Katrīna Gupalo. Ar mīlestību pret ziemu
Koncertprogrammā iekļautas visā pasaulē iemīļotas dziesmas par ziemu, kosmosu un sapņiem Katrīnas Gupalo aranžijās balsij un klavierēm. Jauno koncertprogrammu iedvesmojusi Katrīnas mīlestība pret ziemu un tās uzmundrinošo aukstumu, sapņaino svētku laiku un meditatīvo klusumu, kurā beidzot var sadzirdēt savas domas, ļauties sapņu lidojumam, fantāzijām, pavērties debesīs un sajust kosmosu.
Pirmais koncerts - Bauskas pilī - jau izskanējis, nākamie tūres «Zvaigznes pieskāriens» koncerti gaidāmi 25. decembrī pulksten 17 Sējas kultūras namā, 29. decembrī pulksten 19 Liepājas Latviešu biedrības namā, 14. janvārī pulksten 19 Doles Tautas namā, 15. janvārī pulksten 19 Liepājas Latviešu biedrības namā, 21. janvārī pulksten 19 Kultūras centrā «Berģi», 23. janvārī pulksten 15 Lūznavas muižā un 12. februārī pulksten 19 Valmieras kultūras centrā. Biļetes uz koncertiem iespējams iegādāties «Biļešu paradīzes» kasēs.
Cik sen lolota ir ideja par «Zvaigznes pieskārienu»?
Ideja radās pavisam nesen, jo dzīvojam tādā laikā, kad visas idejas rodas spontāni. Neviens no mums nevar būt pilnīgi drošs par jebkādu plānu realizāciju, arī koncertu plānošanas process ir kļuvis daudz spontānāks. Kad rodas kāda lieliska ideja, visa radošā un organizatoriskā komanda ļoti īsā laikā mobilizējas, lai koncerti varētu notikt. Šādi dzīvot un plānot savu darbu, protams, ir arī ļoti liels izaicinājums, tas ir grūti, un tā tam nebūtu jābūt, bet - tādi ir šodienas apstākļi, tādi ir spēles noteikumi. Redzu, ka līdzīgi jūtas arī klausītāji, kuri aizrautīgi «ķer» pasākumus, kamēr tie ir, jo nav itin nekādas garantijas, cik ilgi tas būs iespējams. Un ir liels prieks redzēt, kā biļešu tirdzniecības vietās «kūst» biļetes, cik kultūras alkstoši ir Latvijas klausītāji! Katrs koncerts reāli ir kā pēdējais, jo neviens nezina, kāda situācija būs rīt, vai atkal viss nebūs jāslēdz ciet. Tāpēc es ļoti priecājos par saviem ziemas koncertiem, un prieks, ka mani ar šo programmu pie sevis aicina daudzas koncertu vietas. Man būs iespēja pabūt dažādās Latvijas vietās, satikt savus klausītājus klātienē un komunicēt nevis caur sociālajiem tīkliem, bet «dzīvajā». Tas noteikti būs ļoti skaisti un emocionāli piepildīti.
Atsevišķās koncertu norises vietās biļetes jau ir gandrīz izpārdotas. Tas nozīmē, ka skatītāji tevi gaida, grib redzēt.
Tas ir patīkami, protams, jo tas nozīmē arī to, ka tas, kam mēs, skatuves mākslinieki, esam veltījuši visu savu dzīvi - savu laiku, enerģiju, domas un mīlestību -, kādam tiešām ir vajadzīgs. Cilvēks ir dziļa, daudzveidīga, interesanta un reizē arī ļoti sarežģīta būtne, kas nespēj gūt piepildījumu tikai no pamatvajadzību apmierināšanas. Cilvēkam ir vajadzīga arī māksla un mūzika, jo īpaši - skatuves māksla. Pēdējo divu gadu laikā šis mākslas veids ir ļoti cietis, jo bijis stipri ierobežots, bet cilvēkam ir nepieciešama tā maģija, kas rodas tieši tajā mirklī, kad mākslinieks ir uz skatuves. Jo, ja viņš spēj paņemt skatītāju savā varā, savaldzināt un ievest savā pasaulē, tad kādu brīdi viņi ir kopā. Un, kad šis «kopīgais ceļojums» ir beidzies, ieguvēji ir abi - kaut kas pozitīvi mainījies ir gan skatītājā, gan māksliniekā. Tāpēc ir forši, ka koncerti ir labi izpārdoti, ka mīlestība ir abpusēja.
Kāds ir jaunās koncertprogrammas galvenais akcents?
Šajā koncertprogrammā gribēju atklāt, kāda ir mana ziemas noskaņa. Manuprāt, ziema ir ļoti, ļoti romantisks laiks, jo īpaši, kad snieg sniegs - tas ir tik pasakaini, kad sniegpārslas krīt… Bet mana ziemas noskaņa nav tikai par Ziemassvētkiem, Jaungadu un sniegu, bet par laiku no decembra vidus līdz pat Svētā Valentīna dienai februārī. Par ziemas meditatīvo klusumu, uzmundrinošo aukstumu un sapņaino svētku laiku. Klusumu, kurā beidzot var sadzirdēt savas domas, ļauties sapņu lidojumam, fantāzijām, pavērties debesīs un sajust kosmosu. Tieši tāpēc manā jaunajā programmā satiekas gan romantiskas un melanholiskas dziesmas, piemēram, aktrises Nikolas Kidmenas izpildītā «One Day I'll Fly Away» un Maikla Kivanukas «Cold Little Heart», gan kosmosa tēma ar slavenajiem Deivida Bovija «Space Oddity» un Eltona Džona «Rocket Man», gan dzirkstošā prieka enerģija pilnās Ališas Kīzas un Laizas Minelli Ņujorkas dziesmas, kā arī Elvisa Preslija un Frenka Sinatras gabali, bez kuriem nav iedomājama neviena ziemas balle. Protams, tajā būs arī dziesmas, ko esmu sarakstījusi es pati, jo visas šīs tēmas man ir mīļas un tuvas. Starp citu, būs arī viena dziesma par ziemu franču valodā, kas Latvijā ne tik bieži skan. Vārdu sakot, šajā programmā ir iekļautas dziesmas, ko es vēlos dziedāt šajā laikā, kas man pašai rada prieku, un es ceru, ka klausītāji dalīs šo prieku ar mani.
Kādi ir tavi Ziemassvētki - atmiņā no bērnības un tagad?
Bērnībā Ziemassvētki bija tieši tādi, kādiem tiem bērnībā ir jābūt - ar eglīti, ar piparkūku un pīrāgu cepšanu un visu lielo ģimeni kopā. Atceros, ka pirms Ziemassvētkiem vienmēr braucām ar ragavām uz tirgu pakaļ visādiem labumiem un gatavojām ēst, tā bija «liela padarīšana» un arī svinēšana vairāku dienu garumā. Vēlākajos gados mani Ziemassvētki mainījās līdz ar citiem dzīves notikumiem, un vairākus gadus es biju tādā kā Grinča lomā - man neprasījās šos svētkus svinēt. Man vienmēr ir ļoti patikusi ziema, bet tieši Ziemassvētku svinēšana vienubrīd bija palikusi otrajā plānā. Nu šie svētki manā dzīvē pamazām nāk atpakaļ. Man ir prieks šajos svētkos satikties gan ar mammu un kopā kaut ko garšīgu pagatavot, gan ar Andreja lielo ģimeni, kurā ir arī mazi bērni, kuri ļoti gaida Ziemassvētkus. Tur varu izpausties arī virtuvē - sievietes savā starpā vienojamies, kura ko gatavos, un parasti es gatavoju rasolu. Vispirms tas ir gājiens uz veikalu pēc produktiem, un tad es visu dienu griežu, griežu, griežu. Visgrūtāk ir tajās reizēs, kad tieši pirms svētkiem iekrīt koncerti, tad rasola griešanai paliek agrs rīts vai vēla nakts, un tad ir tā, ka viss šķīst uz visām pusēm - jo viss ir jāpaspēj un rasolam ir jābūt. Vienmēr arī paspēju, un tad braucam ciemos ar lielo rasola baļļu.
Kā būs šogad - koncerttūres pirmais koncerts ir tieši pirms Ziemassvētkiem…
Un Andrejam ir koncerts Otrajos Ziemassvētkos, 26. decembrī, ar orķestri «Rīga». Varbūt ar ģimeni satiksimies tad uz Jaungadu un 1. janvārī agri no rīta kopā ar Andreju lidosim uz Spāniju.
Beidzot atpūsties?
Jā, pirmoreiz pa nezin cik gadiem.
Un kāpēc uz dienvidiem, ja tev patīk ziema? Slēpošana vai kādi citi ziemas aktīvās atpūtas veidi nav par jums?
Ja mums nebūtu tik piesātināts koncertu grafiks, tas noteikti būtu par mums, un mēs pat nebaidītos «nolauzt kaklu». Man ļoti patīk slēpot un tikpat ļoti patīk arī vizināties ar ragaviņām. Bet šādām aktivitātēm vajag izbrīvēt vairāk laika. Tāpēc šoreiz izvēlējāmies Spāniju. Sildīsimies saulē, jo vasaru saspringtā koncertu grafika dēļ neizbaudījām, ēdīsim garšīgu ēdienu, sēdēsim zem kādas palmas, un ar to šoreiz būs gana. Peldēties laikam nevarēs, jo laika ziņu prognozes vēsta, ka gaisa temperatūra tur būs +17, bet ūdens temperatūra +18. Bet varbūt «pēc Latvijas standartiem» būs tieši laikā…
Par ko domāsi, jaunā gada pirmajās dienās sildoties Spānijas saulē? Kāds tev bijis aizejošais gads?
Tas ir ļoti paradoksāli, ka manā dzīvē tā noticis, bet tieši šogad, 2021. gadā, man bija ārkārtīgi daudz koncertu - tie bija vairāk nekā trīsdesmit «dzīvie» koncerti, kas notika tajos īsajos mirkļos, kad pandēmijas ierobežojumi valstī to atļāva. Protams, plānoti bija vēl daudz vairāk. Un interesanti, ka tieši šogad manī radusies milzīga mīlestība pret skatuvi, pat «atkarība» no tās. Jo katrs «lokdauns» man bija kā pasaules gals, un, kad atkal viss vērās vaļā, katrā pirmajā koncertā bija sajūta kā dzimšanas dienā, kā Jaungada salūtā. Iespējams, tieši šie ekstrēmie apstākļi, kādos tagad dzīvojam, šīs sajūtas padara īpašas.
Protams, daudz kas noticis arī ārpus skatuves. Gads iesākās ar mūzikas video dziesmai «Agonija» - tas ir elegants un emocionāls video darbs, par ko man pašai ir ļoti liels prieks un lepnums. Turklāt tas ir pirmais kopdarbs ar ārkārtīgi talantīgu mūziķi un aktieri Germanu Superfinu. Šī sadarbība gada laikā turpinājās un attīstījās līdz pat īsfilmas «Le rêve d'une sirène» («Nāriņas sapnis») radīšanai, kurā Germans ne tikai ir galvenais varonis - zvejnieks ar vampīra asinīm -, bet arī lieliski papildina īsfilmas audio celiņā skanošo Edītes Piafas dziesmu «La Vie en Rose» ar vācu repu. Ļoti īpaša un aizraujoša izvērtās arī sadarbība ar elektroniskās mūzikas producentu Reini Rabenau. Kopā šogad esam tikušies gan uz skatuves, gan radot singlu ar superkrāsainu mūzikas videoklipu «I Can I Can I Can», kurš sasniedza «Radio Naba» topa pirmo vietu. Šogad ļoti daudz sanāca arī komponēt, taču šīs dziesmas pagaidām ir dzirdamas tikai «dzīvajos» koncertos, savukārt studijā šobrīd pie šī materiāla strādājam ar ārkārtīgi talantīgo un mērķtiecīgo producentu Armandu Varslavānu. Izskatās, ka nākamais, 2022. gads man atnesīs divus albumus - ar manām oriģināldziesmām angļu un latviešu valodā. Albumam angļu valodā nosaukums būs «For Men», un vienīgais izņēmums būs tā pirmais singls - «La Vie en Rose», ko prezentēju koncertprogrammā «100 gadi ar Piafu», kas 19. decembrī notika kinoteātrī «Splendid Palace». Nezinu, vai vēl ko vairāk gribu par šo albumu stāstīt, varbūt lai paliek neliela intriga. Katrā ziņā 2021. gads man bija ļoti piesātināts, ir sastrādāts ļoti daudzveidīgs muzikālais materiāls, un es ļoti vēlos to visu pabeigt, lai pēc iespējas ātrāk varētu dalīties tajā ar pasauli.
Vēl viena lieta, par ko man ir ļoti liels prieks - es šogad pirmo reizi piedalījos «RIGa LIVE» dziesmu rakstīšanas nometnē Rīgā. Tas bija ļoti, ļoti skaists piedzīvojums trīs dienu garumā, kur bija gan meistarklases dziesmu rakstīšanā, gan divu dienu radošais darbs pa trim cilvēkiem komandās - dziesmu autors, izpildītājs un producents. Man abas dienas bija kolosālas komandas, un tā bija mana pirmā reize, pirmā iespēja un pirmais mēģinājums rakstīt dziesmas kopā ar kādu. Vienā dienā bijām kopā ar Edgaru Bāliņu, kurš rakstīja tekstu, un producentu Robertu Memmēnu, un dzima dziesma «Arkādijs». Darbs bija no rīta līdz vakaram, un man tā bija ekstāze - tā smējusies nebiju sen, tas bija nereāli labi. Otrā dienā bija pavisam cita atmosfēra, daudz sapņaināka un melanholiskāka - kopā ar dziedātāju Sintiju Ģēģeri un producentu Edvardu Broderu, kurš daudz strādā kino žanrā. Tāpēc laikam mūsu kopīgā darba skanējums sanācis kinematogrāfisks.
Un kur to, kas šajā nometnē radīts, varēs redzēt, dzirdēt?
Tās ir divas dziesmas, viena no tām ar nosaukumu «Arkādijs» būs manā jaunajā albumā latviešu valodā. Otra dziesma ir ļoti romantiska, un tā nāks ārā atsevišķi, mums ir plāns to saistīt ar kādu lielāku video darbu.
Bet vēl pirms sācies jauns gads, ko tu gribētu novēlēt «Neatkarīgās» lasītājiem Ziemassvētkos?
Atrast laiku atpūtai un pabūt kopā ar ģimeni. Tādā veidā sasmelties tik daudz enerģijas un spēka, lai ir ko dot arī citiem. Un varbūt arī apmeklēt kādu skaistu koncertu, teātra izrādi - izmatot šo iespēju, kamēr to var darīt klātienē. Tas ir lielisks veids, kā ne tikai atbalstīt skatuves māksliniekus, bet arī iegūt kādu pozitīvu vibrāciju.
Ko tu pati gaidi no jaunā gada?
Divus jaunus albumus. Viens no tiem būs jauna žanra aizsākums. Latvijā nekas tāds noteikti nav darīts, pasaulē - ir uz to pusi, bet ne tā, citādi. Es ļoti ceru, ka man tas izdosies. Šim projektam vajadzīga liela radošā komanda, tam būs nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi, arī laiks un enerģija. Tas ir mans lolojums, par ko jau tagad katru brīdi domāju, pie kā strādāju un ļoti, ļoti ceru, ka izdosies tā, kā esmu to izsapņojusi, un ka maniem skatītājiem un klausītājiem tas tiešām būs neparasts baudījums.
***
Koncertprogrammā «Zvaigznes pieskāriens» būs dzirdama arī Imanta Kalniņa dziesma «Apvij rokas», ko skatītāji īpaši iemīļoja Katrīnas Gupalo 2021. gada vasaras koncerttūres «Tauriņa samtainā smarža» laikā, kas bija veltīta leģendārā komponista mūzikai un izskanēja visā Latvijā.
Dziesma «Apvij rokas» Katrīnas Gupalo izpildījumā:
Katrīna Gupalo īsfilmā «Le rêve d'une sirène»:
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
