Mūsdienu Ziemassvētku pantiņi

Skaitāmi pie eglītes, saņemot dāvanas, vai vienkārši iepriecinot viesus.

5.lapa

Mildas tante. Veca dziesma kovidlaikmeta skaņās

Neatkarīgā

Skrien pa ielu Milda Plukša,

Nauda rokā, soma tukša.

Nosalusi zili zaļa,

Meklē, kur ir sviests vai gaļa.

* * * * *

“Maksimā” grib ietikt iekšā,

Apsargs stāv kā mūris priekšā.

Mildai paliek vājas kājas -

Sertifikāts aizmirsts mājās.

* * * * *

Milda gaida autobusu,

Durvis saspiež to tā kā blusu

Un tad aizveras ar blīkšķi

Sāpīgi pa kājas īkšķi.

* * * * *

Pulkstens astoņus jau zvana,

Kur ir tagad Milda mana?

Autobusu gaida viņa.

Kad nāks nākamais - nav ziņu.

* * * * *

Milda klusi nolamājas,

Piecas pieturas līdz mājām.

Milda tipina kā vista,

Ceļā sastop policistu.

* * * * *

Piere viņam kā no vaska,

Degunu slēpj melna maska.

Milda satrūkstas un bīstas,

Nu ir vienreiz ziepes īstas!

* * * * *

Milda bēg, ko kājas nesa,

Pūta, stenēja un dvesa.

Un, kad sirds jau gandrīz stājās,

Viņa beidzot nonāk mājās.

* * * * *

Milda - seniore retā,

Kura pērkas internetā.

Vēderā kad tukšums jūtams,

“Boltam” viņa ziņu sūta:

* * * * *

“Atvediet man tūdaļ labu

Kolu, frī un šiskebabu!

Salātiņus, mērci, zivi

Un vēl ābolmaizes divas!”

* * * * *

Atbrauc indietis ar vello,

Milda laipni saka: “Hello!

Ai vant kebab, fiš end frī,

Du ju saprot, johaidī?”

* * * * *

Tagad varēs paēst gardi,

Apklusinot vēdervardi.

Milda kebabu tin vaļā,

Taču jākliedz balsī skaļā:

* * * * *

Ēdiens ass kā elles piķis,

Uguns tīrs un zvēra pliķis,

Nejūt liellopa, ne jēra,

Liesmo mutē kā no sēra.

* * * * *

Mildai izsprāgst acis ārā,

Nav ko likt uz zoba kārā.

Pati vainīga, jo, vot,

Skaidri rakstīts - “extra hot”!

* * * * *

Milda liekas gultā klusi

Pārgurusi, neēdusi.

Sapni skatās Mildas tante

Indiju un elefantus.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā