Latvju mūzikas mīļu topā: “Prāta vētra”, Eirovīzija, Samanta un kovids

Apskatot “Neatkarīgajā” mūzikai veltīto publikāciju 2021. gadā lasījumu skaitu, top skaidrs, ka “Prāta vētra” joprojām ir tronī, Eirovīziju joprojām visi lamā, bet lielākā daļa joprojām skatās, savukārt kovids – šī sērga jau divus gadus nemainīgi ir jebkuras tēmas uzmanības epicentrā.
©Publicitātes foto

“Prāta vētra” briest koncertiem

Aizejošajā gadā latvju supergrupa “Prāta vētra” mēģināja kaut nedaudz pietušēt kovida radīto defektu un padarīt to par kaut ko līdzīgu efektam, proti, koncertu klātbūtnes neiespējamību remdēt ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Jāatzīst, ka iespēju robežās tas viņiem arī izdevās. Iesākumā ar lielu pompu pasaules pirmizrādi piedzīvoja grupas jaunās dziesmas “Feels” videoklips, tika atklāta tam speciāli veltīta mājaslapas sadaļa un “merchandise” līnija, klajā nāca “Prāta vētras” grāmata “Meklēt vienam otru”, bet 21. oktobrī kā sulīgs noslēguma akords tam visam bija jaunā albuma koncertfilma “Gads bez kalendāra”. Uz pirmizrādi tika pārdotas biļetes, un to joprojām var noskatīties internetā, taču klausītājiem gribētos skatīt “prātniekus” arī vaigā - jau ierasts, ka albuma izdošanai seko arī koncerttūre.

“Jā, gatavojamies [koncertiem], bet pagaidām morāli un emocionāli, jo fiziski pie šā brīža situācijas tam pagaidām neredzam jēgu un iespējas,” apliecināja “Prāta vētras” ģenerālmenedžere Aija Auškāpa. “Taču ceram, ka neviena no ļaunajām prognozēm nepiepildīsies un jau martā varēsim izsludināt koncerttūri.” Pagaidām “PV” akcentējas uz Lietuvu, Poliju un Krieviju, kur var noorganizēt koncertus 5000-6000 cilvēkiem, bet uz Latvijas mērogiem, kur ierasti koncerti, sākot no 15 000 klausītājiem, vēl jāuzgaida. Pēc optimistiskākā scenārija 2022. gadā “Prāta vētra” uzstātos Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Daugavpilī, bet Liepāja paliktu uz 2023. gadu.

Pirmie “Prāta vētras” koncerti 2022. gadā būs Sanktpēterburgā (2. martā) un Maskavā (4. martā), bet aprīlī plānoti četri koncerti aiz Urāliem. Par jauno albumu esot labas atsauksmes ne tikai Latvijā un Krievijā, bet arī Polijā, taču “protams, ka liela daļa klausītāju jaunās dziesmas iepazīs tikai koncertos, jo radiostacijas tās visas nespēlēs, digitālajos servisos mūziku lielākoties klausās jaunieši, bet mēs jau skaitāmies pie vidējās paaudzes grupām,” smaida Aija. “Albuma iznākšanai loģiski jāseko tūrei, kā tas ir bijis arī līdz šim. Pamēģinājām spēlēt “on-line” koncertus, kas, protams, ir solis nākotnē, tomēr gribētos cerēt, ka 2022. gadā būs iespējams spēlēt arī dzīvos koncertus.”

Ap Eirovīziju atkal spieto uz to tikt gribētāji

Pavisam dīvainas lietas pie mums notiek ar Eirovīziju - izskatās, jo uzstājīgāk Latvija cenšas šajā konkursā paveikt lielas lietas, jo sliktāk sanāk. Samanta Tīna un viņas komanda šogad starptautiskajai skatuvei piedāvājamo dziesmu kalkulēja teju ar matemātiskiem aprēķiniem un zinātnisku pieeju, piesaistīja producentu komandu, rīkoja dziesmas sacerēšanas nometnes, pie teksta pielika pašu Aminatu utt., u.t.jpr., bet rezultātā - pēdējā vieta… Ņemot vērā šādu fiasko, jebkuram mūziķim nevajadzētu līst Eirovīzijai pat lielgabala šāviena attālumā, taču ir pilnīgi pretēji - konkursā “Supernova 2022” pārspēts līdzšinējais pieteikumu skaita rekords, jo iesniegtas 130 (!) dziesmas popa, tautas mūzikas, elektroniskās mūzikas un pat smagā roka stilā - laikam latvju rokeri aizmirsuši, ka zibens vienā vietā nesper, vienā upē divreiz nevar iekāpt utt., un cer uz itāļu “Maneskin” līdzīgiem panākumiem…

Pašlaik “Supernova 2022” potenciālos dalībniekus vētī LTV izvēlētā žūrija, publiski dziesmas būs pieejamas janvārī, bet televīzijas šovi gaidāmi februārī. “Eirovīzijas atlasē gatavi piedalīties mūziķi, kuru vārdi pārsteigs ikvienu skatītāju un konkursa fanu - negaidīti daudz pašmāju mūziķu, dziedošie aktieri, arī ārpus Latvijas dzīvojošie tautieši. Dziesmu pieteicēju vidū ir arī mākslinieki, kuri reiz jau pārstāvējuši Latviju Eirovīzijā,” intrigu uztur LTV Bērnu, jauniešu un izklaides raidījumu redakcijas vadītāja Agnese Štrause-Kubliņa.

Savukārt Samanta Tīna nebūt nav sašļukusi no piedzīvotās neveiksmes. “Ir izveidojušies jauni kontakti un iegūta atpazīstamība Eiropā, esmu arī sadzirdēta kā personība, ir vairāk piedāvājumu uzstāties,” tikai dažus no Eirovīzijas ieguvumiem uzskaita dziedātāja. 2022. gadā viņa plāno izdot jaunu studijas albumu. “Esmu cieti apņēmusies to izdarīt!” sola Samanta. “Visu laiku gaidīju, ka kaut kas mainīsies, bet ir vienkārši jāpieņem, ka šī ir mūsu ikdiena, iespējams, uz kādiem turpmākajiem pieciem gadiem.” Albumā būs dziesmas gan latviešu, gan angļu valodā. “Idejiski materiāla ir daudz, un tas tikai tagad jāsašķiro.”

Arī kovidlaikā var atrast kaut ko pozitīvu

Samantas teiktais, ka “ir vienkārši jāpieņem, ka šī ir mūsu ikdiena, iespējams, uz kādiem turpmākajiem pieciem gadiem”, skan biedējoši, taču diemžēl tā ir balta patiesība - latvju mūzika 2021. gadā bija un arī 2022. gadā būs spiesta rēķināties ar visiem līdz brošai apnikušo Covid-19 un ar to saistītajiem ierobežojumiem.

Lielu koncertu rīkošana joprojām ir praktiski nerealizējama, taču mūzikas industrijas pārstāvji draudzīgi cenšas atgaiņāties no domas, ka kaut kas varētu nemainīties uz labo pusi, jo, ja tā nebūs, tad… Labāk nedomāt. Kā mūzikas industrija ir pārdzīvojusi šo kovida gadu? “Nevar iedot vienu vērtējumu visai industrijai kopumā, tāpat kā pateikt, vai industrija veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojusi šo gadu. Taču viennozīmīgi šis ir bijis pārbaudījumiem un izaicinājumiem pilns gads,” atzīst Agnese Cimuška-Rekke, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksporta birojs” izpilddirektore. “Māksliniekiem, kuru žanrs neparedz sēdkoncertus, šis gads bijis smagāks. Protams, ir mūziķi, kuri emocionāli nespēj pieņemt izretinātās rindas, maskas skatītājiem, taču mēs joprojām esam pandēmijā un, ja grib turpināt darboties, ir jāpielāgojas esošajai situācijai un jāmēģina izdzīvot. Ir arī acīmredzamas kļūdas no politiķu puses, kas tika pieļautas attiecībā uz vasaru, kā, piemēram, bērnu iespējamā klātbūtne pasākumos, bet tās jau ir nianses, tas nepasaka to, ka pandēmijas nav.”

Pēc Agneses domām, šajā kovidlaikā var atrast arī kaut ko pozitīvu: “Šis laiks izkristalizēja to, ka ir jāspēj ātri reaģēt un pielāgoties, pieņemt, ka situācija var strauji mainīties, ātri rast risinājumus. Šis laiks arī izgaismoja, cik svarīgi ir zinošs menedžments, kurš izdomā, kā izdzīvot ar nosacījumu, ja ir ierobežojumi un jāmeklē citi ienākumu avoti. Gan šis, gan pagājušais gads parādīja, ka jāpievērš uzmanība citiem ienākumu avotiem, nevar paļauties tikai uz ienākumiem no “dzīvās” uzstāšanās. Ir mākslinieki, kuri veiksmīgi adaptējušies, lai gūtu ienākumus no citiem avotiem, piemēram, no suvenīriem vai sadarbības ar zīmoliem. 2022. gadā jāizmanto visas veiksmīgās pieredzes, ko izdevās piedzīvot šovasar - ātri reaģējot uz nosacījumiem un pielāgojoties tiem, koncertēt un rīkot pasākumus klātienē. Es ticu, ka no šīs krīzes mēs iziesim stiprāki un gudrāki.”