"Prāta vētras" jaunais albums – staigāšana pa ļoti plānu ledu

Šī ceturtdiena, 21. oktobris, bija pirmā diena Latvijas vēsturē, kad visiem valsts iedzīvotājiem pulksten 20 vajadzēja būt mājās – tā to paredz lokdauna nosacījumi. Taču, lai šī obligātā būšana mājās neliktos tik netaisnīga, pats sev varēja mēģināt iestāstīt, ka pulksten 20 jābūt mājās tāpēc, lai varētu noskatīties grupas “Prāta vētra” jaunā albuma koncertfilmu “Gads bez kalendāra”.
23.10.2021. Sandris Vanzovičs
 
Jaunā albuma “Gads bez kalendāra” koncertfilma veidota Kasparam Rogam raksturīgajā maksimālismā – nav sīkumu, kuri tajā būtu vienkārši tāpat vien, lai aizpildītu kadru, aiz visām niansēm slēpjas kāda ideja ©Publicitātes foto: Lauris Vīksne

“Prāta vētras” jaunā albuma koncertfilmas jau aprīlī izsludinātais klajā nākšanas datums tik precīzi sakrita ar valdības tikai nupat dzemdētā lokdauna startu, ka ļāva grupas bijušajam menedžerim Aldim Hofmanim sociālajos tīklos glupi pajokot, ka “patiesībā tas lokdauns ir “Brainstorm” jaunā albuma reklāmas kampaņas sastāvdaļa. Lūk, tas ir ietekmīgs menedžments!” “Izvēloties albuma nosaukumu, “Prāta vētra”, protams, domāja par 2020. gada pandēmiju, kad viss apstājās, īpaši jau mākslas un kultūras jomā. Kurš gan varēja paredzēt, ka ironiskā kārtā albums ar šādu nosaukumu iznāks tajā dienā, kad valstī atkal tiek pasludināts lokdauns?!” mazliet it kā taisnojas koncertfilmas režisors, grupas bundzinieks Kaspars Roga.

Taču ietekmīgs menedžments grupai patiešām ir - to kārtējo reizi apliecināja gan šādas koncertfilmas projekta izstrāde, gan līdz sīkumam noslīpētā tās prezentācija ar tā saucamo “meet & greet”, kurā Renārs Kaupers varēja likt lietā savu žurnālista izglītību un iztaujāt gan lūgtos viesus, gan fanus. Šajā neformālajā sadaļā “zoom” režīmā varēja uzzināt dažādus interesantus aizkulišu faktus, piemēram, cik daudz pielīmēto skropstu un kastes ar liekajiem matiem izmantots filmēšanā (šis darbiņš bijis Lienes Bites pārziņā); vai viegli bijis iemācīt “prātniekus” dejot (spriežot pēc rezultāta, horeogrāfe Liene Grava ir fantastiska, bet to jau mēs tāpat zinājām…); kas ir muzikāli tekstuālā apvienība “MuMu”, un no kurienes redzams debesu gabaliņš, uz kuru skatās Renārs, rakstot vokālās partijas (par šīm lietām zinās Ingars Viļums un viņa studija Ikšķilē) u.tml. Arī kopumā nopietnā pieeja šī notikuma popularizēšanā masu medijos pārvērta koncertfilmas “Gads bez kalendāra” skatīšanos par, kā to precīzi raksturoja “tautumeita” Asnate Rancāne, “ļoti gaidītu svētku vakaru ar sajūtām gluži kā bērnībā”.

“Prāta vētras” pēc skaita 14. studijas albums šoreiz ir ne tikai klausāms, bet arī skatāms. Uzreiz jāsaka, ka to labāk darīt mājas kinozāles apstākļos un/vai uz lielā ekrāna - apskatnieka izvēlētā versija skatīties to datorā bija kļūdains gājiens. Īpaši izveidotā studijā pilnīgi visas albuma dziesmas ir nofilmētas dzīvajā izpildījumā. Krāšņas dekorācijas, lielkoncerta cienīgas videoprojekcijas, īpaši veidota horeogrāfija, profesionāli dejotāji, neona grims, akrobāti un pat īsts zirgs - pārfrāzējot kādu teicienu, trūka tikai bārdainu sieviešu un baltu tīģeru... Tas viss gan radīja pārprodukcijas iespaidu un ņirboņu gar acīm, taču, kā jau tika minēts, filmu vajadzētu skatīties uz lielajiem ekrāniem. “Zinot, ka tik drīz vēl ar klausītājiem netiksimies, gribējās “vētras” jaunās dziesmas nospēlēt dzīvajā un to arī kvalitatīvi iemūžināt - ar scenogrāfiju, ekrāniem, dejotājiem un visu, kas vien man iešāvās prātā,” stāsta maksimālists Roga. Labi, ka filmas beigās ir arī aizkulišu kadri no idejas rašanās un dziesmu rakstīšanas procesiem: uzreiz gribas noskatīties filmu vēlreiz, lai pārbaudītu - pag, pag, kā tas tur bija domāts?!

Publicitātes foto: Lauris Vīksne

Divu gadu garumā tapušajā “Prāta vētras” albumā kopumā ir desmit dziesmas, tostarp klausītājiem jau pazīstamās “Feels” un “Karuseļi”, kā arī ceturtdienas rītā radiostacijām nodotā “Tur, kur Dieva kamanas slīd”, kas ir kopdarbs ar apvienību “Tautumeitas”. Jau šie trīs singli “prātnieku” fanus brīdināja, ka jaunais lieldarbs būs tāds, kāda grupas vēsturē vēl nav bijis: visi trīs gabali ir kardināli atšķirīgi, un gandrīz neviens no tiem nav ierastajai “Prāta vētrai” raksturīgs (ja nu vienīgi vasarīgie “Karuseļi”). Albumā brīnumi turpinās: trijās dziesmās “Prāta vētrai” pievienojušās “Tautumeitas”, dziesma “Papīra lidmašīnas” (atkal lidmašīnas!) tapusi sadarbībā ar reperi ansi, savukārt smeldzīgajā balādē “Lonesome Moon” iesaistījies Krievijas teātra un kino zvaigzne Saša Petrovs. Šķiet, pati labākā albuma dziesma ir dvēseliskā “Tavas pēdas pagalmā” (ja tā to sauc…) un duets ar Asnati Rancāni “Gads bez kalendāra” (tieši duets, jo to grūti asociēt ar “Prāta vētras” repertuāru). Apskatnieks kā savu Nr.1 noteikti izceltu sparīgo un aizrautīgo “Aiz sienas”, kā arī Jubalta ģitāras ievadu dziesmā “Tur, kur Dieva kamanas slīd”. Bet pārējais… Kopējais iespaids gan ir labs, arī klausīšanās pēcgarša patīkama, lai gan dziesmas kopā īsti nelīmējas, bet vispār - jāpagaida, lai nosēžas pirmie iespaidi, jaunais darbs jānoklausās vēl vairākas reizes, un tikai tad varēs izdarīt tālejošākus secinājumus.

Koncertfilmas izskaņā Kaspars Roga citē Deividu Boviju (citāta autors gan laikam tomēr nav Bovijs), kurš teicis - ja tev nav sajūtas, ka atrodies uz ļoti, ļoti trausla ledus, tad esi nonācis ne tur. Ar jauno albumu “Prāta vētra” ir uz ļoti, ļoti trausla ledus, tātad, no šī viedokļa raugoties, viss kārtībā, taču - vai viņi nonākuši tur vai ne tur? Protams, fani viņiem vēl ilgi piedos jebkādus eksperimentus. Koncertfilmu ar visām desmit jaunā albuma dziesmām iespējams noskatīties arī pēc pirmizrādes, bet visi, kas iegādājušies biļeti ekase.lv, var to skatīties atkārtoti. “Mēs ceram, ka šajā neziņas un ierobežojumu laikā mums kopā izdosies kaut uz mirkli ļauties mūzikas burvju spēkam un doties muzikālajā ceļojumā kopā ar “Prāta vētru” un komandu,” vēl grupa.