Mēs zinām, kā jūs meklēsiet papardes ziedu šajā vasarā

Beidzot pienāca tā nedēļa, kad latvju populārāko cilvēku topā drūmais Uga, lāga Perevoščikovs un pat Magone Burkā kundze noslīdēja līdz attiecīgi 58 639., 58 640. un 58 641. vietai – viņus apsteidza “Rīta Pornorāmas” Boms Tricis, Aģente Skudra un Saules Ramona, kā arī 48 220 Jāņi un 10 415 Līgas.
23.06.2021. Sandris Vanzovičs
 
©Neatkarīgā

Laika prognozes Līgo svētkiem un Jāņiem gan priecēja, gan arī biedēja. Bukmeikeru kantori “Betsafe”, “Optibet”, “Olybet”, “Pafbet”, “Pifpafbet” un “Noslauktbet”, kā arī dabas vērotājs Bukšs atzina, ka teiciens “gāž kā pa Jāņiem” strauji zaudē savu aktualitāti - arī šogad izskatījās, ka dominēs karstums, turklāt pamatīgs: meteomurgologi un citi sinopintiķi draudēja, ka 23. jūnijā varētu tikt piedzīvota karstuma viļņa kulminācija, kad tveice pastiprināsies pat līdz +35, varbūt pat +40 vai +50, bet no turienes jau cik vairs tālu līdz +100 grādiem, kas vietām paralizēs termometru darbību, grādiem izkāpjot no grādrāžu skalas un klauvējot no apakšas, paģērot laist iekšā un cirkulēt tajos pa otram aplim. Iesākumā tika izsludināts oranžais, tad - sarkanais, tad - pavisam sarkanais un karmīnsarkanais brīdinājums, bet tad meteomurgologiem un citiem sinopintiķiem aptrūkās krāsu situācijas nopietnības raksturošanai, tāpēc viņi tam visam atmeta ar roku.

Apskatot “Latvijas ceļu” karti un izpētot, kur satiksmes drošības uzlabošanai sasvīdušās, izsvīdušās un tamdēļ nelabi dvakojošās šosejas vēl nav apstādītas ar stabiņiem, ribjoslām, ātrumvaļņiem, apļveida krustojumiem, luksoforiem, šlagbaumiem un pārraktas vispār, potenciālie līgotāji sastādīja svinību maršrutus. Protams, pa ceļam vajadzēja saplūkt jāņuzāles, kuru lomai derēja gandrīz jebkurš lakstaugs, tostarp ņerbules, nārbuļi, ņurbuļi, dedestiņas, āboliņš, virši, dadži un kāļu laksti. Taču te nu radās problēmas, jo no Briseles, Strasbūras un Grētas Tūnbergas nebija saņemtas attiecīgās direktīvas par vides ilgtspēju, klimatneitralitāti un Izmešu samazināšanas programmu Vietējos dadžu puduros, savukārt Zmejčerevska jaunais Selmūšs Zelma Levrence pagaidām savu nostāju spēja noformulēt tikai jautājumā par nepieciešamību samazināt vides piesārņojumu Noriļskā.

Atbilstoši Jāņu dienu tradīcijām, vēl vajadzēja izdekorēt eglīti un sarūpēt pirotehniku, nokrāsot olas un kārtīgi izšūpoties, iet ķekatās un budēļos, vilkt pāri pagalmam un pēc tam sadedzināt bluķi, noskatīties Eiropas čempja futbolā spēli starp Vāciju un Ungāriju un atkārtojumu Latvijas mačam pret Nīderlandi, kā arī uzpīt ozollapu vainagu un dedzināt jāņuguni. Tās dedzināšana no saules rieta līdz lēktam bija saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu, un vislabāk šim nolūkam varēja izmantot darvas mucu kārts galā, kas simbolizēja latvju bāleliņu ierakstus sociālajos tīklos visa šī un arī nākamā gada garumā. Vēl vajadzēja parūpēties par labām sēdamvietām sēžamvietām, jo tāpat bija skaidrs, ka brīvdienu piecdienniekā daudzi ātrāk par Viesturiem, Pēteriem, Pauļiem, Tālivalžiem un Marekiem no galda necelsies, un, ja arī celsies, netiks tālāk par galdapakšu.

Pirms Jāņiem internetā meklētākie atslēgas vārdi bija Šašlika iemarinēšanas un pagatavošanas receptes, kas nozīmēja tikai to, ka Jāņos populārākā būs Ko darīt, ja kāds ir tāds negausis, ka aizrijies ar šašliku un grasās atmest kedas. Dzēsēji, glābēji, mediķi, policisti un atslēdznieki nepaguruši atkārtoja, ka dzērumā braukt nedrīkst; ka lēkt pāri grilam nav nepieciešams; ka nevajag pālī doties peldēties; ka iesprūst skurstenī nebūt nav smieklīgi; ka sociālajos tīklos nevajag zagļus informēt, uz cik dienām plānojat doties izbraucienā; ka ir stulbi aizsist durvju šleperi un pašam palikt ārpusē; ka mušmires arī Jāņos ir indīgas sēnes; ka pārdzeršanās un nozvelšanās zem krūma saulē nav labais tonis utt., u.t.jpr., taču tas diez ko nelīdzēja, jo vienalga atradās kāds, kas to nebija dzirdējis. “Mēs to gatavojāmies izlasīt vakcinācijas avīzē!” paziņoja šie kādi - nu, vismaz tie, kas vēl bija ziņotāji.

Par īpašu atrakciju Jāņos kļuva knaušu dauzīšana, jo uz svētkiem bija gatavojušās arī visas 27 Latvijā dzīvojošās dzēlējodu sugas, kuras bija ļoti labi pārrudeņojušas, pārziemojušas, pārpavasarojušas un saglabājušās, un akurāt šobrīd bija gatavas savam lielajam iznācienam. “Odu ir tik daudz, kā nekad nav bijis!” līksmi gribēja paziņot entomologs Kariņpaps, taču aprāvās. Tā kā šo 27 odu sugu pārstāvji bija mutējušies un celmojušies ar citiem līdzīgu sugu pārstāvjiem, tad Jāņu naktī grasījās sevi prezentēt arī Indijas, Dienvidāfrikas un Burkinafaso odi, kas savu sugas līdzinieku vidū izcēlās ar to, ka ierastie pretodu līdzekļi tos neņēma. Taču atradās kāds brīnumlīdzeklis - svinību norises vietā vajadzēja nolikt prezidentīgā Levita ģīmetni un viņa pēdējo runu krājumu, tad odi salidoja ap to, kaut ko tur centās salasīt, bet pēc tam visu nakti kratījās negantos smieklos un nebija spējīgi vairs neko savā rumpī iesūkt.

Nu, un visbeidzot vajadzēja atrisināt papardes zieda meklēšanas un atrašanas jautājumu. Pats derīgākais no tautas ticējumiem vēstīja tā: “Uz slotas kāta Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8 reiz 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties, ne klausīties “Latvijas sirdsdziesmu” ar Kafijas Kantera himnu. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim vai “nočņikam”, bet tikai vienam - tad tas varēs pa kluso no VIDa kontrolpirkumiem nopirkt “Papardes ziedu” un redzēs papardes ziedu ziedam.”

Skaidrs, ka šāds anahronisms mūsu laikos vairs nederēja - bija nepieciešama jauna recepte. Un te nu talkā nāca veselīgais pianists Pavļuts, kurš “Rīta Pornorāmas” Abumeri Lindai, atbildot uz jautājumu, vai Jāņu naktī drīkstēs bučoties, visā nopietnībā paskaidroja, ka drīkstēs gan. Tiesa, to darīt drīkstēs epidemioloģiski droši un tikai vakcinētie, tāpēc pirms papardes zieda meklēšanas nepieciešams mobilajā telefonā lejupielādēt kovidapliecību un digitālo sertifikātu, ko pašā meklēšanas kulminācijā uzrādīt meklējumos iesaistītajam partnerim. Ja aplikācija tīkla pārslogotības dēļ nestrādā un digitālo sertifikātu nav iespējams pārbaudīt, mazlietiņ jāuzgaida, skaidroja Pavļuts. “Šim galdiņam vairāk neliet,” galvas nogrozīja bāleliņi. “Izstāstiet viņam kāds, ka bērnus tomēr neatrod kāpostos un tos neatnes stārķi,” teica citi. Veselības ministrijā brieda nepieciešamība pēc sensenā žurnāla “Zīlīte” atkārtota izdevuma klajā laišanas vakcinācijas avīžruļļa vietā.