Mēs zinām, kurš nespēja izdomāt, kur nogrūst četrus miljonus pošu pagājušajā nedēļā

Lai gan 11. janvārī vajadzēja beigties jau trīs mēnešus ilgušajai ārkārtējai situācijai, Saeima pārapstiprināja valdības iepriekš pieņemto lēmumu, ka Ārkārtējā Naudas apgūšanas un tās nāsīs ievilkšanas situācija pagarināma līdz 28. februārim, kas gan nebija pārsteigums. Kompensācijai tika pieņemts lēmums, ka 13. janvārī Rīgā tiks pārspēts siltuma rekords, kā arī izdotas četras pastmarkas sērijā “Mājdzīvnieki”. “Visu tautai, mums nekā tai nav žēl!” vēlīgi teica tautas kalpi.
©Neatkarīgā

Patiesībā gan Saeimas sēdi, kurā tika lemts par Ārkārtējās Naudas apgūšanas un tās nāsīs ievilkšanas situācijas pagarināšanu, latvju bāleliņi gaidīja ar cerībām tikai no tā viedokļa, ka varēs paklausīties parlamenta pārstāvju kārtējos domugraudus un kārtīgi izsmieties, taču pat šajā jomā deputāti diemžēl bija pārstājuši nodarboties ar kaut ko jēdzīgu. Atbildīgie biedēja, ka Latvijā gaidāms straujš saslimstības un mirstības pieaugums, bet tos, kuri nebūs vakcinējušies, balstvakcinējušies un postvakcinējušies, neņems pretī ne slimnīcā, ne morgā, ne šķīstītavā, ne ellē, ne lielveikalā par krāvējiem. Neatbildīgie savukārt norādīja, ka omikrons nemaz tik kārs uz saslimdināšanu un galināšanu nav, Ministru kabinetam plāna nav, visi mājās tam arī nav un vispār nekā nav. Bet pārējie vāri pīkstēja, ka, sēdi mājās vai tusē pagrīdes svingeru klubā, ierobežojies vai distancējies, vakcinējies vai mirsti nost, vīrusam uz to nospļauties, lielākā daļa tāpat pārslimos un bezjēdzīgi runāt par slimības izplatības ierobežošanu. Taču viņos neviens neklausījās.

Pa to laiku veselīgais pianists Pavļuts būra drūmākos scenārijus, ka, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, ikvienam vajadzēs būt gatavam ierobežot savu kontaktus, kas nozīmēja, ka drīkstēs kontaktēties tikai ar špricējošo māsiņu lielpotnīcā, pīli nēsājošo sanitāru slimnīcā, patologanatomu un VIDa inspektoru, bet pārējos vajadzēs aizmirst līdz labākiem laikiem, tas ir, līdz tam brīdim, kad valdība atradīs, kur un kam nogrūst sapirktos četrus miljonus pošu. “Slimnīcu noslodze ir viens no galvenajiem parametriem. Tiek vērtēts, kā situācija attīstīsies, bet slimnīcas ir gatavas ātri reaģēt, tai pasliktinoties,” apgalvoja ministrs. “Nāksies reaģēt arī tad, ja tā, nedod die’s, uzlabosies: tad vajadzēs kovidslimniekiem pieskaitīt arī tos, kas lauzuši kaklu uz slidenajām ietvēm, iepūsti Daugavā negantajā vējā, vai ķerstīt uz ielām un pieskaitīt statistikai arī tos, kuriem ir iesnas,” to gan ministrs neteica.

Lai garantētu, ka neviens kovidslimnieks nepaliek nepieskaitīts, tika plānots izvērst arī plašāku testēšanās programmu, jo varēja gadīties, ka kāds nosodāmā kārtā jūtas vesels, uzvedas kā vesels, strādā kā vesels, kā arī guļ, ēd, nokārtojas un vairojas kā vesels, bet patiesībā ir slims un tikai noziedzīgi izvairās no iekļaušanas valstiski svarīgajā kovidstatistikā, taču to nu nekādi nevarēja pieļaut. Uz LTV “Rīta Pornorāmu” no mikrobioloģijas laboratorijas tika deleģēts tās vadītājs, lai viņš paskaidrotu, ka omikronam ir paaugstināta varbūtība uzrādīt viltus negatīvu kovidtesta rezultātu, turklāt omikrons vairojas ne tikai deguna dobumā, bet arī kaklā, rīklē, ausīs, padusēs un vēl intīmākās ķermeņa vietās, tāpēc nepieciešams pilnveidot testēšanas politiku un testējamie paraugi jāņem no rīkles un neminētajām intīmākajām vietām, nevis tikai no deguna. “Neviens taču nevarēja zināt, ka šim vīrusam labāk patīk kakls, rīkle, plikas sievietes un alus ar voblu, nevis deguns. Tas arī izskaidro to, kāpēc inficētajiem retāk ir ožas traucējumi,” rokas noplātīja mikrobioloģijas laboratorija.

Protams, arī valdību sildīja doma par iespēju iepirkt maksimāli daudz testu, tomēr tas joprojām nerisināja tās galveno problēmu par četriem miljoniem pošu. “Ja politiskā līmenī nevarēs vienoties par sankcijām, kas draudētu pošmīžiem, nebūs arī jēgas noteikt prasību par vakcinācijas obligātu veikšanu vecuma grupā virs 60 gadiem,” pēc valdības sēdes domīgi degunu kasīja Kariņpaps. Premjers pašķirstīja savu veco runu pierakstus, uzšķīra pareizo lapu un sāka apelēt pie vecākā gadagājuma cilvēku veselā saprāta, goda un sirdsapziņas, aicinot viņus vakcinēties, vakcinēties un vakcinēties, negaidīt un iet saņemt poti, jo omikrona paveida vilnī ir pierādījies, ka tas ir labākais veids, kā sevi var pasargāt no smagas saslimšanas un pat nāves. Viņš gan nepateica, ka tas ir nevis labākais, bet vienīgais veids, ko valdība ir spējīga izdomāt, bet tas vairs nebija svarīgi.

Pa to laiku prezidentīgais Levitonkuls bija pievērsies citu problēmu risināšanai - elektrības un enerģijas cenu pieaugumam pasaulē. “Mēs nevaram mainīt elektroenerģijas cenas, bet varam sniegt atbalstu tiem, kam tas ir nepieciešams,” uzsvēra Levitonkuls. “Kam nav rociņu, tas nevar nospiest slēdzīšus, bet, kas nevar nospiest slēdzīšus, tam nav arī elektrībiņas, tam nevajag arī ledusskapīti un līdz ar to arī naudiņu, jo tas Ziemassvētkus nesagaidīs,” skanēja risinājums, kas gan pagaidām neguva vairākuma atbalstu.

Savukārt nepateicīgā latvju tauta neko no iepriekš minētā nebija pat dzirdējusi, jo Levitonkula un Kariņpapa pļāpas tai sen bija līdz brošai, turklāt valstī bija notikuši daudz interesantāki un aizraujošāki notikumi, kuri prasījās pēc apspriešanas tviterī, feisbūkā un domburšovā. Beiguši apraudāt banānu kastēs atrasto kokaīna kravu, kuras vērtība, kā izrādījās, bija aptuveni 30 miljoni eiro, bāleliņi ķērās pie citiem tematiem. Par pašiem svarīgākajiem tika atzīti trīs: grābstelīgais un nogribējušais imunologs, visu ārstējošā un visu glābjošā tējas sēne, kā arī hamletiskais jautājums dzemdēt vai nedzemdēt. Šo trīs tematu zīmē arī tika aizvadīta visa aizejošā nedēļa, “Supernovai” un Buļa aiziešanai no seriāla “Viņas melo labāk” soloties pievērsties nākamajā nedēļā.