotājiem.
18.06.2021. NNeatkarīgā
 
©Ekrānšāviņš

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ik dienas paziņo ar Covid-19 inficēto skaitu un 14 dienu kumulatīvo rādītāju uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt piektdienās šī pati iestāde publicē valstu sarakstu ar 14 dienu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju. Piemēram, šodien SPKC no rīta paziņoja, ka 14 dienu kumulatīvais saslimšanas skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 117,8 gadījumi, bet pēcpusdienā SPKC publiskotajā valstu sarakstā iepretī Latvijas vārdam atrodas daudz augstāks skaitlis - 153,7 gadījumi. Līdz ar to Latvija, ir ierindota dzelteno valstu sarakstā - tātad starp augsta riska valstīm. Turklāt, Latvijai šajā grupā ir augstākais rādītājs, līdz ar to Latvijā esot visaugtākā Covid-19 izplatība Eiropā.

SPKC pēcpusdienā publiskotajā valstu sarakstā minēts, ka aprēķini veikti, pamatojoties uz ECDC datiem (Eiropas slimību un profilakses kontroles centra datiem), kuri tiek aprēķināti pēc savādākas metadaloģijas nekā to dara Latvijā. Tas gan šķiet nedaudz dīvaini, jo 14 dienu kumulatīvo rādītaju var aprēķināt tikai pēc vienas metodes - sasummējot 14 dienās reģistrētos Covid-19 gadījumus un pārrēķinot tos uz 100 000 iedzīvotāju. Informācija par to, kāda tad ir ECDC atšķirīgā 14 dienu kumulatīvā rādītāja aprēķināšanas metadaloģija, nav atrodama.